Laikam esmu salīdzinoši izmisusi, ja jau vēršos pēc viedokļa svešiniekiem. Ir tā, ka pāris mēnešus atpakaļ iepazinos ar vīrieti-viņš mani pirmais pamanīja, uzrunāja, un sarunas beigās paprasīja manu telefona nr. No sākuma es šo flirtu neuztvēru nopietni, bet es padomāju-ja jau viņš prasa manu nr., tātad esmu ar kaut ko ieinteresējusi. Viņš man atrakstīja jau tajā pašā vakarā, sarakstījāmies vēl kādas pāris dienas, es pat klusībā cerēju, ka sekos uzaicinājums satikties, bet tomēr tā nebija....sarakste aptrūka....pēc pāris dienām viņš atraksta. Domāju, ka varbūt šoreiz....bet nē, pāris jautājumi un atkal pazūd....tā ar pāris dienu intervālu viņš uzradās, pajautāja kā man iet un viss. Tad kādā nedēļas nogalē mēs atkal netīšām saskrējāmies, kad biju ar draudzenēm aizgājusi atpūsties kādā klubā. Garš stāsts īsi-draudzenes katra izklīda, un mēs palikām kopā divi vien. Viņš mani iepazīstināja ar saviem draugiem kā savu "jauno draudzeni"! Tajā mirklī es apjuku, jo kā gan es varu būt tava draudzene, ja tu mani redzi otro reizi mūžā un ja acīmredzami tava interese par mani ir visai virspusēja? Bet es par to vēlāk nedomāju, atpūtos, man bija labi ar šo cilvēku kopā. Protams, neskatoties uz visiem maniem principiem, es tajā naktī paliku pie viņa. Pēc tā vakara es domāju, ka ir kam jāmainās tomēr mūsu starpā, kas arī bija-viņš rakstīja man biežāk un prasīja man un pats dalījās ar personīgāku informāciju, bet atkal tas pats stāsts-tikai teksti un nekāda runa par satikšanos.Bija Vecgada vakars, viņš mani apsveica Jaunajā gadā un prasīja, kā es plānoju svinēt-teicu, ka būsim pilsētas centrā, viņš atbildēja, ka arī būs,un ka varam satikties. Tā arī notika, satikāmies, jauki pavadījām laiku, viņš bija ļoti jauks un mīļš pret mani, es padomāju, ka patīku viņam. Pēc tam atkal bija tikai sarakstes, bet šoreiz jau katru dienu, kad neatbildēju, jautāja, kur paliku, vai viss kārtībā, bija arlabunakti novēlējumi katru vakaru....satikties mani aicināja, tikai pēdējā brīdī viņam vienmēr mainījās plāni....un tad es pārstāju atbildēt, ignorēju. Protams, viņš interesējās, kas par lietu-es godīgi atbildēju, ka saprotu, ka mēs viens otru pazīstam maz, man nepatīk sasteigt lietas, es ļauju visam notikt dabīgi, bet ir acīmredzami, ka viņam esmu kā backup plāns, nekas nopietns. Teicu, ka nemācu viņu, vienkārši mums nesakrīt vēlmes, tāpēc labāk pārtraukt mūsu sarakstes. Viņš atbildēja, ka saprot mani, ka neesmu viņam izklaide,viņš grib ar mani attiecības, tikai pagaidām nevēlas iespringt uz dažām lietām, lai tiešām viss notiek dabīgi-kā jau es pati teicu. Viņš grib no sākuma sakārtot savas lietas-darbs utt. un tad varēs domāt par ko nopietnāku. Es viņam pajautāju-vai tas bija piedāvājums brīvajām attiecībām ar seksu un bez nekādām saistībām? Viņš atbildēja, ka tikai seks viņu neinteresē, tā nav, ka viņa skatījumā esmu ļoti jauka un forša.... Es nezināju, ko atbildēt un atkal klusēju...Tas izklausījās pēc solījuma, ka drīz varbūt viss mainīsies un kad tiks nokārtotas "lietas", mums ir iespējamas attiecības...tomēr es saprotu, ka šis ir viltīgs veids, kā mani noturēt pavedienā pie sevis, ik pa laikam pārbaudot, vai vēl esmu te, neesmu viņu aizmirsusi. Es tiešām domāju, ka viņam šādā pavedienā ir vēl pāris meitenes, viņš vienkārši ir izvēles priekšā-kura būs labāka. Jo, ja vīrietim tiešām patīk sieviete, nekādas "lietas", kuras jāsakārto, un aizņemtais dienas grafiks netraucēs veidot attiecības. Domāju, ka šādā veidā viņš signalizē-mani interesē tikai gulta un izklaide ar tevi, bet tu neesi tā, ar kuru veidot attiecības. Kādi, dāmas, ir jūsu viedokļi? Ko man darīt-pārtraukt kontaktus, vai arī turpināt tālāk, varbūt es kļūdos? Būšu atklāta-vīrietis man iepaticies, kas gadās reti. Daudz gan sanāca, bet es tiešām jūtos apjukusi. Paldies :)
2
