Nevelama grutnieciba..

27 gadi, ir izglītība, ir vecāku atbalsts. Piedod, bet ko vēl Tev vajag ? Nav miljoni kabata un ekskluzīvs auto garāža? Nu to Tev jebkura gadījuma nebutu arī bez bērna. Nevarēsi būt vientuļa seksīga meiča kura var brīvi salaist te ar vienu te otru vīrieti ? Pienāks vecums un tāpat neviens vīrietis tevi negribēs. Get over it. Nevari Tu visu dzīvi nodzivi nodzīvot kā 20 gadīga, brīva , seksīga, iekārojama meiča. Dzīve ir vēl citas lietas svarīgākas. Citam Tava vecuma jau ir vairāki bērni bet Tu raudi par pirmo bernu 27!!! gadu vecuma kā 14 gadīga tīne. Ne Tu pirmā ne pēdejā vientuļa māte, turklāt izglītība jau ir un neesi vairs loti jauna. Saņemies!

Ak, dies, nu ko tu peries,aita, goda vārds! Tev ir viss, bet, redz, pasaule ap veča apenēm arī beidzas!(e)

zemene102, varbūt pamēģini savādāk? Nevis domā par lietām, ko vairs nevarēsi darīt, jo būs bērns (Arī pārspīlēti - visu var, ja ir kaut nedaudz organizatora talanta), bet gan par lietām, ko darīsi kopā ar bērnu. Ja Tev tiešām ir 27, pēdējais laiks beigt spārdīties kā mazam bērnam un kaukt, ka viss slikti. Nav slikti. Bērns nesabojā dzīvi. Tas viss ir muļķības. Un šobrīd Tu pati sevi spīdzini, stāstot sev, ka Tav ir atņemta dzīve. Nekas Tev nav atņemts. Vēl jo vairāk, ne tikai Tev ir Tava dzīve, bet nu jau arī atbildība par vēl viena, pagaidām vēl nedzimuša cilvēciņa dzīvi.
Tiešām sāc vairāk domāt par to, kurp iesi ar mazo pastaigās, kādas drēbītes pirksi, gultiņu, rotaļlietas. Tā būs vieglāk pierast pie domas, ka mazais drīz būs klāt.

Pedejas dienas isteniba vairijos lasit komentarus uz manu iesakot diskusiju.. jo sanemu vienus parmetumus, bet no otras puses, ko tad es citu vareju gaidit. pedejas dienas klust vel sliktak, visu laiku raudu, motivacija zudusi darit jebko... censos, vismaz meginu pienemt berninu, vins tomer ne pie ka nav vainigs.. dazreiz sanak, bet dazreiz atkal veletos kaut vins vienkarsi pazustu. Gribu atpakal savu dzivi. Ja, varbut esmu egoiste, bet ta bija un ir mana dzive. Bet nu tagad tam visam nedaudz par velu.. Gribetu kaut varetu izslegt pratu un neanalizet visu laiku. Par vecakiem - ka jau teicu vini mani atbalsta, un atdot bernu vinuprat man leikas vispar nebutu opcija.

Tas, kas saka ka viriesi nak un iet bet berni paliek, negribu isti piekrist, ja attiecibas ir stabilas un cienas pilnas, tad tiesi virietis ir tas kas paliek, bet berni agrak vai velak aizies sava dzive. Jautajums protams vai musdienas vispar ir iespejams nodzivot ar vienu partneri.

Ja vecāki arī tevi atbalsta,cik priecīgi viņi būtu,ja uzzinātu,ka tu viņu mazbērnu taisies atdot svešiem cilvēkiem? Es saprotu,ka tev nav 15, ka tev pašai jāpieņem lēmums,bet, iedomājoties sevi tavā situācijā,zinu,ka mani vecāki man noskrūvētu galvu arī tādā vecumā par tādām domām vien, jo arī attiecības ir labas un atbalstošas. Zinu,ka viņi arī pliki un nabagi gribētu man palīdzēt audzināt mazo. Kā ar taviem vecākiem,ko viņi saka par situāciju? Un vīrieši nāk un iet,bet tavs bērns paliek tev vienmēr.

http://calis.delfi.lv/forums/tema/16130876-rinda-uz-zidainisiem/701/

apstiess šo saiti , te daudzas mammas grib adopētēt bērnu , ierakstiess te ka gribi savējo atdod adopcījā un lai kādai mammai tiek tavs brīnums , būs priecīga kāda cita tur , citām tādas problēmas adoptēt...

....Un tev būs ko mīlēt savu bērnu ,vīrieša vietā ..padomā labi .... tev ir dots tas ,kas citām sievietēm nav .....

...ko darīsi kad būsi viena pilnigi ? vai spēsi dzīvot ar vainas apziņu ? .....

