Kompromiss

Katru mēnesi pirkt mājai 1 nepieciešamu lietu. (piem. jaunas žalūzijas istabā un virtuvē - vecie jau izbalējuši bija un viens stūris no lielā mitruma sācis pelēt, jaunu gultas veļas komplektu, jaunus aizskarus, utt.) . Savādāk iztērējām naudu bezjēdzīgās lietās un māja paliel vienmēr novārtā. Smuki izrunājām un nonācām pie tāda secinājuma. Un lielākām lietām( gultai) sarunājām, ka abi atliksim naudu vismaz 2 mēnešu. :)Tas mūsu tāda lielākais kompromiss.

Maz izejam uz kompromisiem. Ja nemaldos, pēdējais lielākais bija par to, ka es drīkstu darīt, ko gribu, bet man par to ir jāatskaitās. Vēl visādi sīkie - par mantu nolikšanu vietā, gružu savākšanu aiz sevis, zobu tīrīšanu (vienīgais veids, kā varu pierunāt tīrīt zobus ir tikai tad, ja darām to kopā).

Nu mums diezgan smieklīgs, - man ir sliktas atiteicības ar vīra māti un vīra māsu .

Ta nu ziemassvētkos bija jabrauc pie ciemos ....

Turos kā varu ,nestrīdos , vīrs saka - nu vismaz pieklājības pēc noskaiti to pantiņu pie eglītes....

Un pēc tam priecigs ka viss labi bijis ,pildija manas vēlēšanās....

Izgaju uz kompromisu ar savejo, lai liek miera manu kaki.:-D

Pēdējais kompromiss bija vakar. Es vakariņās gribēju griķus, vīrs makaronus, bet izvārījām rīsus un abi laimīgi. Mums mazi kompromisi ir katru dienu.

Lollipop - jums jau labi , bet man kad ciemos jabruac pei vīra mātes tad ir leils pārbaudījums man....

Lai gan tagad redzu ,ka šīs ir samierinājušas ,ka esam kopā , laulāti jau esam ilgi un nekur pazust es netaisos....

Hm, mums laikam nekā tāda nopietna nav kompromisu ziņā. Pēdējā kompromisu situācija - musmājās gatavotājs ir draugs un pēc viņa vnm virtuves roku dvielītis ir pilnīgi slapjš. Tā vietā, lai pakarinātu uz virtuves radiatoriem, viņš to sapačkā (sanāk bumba) un atstāj uz letes. Mani tas nenormāli tracināja, tāpēc ķēros pie sarunas, izrunājāmies un atradām kompromisu - viņš dvielīti karinās kā vajag, bet man savukārt tualetes papīrs jāliek ar papīra loksnēm uz augšu, nevis kā tagad, kad papīrs karājas uz leju. Gadu viņš cietis to, ka papīrs nav pareizi uzlikt :D :D

+++ par wc papīra rullīša virzienu...mani tas tā kaitina (e) ka es pat sabiedriskajās wc dažreiz uzlieku kā man patīk :D

Kompromiss no savām attiecībām nenāk prātā pagaidām...

Agī -kādam vajag peikāpties ,ja ir svarīgs un mīļš cilvēks ...

es piemēram neciešu ,kad vīrs degunu urbina , bet pa pirkstiem tak nesitīšu...

Gadu viņš cietis to, ka papīrs nav pareizi uzlikt

Vot šo es nesaprotu :D tas ir tikai papīrs. Nu manējam ir vienalga, kā es uzlieku, tā arī ir :D neviens nav neko prpotestējis :D Jo parasti es lieku jaunu rulli, jo vīrietis parasti nepievērš tādiem sīkumiem uzmanību :D

Par to tualetes papīru - tik smieklīgi. :D Pie kā gan cilvēki nepiekasās...

Mums saruna sākās tā, ka es pajautāju vai ir kāda lieta, kas viņam nepatīk ar mani dzīvojot kopā. Atbilde par wc papīru mani tā šokēja! Es par iedomāties nevarēju, ka kādam var nepatikt kkas tāds :D :D

Tony . - es parasti esmu tā, kura piekāpjas, lai nebūtu kašķu ;-)

:-D jā, man arī nepatīk ka uzliek otrādāk wc papīru! savu māsu neesmu vēl izmācījusi.. nepadodas! :D

par kompromisiem, man jau šķiet ka attiecības balstās uz kompromisiem, citādāk viens vienmēr būs apbižojies, jo cilvēku domas, viedokļi un vēlmes mēdz atšķirties arī attiecībās esot! :)

Wc papīrs ir baigā štelle. Man šķiet, ka jaunie psihologi varētu disertācijas rakstīt par divu veidu cilvēkiem, kuri katrs karina wc papīru pēc saviem ieskatiem. :D

Lieli kompromisi tagad nenāk prātā, bet tādi maziņie no sērijas "es uztaisīšu salātus, bet Tu mazgāsi traukus" ir bieži.

Laikam būtiskākais kompromiss ir tāds, ka viņš var doties ciemoties pie drauga uz kojām un/vai braukt uz klubiem, bet gulēt brauc uz mājām.

Mūsu pēdējais kompromiss ir par to, ka ja viņš prasa vai aicina mani līdzi- man ir jābrauc un jāiet. Bet no manas puses- viņam jāpiedalās tajā, ko es esmu izdomājusi. Es peikritu, viņš arī :D

Aizvakar draugam pašā vakarā gribējās picu, lai arī man visas sastāvdaļas bija, lai pagatavotu, man ļoti negribējās smērēt traukus, sildīt krāsni un bla bla bla. Tā nu mēs pasūtījām un abi apmierināti :D

Nezinu hmmm...musu domas ir loti lidzigas. Sikumainas lietas piekapjos. A par lielam lietam stridu tfu tfu tfu pagaidam nav. Ta uz sitiena nepateiksu tagad kadu kompromisu. Ja virs grib makaronus, bet es grikus, man nav gruti izvarit abus vienlaicigi.
Ja es uz kko loti uzstaju un tas nav nekas taads, virs piekapjass un otradi, bet ta katrs daram ka gribam pa lielam, ja otram netrauce.

Hmm, pēdējie, ko atceros bija:

* tas, ka vakaros cenšamies ēst minimāli, bet, ja nu galīgi nevar izturēt, tad vīrs lai ēd viens ārpus mājas, jo es negribu vakaros pieēsties, kā agrāk.

*ka mēs atsakamies no slēpošanas šogad Alpos un varbūt arī cita ceļojuma, lai piekrātu vairāk dzīvoklim. Par šo esmu bēdīga, bet nu piekāpos vīram. Man ir ļoti grūti bez ierastajiem gada ceļojumiem.

Vispār uzskatu, ka abiem ik pa laikam jāiziet uz kompromisiem, lai veidotos veiksmīgas un saticīgas attiecības. Laba tēma.