Kā lai saņemas un gatavo?

Man tāpat ka dellusion- tīņu gados pārtiku no šokolādes, vafelēm, bulciņām; kādreiz no bistro paņemu grilletu vistu ar frī kartupeļiem. Centos kaut ko gatavot bet neko nemācēju uztaisīt un nebija interneta kur vienkāršas receptes atrast.
Var netaisīt sarežģītus ēdienus kas daudz laika prasa, bet mātei/tēvam ir jāgatavo bērnam veselīgs ēdiens. Mūsdienas taču ir internets kur pieejams bezgala daudz recepšu, nav nemaz pavārgrāmata jāpērk kur var but entās nepārbaudītas receptes ar nepieejamiem produktiem.
Dažus vienkāršus veselīgus ēdienus iemācīties uztaisīt var katrs.

Neticu, ka nav pat neviena brīva brīža, lai izvārītu kaut vai zupas katlu. Labāk vairākas dienas pēc kārtas uzsildīt zupu, nevis ēst pusfabrikātus.

Bet katrs jua dzīvo, kā grib, es tikai savas domas izteicu.

Pa laimi dzīve mani izmacija un tagad man ļoti patīk taisīt ēst

Žēl, ka dzīve Tev rakstīt neiemācīja ;-)

Zinu cilvēkus kuriem nav laika katru dienu taisīt ēst, tāpēc pagatavo lielu ēdiena porciju un vairākām dienām. Man liekas apnicīgi katru dienu ēst vienu un to pašu, bet labāk biešu zupa 3 dienas no vietas nekā velns viņu zina kas. Man savu un bernu veselību žēl.

To zupu mierīgi var nopirkt arī ēdnīcā.

Neticu, ka nav pat neviena brīva brīža, lai izvārītu kaut vai zupas katlu. Labāk vairākas dienas pēc kārtas uzsildīt zupu, nevis ēst pusfabrikātus

Nu man to zupu negribas ēst 3 dienas pēc kārtas!
Otrs, netici, bet ir cilvēki, kuriem darbs ir vairāk nekā 8h dienā un tas neiekļauj brīžus, kad ieiet cosmo. Dažādi dīvesveidi vienkārši.

Vot, par vienu lietu es gan esmu priecīga - man nav jābaro kāds, kurš nevar ēšt 2-3 dienas vienu ēdienu! Tad būtu pīīī... Zinu, ka ir cilvēki, kuri neapēsto ēdienu lidina misenē, jo otrajā dienā sildītu neēd. Vot šito es nespēju saprast...

Joselyn jā man pa 13h darbs,bet es nāku mājās un uztaisu ēst nākamām dienām.
Tās ir atrunas tikai ,negribēšana un slinkums.
Un zupu uztaisit neprasa daudz. Var ar uztaisit mazaka katlina ja negribas est tris dienas pec kartas. Bet ja labak dzivot uz pusfabrikatiem un tad sudzas ,ka lai nomet svaru vai nav nauda....
Bet katra izvele kā dzīvo un te neko nevar ietekmēt.

ak Dievs, nu negrib cilvēki, lai negatavo. varētu padomāt, ka kāds tā dēļ ir labāks/sliktāks

Bet katra izvele kā dzīvo un te neko nevar ietekmēt.

Nu tieši tā.
Tie, kam patīk, lūdzu, forši, ka taisiet ēst katru dienu! Bet es nesaku, kā var patikt taisīt ēst un gribēt darīt to!

Bet ja labak dzivot uz pusfabrikatiem un tad sudzas ,ka lai nomet svaru vai nav nauda...

Un nedzīvoju es uz pusfabrikātiem, naudas arī pietiekoši. Vienkārši, izvēlos ēst kaut kur ārpus mājas. Un jā, ja kādreiz apēdu pusfabrikātus, nesūdzos arī par svaru.

Un jā.. es arī esmu viena no tām personām, kas lidina pārtiku miskastē. Pirmkārt, jo to pašu zupu sildot vēlreiz, esmu novērojusi, ka sāp vēders. Otrs, nepaspēju apēst, jo bieži vien pavadu ārpus mājas tik daudz laika, ka 2 dienas ierodos tad, kad ēst vairs nevajadzētu.

Nu tad jau vaina vēderā, ne zupā :-D

To izbrīnu un sašutumu par to, kā, nu kāāā var negatavot un vēl negribēt gatavot ēst, es nesaprotu. Tā jau arī var kādam pajautāt-nu kā Tu vari svētdienā līdz pusdienas laikam gulēt?

Tas laikam arī atkarīgs no tā, cik svarīgs ēdiens katram no mums ir. Es personīgi nekādu tur baigo baudījumu, eksperimentus un vēl nez ko nemeklēju. Man ēdiens ir tādēļ, lai normāli funkcionētu. Ne vairāk un ne mazāk. Jā, kaut kas garšo vairāk, kaut kas mazāk, bet nu īpašas domas ēdienam neveltu.