Sveika! Tas, ka berns tevs izrikojas cucigi un bezatbikdigi, ir fakts, bet tapec tev nav jaatstaj bernins sveshiem cilvekiem.vnm, pirms sieviete izlemj par labu grutniecibai, ir jasaprot, ka iznesa un dzemde bernu pati sieviete.nedrikst nekade taisit bernu viriesa delj.jo kas bus, kad virietis pazudis? Berns vairak nebus vajadzigs.padoma sieviete, ka berninu ta nevar nomest mala ka nevajadzigu rotallietu.
Ka jau seit viena teica-viriesa naks un ies, bet berns tev miles muzigi un nekad tevi nepametis.sakuma tu par vinu rupesies, bet velak, iespejams, vinsh pat palidzes tev.
Neizdari dzive lielu kludu. Dievs medz davat ari tikai vienu iespeju.neiznieko to veltigi.saproti, ka tu grasies atdot savu miesu un dveseli? Ta esi tu pati, ta ir dalja no tevis, kas izaugs un dzive nesis tavu vardu!!!
Un tas' ka tu gribi, lai berns aug pilna gimene, ir normali. Bet, ja bernina tetis ir pazudis, nu neatnem vismaz vinam sevi-vina mammu.un mili berninu par diviem.un atradisies virietis, kas vinam bus teva vieta.manuprat, nekas nevar but berninam labaks par isto mati, ja vien vina tiesam mazo mil, rupejas un vismaz nedzivo uz ielas.parejais viss ir mazsvarigs.
Grutaki ir tikai berna pirmie menesi, kad vairak, iespejams, bus neguletu naksu, betb padoma, mas tas ir, salidzinajuma ar visu dzivi un prieku, kok sniedz mazais.
Turklat tev jau ir sa,idzijnoshi daudz gadu. Padoma, kas bus, ja tev vairak nebus berninu? Ja sis viens ir tavs parbaudijums?
Padoma un tikai kadu laicinu pec dzemdibam pienem lemumu.rupji sakot, atdot bernu tu vnm varesi, bet atgut vinu vairs nekad!!!

autorei - iesaku ,lai cik grūti būtu paturi mazo....

varbūt uz šo brīdi liekas ka tā ir izeja no viņa atteikties , bet ko darīsi piemeram pec gada ,vai diviem gadiem ? nemocīsīs tevi sliktās dmoas ,ka no sava bērna attiecies ? tiešām tik slikti ir ?

kad dzemdēsi tev būs citas domas .... es ar paliku nejauši stāvoklī ,no sākuma nevarēju to aptvert , ar vīru gāja ļoti slitki -attieicibas nebija labas ,,,,bet cilvēks mainijās uz labo pusi ...

tagad gribu mēģināt atkal pēc....

Nav laba sajūta 22nedēļās piedzemdēt nedzīvu bērnu , ārstu nolaidības dēļ , tapēc padomā kas tev ir dots , kas nav citām sievietēm un attieksme būs savādāka kad mazo turēsi rokās....

nesaprotu kapēc dzive tik netaisna , vot šitādām bērnus dāvā , nekādu problēmu , un tie kas grib - nav to bērnu .....brrr....

+++

Njā, pat nedaudz smieklīgi palika.. Tik tiešām 'bezizeja'. Gribētos teikt ko līdzīgu Nikoll, bet atturēšos aiz cieņas pret sievieti stāvoklī. Cerēšu, ka tie ir tikai grūtniecības hormoni, kuri dzīvi mālē bezcerīgu.

krista21, bet tu nezini, cik traki būtu tavi tarakāni, ja tu tiktu bērnunamā un tevi adoptētu (nezin kas un nezin kāds, kurš iespējams būtu 100x briesmīgāks attieksmē pret tevi kā miesīgā māte). A ja nu tevi regulāri izvarotu audžuģimenē, vai iekaustītu? Un, ja nu bērnunamā tu "aizkavētos" birokrātijas dēļ?.. Ai, nu tomēr - dzīve nav bijusi rožu dārzs, bet, iespējams, tomēr tev tā bija labāka nekā varētu būt... Audžuģimenes arī mēdz tikai no malas izskatīties jauki un mīloši, bet cilvēki ir cilvēki - un visiem savu tarakānu pietiek...

Es gan ieteiktu atrast miiloshu audzu gjimeni un atdot beernu. No savas pieredzes varu daudz ko pastaastiit. Manai maatei biju vajadziiga tikai taapeec, ka gribeeja paspeeleet gjimeni, kaa izdomaaja ka negrib buut kopaa ar manu teevu, taa arii es nebiju vajadziiga. Divas reizes vinja grasiijaas no manis atteikties, tik pirmo reizi vecmaaminja atrunaaja, otro reizi vinjas jaunais viirs, tad vinja izleema ka man vinja buus jaauztur vecumdienaas. Lieki teikt, ka vinjai bija vienalga vai esmu paeedusi un siltumaa. Ik reizi vinju redzot (kas negadiijaas biezji), dabuuju dzirdeet paarmetumus par to, kaads mans teevs ir skjiibs un greizs un kaada es pati esmu nepadevusies. Arii manai maatei ir gan augstaakaas, gan labs darbs, tikai ljoti nepatiik buut noenkurotai un vinja negribeeja uznjemties atbildiibu. Godiigi sakot, buutu bijis labaak, ja es buutu tikusi atdota adopcijai, nevis uzkrauta uz kakla vecmaaminjai, kurai bija pie 80 un kurai naacaas naktii celties un mani eedinaat. Ilgus gadus man naacaas karot ar saviem tarakaaniem deelj taa, ka maate pret mani shaadi iztureejaas.

