viņš šaudīja savu mēli pa manu muti pulksteņrādītāja virzienā un iekšā- ārā
pirmajā skūpstā galvenais jau ir ķīmija, nevis kad un kā to dara. Informācija tādā līmenī, ko ar prātu tā bieži vien nemaz nesaprot. Man ir bijis tāds puisis, kādu brīdi parandiņojam, kaut kādas simpātijas ir, pienāk skūpsta laiks, it kā viss ir labi, process manā gaumē, bet ir skaidrs - te nekā nekad vairs nebūs.
Ar savu tagadējo puisi kādu mēnesi piecietu briesmīgu skūpstīšanos, līdz pateicu viņam "davai, pamēģinām savādāk" jo ķīmija bija tāda, ka vaļā laist negribējās. Lieki piebilst - tagad ir brīnišķīgi skūpsti. :)