Un gatavot ar mīlestību-kā tas ir? Domā-ak, mazā, mīļā, beigtā vistiņa, kā es tevi tagad metīšu karstā cepeškrāsnī? :-D

Es arī kādreiz absolūti necietu gatavošanu, un arī vajadzības nekādas nebija - dzīvoju viena, darbs tāds, ka mājās esmu vēlu. Brokastis neēdu, pusdienas ārpus mājas, vakariņās - kādu augli/jogurtu. Sevi lielā mērā attaisnoju arī ar to, ka man dzīvoklī nav superapstākļi gatavošanai - ir tikai el.plītiņa, kas ir lēna - tos pašus makaronus uzvārīt var tik pa 30 min (un tie ir makaroni!).
Tad iepazinos ar savu draugu - viņš dievīgi gatavo! Pirmos kopābūšanas mēnešus tik sēdēju ar vīna glāzi, kamēr šis šiverēja bez problēmām pa manu virtuvi un man šedevrus taisīja. Tad kaut kā - saskatījos, ar kādu šis entuziasmu ņēmās un palēnām pašai sāka gribēties pamēģināt kko uztaisīt.
Tagad gatavoju kādas 3x nedēļā un ar prieku ceļos katru svētdienas rītu pirmā, lai brokastīs pankūciņas uzceptu.
Sanāk, ka draugs mani salauza šai jautājumā :D

Man patīk gatavot ēst, patīk gatavot kopā ar vēl kādu,bet vēl vairāk patīk vērot kādu,kurš gatavo priekš manis :D

Parasti gan negatavoju neko dižu priekš sevis,bet ja esam divi un vairāk ēdāji ,tad jāāā, dod tik šurp dēlīti un nazi! :D

Man patīk gatavot. Gatavoju arī tikai priekš sevis, no pusfabrikātiem (izņemot pelmeņus) nepārtieku. Man patīk tas skats un sajūsma dzīvesdrauga acīs, kad viņš pēc garas darba dienas atnāk mājās un ir ko garšīgu uzēst. Un tad pateicībass vārdi :) Un kopš ir bērns,negatavot nevaru, un arī tur man patīk skatīties, kā bērns ēd gardu muti :) Bet, kad ir sūdīgs garīgais vai ir "šodien nav gatavojamā diena" sajūta, tad labāk atturos, jo sanāk ne īsti garšīgi.

Paldies, meitenes, par viedokļiem!

Kā es dzīvoju?
Tā arī ir dzīve iegrozījusies, ka negatavoju. Nu es domāju, neko necepju, nešmorēju, zupas, sautējumus un tamlīdzīgi. Brokastīs kādu maizīti labi ja paspēju apēst. Pusdienās, kad esmu darbā, eju ēst uz kafejnīcām. Pa vidam kādu augli vai našķi pagraužu. Mājās esmu pārāk vēlu, lai kaut ko gatavoju vakariņām. Kaut ko pa ceļam gatavu nopērku. Labākajā gadījumā makaronus uzvāru.

Brīvdienās arī parasti cenšos kaut ko ieplānot, kaut kur doties un braukt un atpūsties, un tur arī attiecīgi paēdu.

Kaut vai šodien. Ir 7diena. Šī ir vienīgā diena, kad varu izgulēties, un, jā, es labāk izvēlos nogulēt līdz pusdienlaikam, nekā celties agri un gatavot ēst. Un, kad pieceļos, labāk priekšroku dodu doties uz kādu spa, baseinu, brunchā ar draugiem vai aizbraukt ciemos pie vecākiem, nekā sēdēt vienai mājās un gatavot.

Nu tā kaut kā...

Šakti, kad (ja) radīsies dzīvē vēlme vai vajadzība gatavot ēst, tad arī iemācīsies! Ar Google, Youtube un varbūt mammu/māsu/draudzeni pie telefona, kam kaut ko pajautāt, viss sanāks ēdams jau pirmajā reizē :) Bet pagaidām, kamēr ir labi tāpat - beidz "cepties" un meklēt problēmas tur, kur to nav.

Hmmm, sēžu un prātoju, kā vispār var kādam svešam cilvēkam iedot padomu, lai viņš pēkšņi maģiski izmaina to, kas viņam patīk vai nepatīk. Vienkārši daži cilvēki nav radīti ēst gatavošanai, nekā dramatiska tur nav.

ņemot vērā, ka lielāka daļa te negatavo, kā to var iemācīt savam bērnam?

Ēst gatavot cilvēks var iemācīties pats. Bērnībā manas mammas augstākā pilotāža virtuvē bija bezmaz makaroni :D
Kad sāku dzīvot atsevišķi no vecākiem, mācēju tikai omleti cept..īsti nezināju, kam zvanīt un prasīt padomu :D Tāpēc ir grāmatas, internets..tagad ari mamma vairāk sākusi gatavot, dalamies ar saviem "virtuves noslēpumiem" :D

Ja tevi viss apmierina tavā dzīvesveidā un ēšanas paradumos,tad kāpēc kaut ko mainīt? Nemeklē problēmas,kur tās nav. Mainīsies dzīves apstākļi,tad varbūt mainīsies attieksme pret gatavošanu.