es un citi

Man biezi ir tada sejas izteiksme, ka cilveeki domaa, ka es esmu iedomiiga, dusmiiga, bet taa nav... Kaut kaa ar to sadzivoju, meginu vairak smaidit :)

Man biezi ir tada sejas izteiksme, ka cilveeki domaa, ka es esmu iedomiiga, dusmiiga, bet taa nav... Kaut kaa ar to sadzivoju, meginu vairak smaidit

++

Daudzi saka, ka izskatos iedomīga un dusmīga. Dēļ manām tumšajām acīm, laikam. :D Bet tā nebūt nav! Esmu pozitīvisma iemiesojums kopā ar draugiem un ģimeni. Bet ikdienā esmu nopietna :)

Tad man nemitīgi ir jāsmaida, bet tas jau ar nav sevišķi labi, jo nodomās,ka visi nav mājās. Šī ir īstenībā lieta, kas mani jau ļoti ilgi nomoka, jo tādējādi īsti neviens nevēlas daudz ar mani komunicēt, jo loğiski, ka nebūs tāds cilvēks, kas gribētu sajusties slikti un nožēlojami dēļ kāda, tpc izvairās un cenšas būt patīkamākā sabiedrības daļā. Jūtos jau diezgan izmisusi, jo tieši šodiena un tās atgadījumi man vēl vairāk lika saprast, ka labāk no mājas ārā nerādīties.

Un tās, kuras ir apveltītas ar šo nemitīgi pārgriezto skatienu, kā jums ir ar citiem cilvēkiem? Viņi samierinās un turpina komunicēt jeb atsvešinās?

Nereti tie, par kuriem saka - izskatās iedomīgs, patiesībā ir visnedrošākie un nepašpārliecinātākie cilvēki. Padomā, vai Tu ērti jūties izejot cilvēkos, un ko tur mainīt, ja ar to nav viss kārtībā.
Priekš kam Tev narkoties ar antidepresantiem? No tā jau tu smaidīgāka nekļūsi. Ja gribi narkoties - lūdzu - zālīte, no tās gan smaidīsi :)

Un tās, kuras ir apveltītas ar šo nemitīgi pārgriezto skatienu, kā jums ir ar citiem cilvēkiem? Viņi samierinās un turpina komunicēt jeb atsvešinās?

Ar laiku mani iepazist un saprot, ka taa sejas izteiksme neko nenozimee. Tada vienkarshi man vinja ir :)

Un tās, kuras ir apveltītas ar šo nemitīgi pārgriezto skatienu, kā jums ir ar citiem cilvēkiem? Viņi samierinās un turpina komunicēt jeb atsvešinās?

Parasti komunikāciju uzsāku es, pierādod, ka neesmu nemaz tik nejauka kā izskatos... :D Un tad man bieži mēdz teikt- njaa, tu izskatījies tik iedomīga, ka bij bail sākt ar tevi runāt, bet izrādās esi tik jauka un pozitīva.. :D

T

ad man nemitīgi ir jāsmaida, bet tas jau ar nav sevišķi labi, jo nodomās,ka visi nav mājās

nu centies smaidit, nenosmaidisi taa pat stundu no vietas, visam jabut lidzsvaraa... :)

Nereti tie, par kuriem saka - izskatās iedomīgs, patiesībā ir visnedrošākie un nepašpārliecinātākie cilvēki.

Jā, šim arī varētu piekrist, jo cilvēkos jūtos neērti, to varētu uzskatīt par sava veida masku, kas palīdz izvairīties no tiem ar ko negribu kontaktēties.

Manai mammai ir mūžīgi niknā sejas izteiksme. Man nav tik izteikti. Ar to mūžīgo smaidīšanu ir tā muļķīgi, bet var sarunas laikā ik pa brīdim nedaudz pasmaidīt - tas nomazina to iedomības efektu. Pie kam, ja saruna nav darba jautājumos, palīdz arī kāds kompliments sarunubiedram.

Daudzi saka, ka izskatos iedomīga un dusmīga.

++
:D

Man šādi vairāki draugi ir teikuši, kad iepazinuši. Pirmajā brīdī domā, ka esmu iedomīga, bet pēc tam izrādās, ka esmu jauka. :)

Bet ja arī manī kā cilvēkā ir problēma? Tad laikam jāšaujas nost:D pat mana mamma sakot, ka nav nedz viegli nedz patīkami ar mani komunicēt. Zinu, ka tie antidepresanti nav visslabākie, bet šaubos, ka mans organisms no tiem baigi cietīs, jo nav jau izdomāti, lai indētu(it kā)

Es arī mūždien dusmīga izskatos. :D Iepazīstot lielākā daļa atzīst, ka nemaz tāda neesmu. :) Nez, baigi par to nepārdzīvoju.

pat mana mamma sakot, ka nav nedz viegli nedz patīkami ar mani komunicēt

tavas sejas izteiksmes deelj? Vai kaada cita iemesla deelj??

Story- saka,ka attieksme mijās ar sejas grimasi. Bet ja nebūtu tā seja tāda, tad arī attieksme liktos pavisam savādāka.

Pilnīgi vienalga.
Esmu saņēmusi komentārus, ka es izskatoties dusmīga un prasīga, tāpēc esot no manis bail! So what? Ja gribēs, iepazīs un sapratīs, ka tā nav.

varbūt tev vajadzētu aprunāties ar psihologu?

Story- saka,ka attieksme mijās ar sejas grimasi. Bet ja nebūtu tā seja tāda, tad arī attieksme liktos pavisam savādāk

varbuut tad vaina ir attieksmee?

Vakarkleita- esmu par to domājusi, bet nav tā, ka man ir problēmas kādam izstāstīt savu sāpi, jo ir divi cilvēki, kuriem varu teikt visu, kas uz sirds. Drīzāk velk uz psihoterapeita pusi..