es gan saprotu autori: izmisusi un sabijusies, tāpēc tādi teksti. Saņemsies, un viss būs labi.

piedod autore, bet tu esi glevule savos 27 gados!! Cik saprotu, beerns bija plaanots ar viirieti , pati gribeeji, bet tiklidz virietis nozuda, arii tu gribi spiest asti starp kajaam un begt prom no grutnieciibas... taad beerns bija tikai instrumeents ar ko mahineet attiiecibaas?

tas ir nozelojami un ciniski! Man ir draudzene, kurai draaugs ir miris peeksnjaa naave , un vinja tagad ir palikusi viena beerninja gaidiibaas + ir tikai celjaa uz augstakaas izgliitibas ieguushanu + nav stradaajusi , lai sanjemtu kkadus lielos pabalstus + lai kaut ko sanjemtu no teeva puses buss jaiet cauri elliigi garaam padriishanaam.. BET nav tik gleeva kaa Tu , un uznjemas atbildiibu un pat prata nenaak tadas domas par beerna atdoshanu sveshiniekiem.. Luuk taa ir iista sieviete, nevis kaa Tu kas acimredzami gruusna palikusi tikai delj vecha!

un es domāju autorei max 21, bet 27!!! vairākas augstākās izglītības+ vecāki atbalsta, ir dzīves vieta. Nu saņemies.

Es gan nenosodu un atbalstu domu atdot bērnu adopcijā. Ticu, ka bērnam ir jābūt gaidītam - pat ja kā vientuļajai māmiņai, jo ir arī mammas, kuras pamet savu bērnu tēvus utt un tāpat gaida to bērnu. Ja mazais nav gaidīts un apstākļi nav tie labākie bērna audzināšanai tad priekš kam nepieciešams bojāt dzīvi gan sev, gan tam bērniņam?

Protams, ka gan viens, gan otrs lēmums ietekmēs tevi uz mūžu - gan ja bērnu paturēsi, gan ja atdosi adopcijai, bet tīri no bērna labklājības viedokļa esmu par to, lai viņš aug maksimāli pozitīvā gaisotnē un tāda nevar būt, ja māte bērnu nevēlas.

Ja, par to ka dzive ir netaisna un ka ir pari kas tik loti velas tikt pie bernina, bet netiek un ir tadas ka es, kuras to nespej novertet, diemzel. :(
Pedejas dienas meginu iegriezt domas cita gultne, skatities uz to visu pozitivak. Vispar esmu diezgan liela realiste, tadel dazreiz iesligstu depresija, lai gan man tomer dots ir daudz. Ir daudz labas lietas, vecaki mani atbalsta, paslaik dzivoju pie viniem, varu te plaikt cik ilgi velos, vini ir pat priecigi ka maja nav tuksa. Nav vairs man 16 (tagad 27) un vairakas augstakas izglitibas, kkadi iekrajumi ari ir. Nav sanacis ta isti nostabilizeties tapec, ka daudzijos pa pasauli apkart, bet tagad varbut bus iemesls noenkuroties. Pat bez viriesa. Ja godigi nezinu vai butu spejiga tomer atdot savu bernu, vienakrsi apsveru visas iespejas. Varetu to apsvert ja zinatu ka bernins augtu milosa un finansiali nodrosinata gimene, piemeram Amerika ir loti iplatitas ta sauktas atvertas adopcijas, kad ir iespejams pasai izveleties adoptivo gimeni un sekot lidzi bernina dzivei. Jo tomer tas ka vinu atdotu nenozime, ka man ir vienalga, kas ar vinu notiek. Bet nu nav seit Amerika, situacija ar bernu namiem ir skumja..

Mana mamma ar mani palika stāvoklī 12.klasē, un audzināja mani, var teikt viena pati ar maniem vecvecākiem. Cik noprotu, Tev ir vecāki, kuri nebūtu ļoti pozitīvo noskaņoti, ja Tu atdotu bērniņu prom, un tas jau ir DAUDZ, jo Tev ir ATBALSTS!!! :-) Es apbrīnoju savu mammu, ka par spīti visam, viņa ir izcīnījusi savu vietu dzīvē un viņa ir paraugs man, kādai jābūt īstai sievietei! (l) Lūdzu, neatdod savu bērniņu un esi brīnišķīga mamma! :-)

internetā ir pabalstu kalkulatori un tur var aprēķināt visus pabalstus.