Eņģeļi

Manā izpratnē enģelis ir kaut kāds augstāks spēks, ne ķermeņa veidolā. Kaut kāda vēsma, vai kas tāds. Par Dievu domas ir līdzīgas.

Jā kaut kādā mērogā ticu tādām lietām kā eņģeļi/sargeņģeļi, liktenis, Dievs.

Tieši eņģeļiem kā tādiem nē.. ticu gariem utt. bet ne eņģeļiem ar spārniem un aizstāvjiem. :)

Neticu tam, ko neesmu redzējusi, izņemot garus.

Eņģelis varētu būt mūsu pašu sirds balss, intuīcija.

Nevar teikt, ka ticu tieši eņģeļiem, bet ticu, ka ir kaut kas, kas mūs sargā no sliktā. Šoreiz nerunāju par intuīciju. Ir pašai gadījušās interesantas situācijas, kas gribējušas mani ir pasargāt no ļaunā.

Nevar teikt, ka ticu tieši eņģeļiem, bet ticu, ka ir kaut kas, kas mūs sargā no sliktā.

Domāju tieši tāpat!
Pirms vairākiem gadiem avarēju un liedojiens ar mašīnu bija tiešām dziļā grāvī (popularais Melturu līkums), neapmetu nevienu kūleni, mašīnu kāds vienkārši it kā nolika uz zemes, dziļākajā grāvja vietā. Pašai pilnīgi ne skrambas, tik vien kā nesaprašana kā tas viss notika un pārbīlis. Kopš tās reizes sapratu, ka ir kaut kas, kas sargā/uzmana..

Man ir bijis, ka man kāds itkā pasaka, ka ir jāiet pa citu ceļu uz mājām nevis pa ierasto ceļu. Bet es neklausiju, nezinu, varbūt sirdsbalsij, vai kā to nosaukt, bet gāju par ierasto ceļu un man uzbruka 2 min vēlāk.

Ticu ,ka ir kaut kas taads,neizskaidrojams,kas muus sargaa,dod intuiiciju utt
Te nesen bija lidmasiinas(laikam kaada privaataa,jo tikai 5 cilveeki) avaarija,un izglaabaas tikai meiteniite-7gadus veca,interesanti,ka vina veel bija nogaajusi lielu gabalu liidz tuvaakai maajai,naktii ,aukstumaa utt.Es domaaju ,ka kaadi "augstaakie speeki ,energija"gribeeja,lai sis beerns izdziivo...

Īstenībā eņģeļi arī ir vienīgie, kam ticu. Dievam neticu, bet eņģeļi tiešām pastāv, arī esmu to piedzīvojusi.
Mēdzu sazināties ar eņģeli, rakstīt viņam vēstules, ja kaut kas nav skaidrs vai ir grūti.
Pirms kāda laiciņa viens cilvēks man izteica domu, ka sargeņģelis mācās kopā ar cilvēku, kuru sargā t.i. viņš nevar pavērt kādas durvis cilvēkam, ja pats cilvēks tam nav gatavs. Kā jums liekas, tā ir? Vai arī eņģelis vienkārši vada vajadzīgajā virzienā? Arī par to man īstenībā ir šaubas, jo man šķiet, ka situācijā, kādā esmu tagad, es stagnēju un neko neiemācos, neattīstos un tā man šķiet pilnīgi nevajadzīga u.tml. Bet laikam jau to var zināt tikai pēc tam, kad kaut kāds posms ir beidzies... tad arī nāk tās atziņas, tās īstās atklāsmes un apjautas, kāpēc viss bija tieši tā un ne citādi.