Nesen biju ciemos un sastapos ar mūžīgo situāciju, kura notiek bieži. Es domāju, ka cilvēki, kuri mājās maz ēd un netērē baigās summas uz ēdieniem mani sapratīs.
Ejot ciemos bieži piedzīvoju ka "citi zina labāk vai esmu paēdusi vai nē". Tā kā arī gaļu needu ir mūžīgās problēmas cilvēkiem paskaidrot ka ar kartupeļiem un salātiem esmu paēdusi un man pilnīgi pietiek, jo ikdienā ēdu arī maz. Tad šie cilvēki skrien uz virtuvi taisa vēl kaut ko, lai es ēstu vēl, jo viņuprāt es neesmu paēdusi.
Kā jūs rīkojaties šajās situācijās, kad jūs vairs nevarat visu apēst, kad esat ciemos? Parasti skaitās nepieklājīgi kaut ko atstāt, bet ja jau vairs nelien iekšā...
Vai šis teiciens "paēd tagad vairāk vēlāk gribēsies atkal ēst" it kā es varētu paēst uz 3 dienām :D
Bet neko nesaku, cilvēki jau neko sliktu ar to negrib.
Es vienkārši pasaku, ka jau esmu paēdusi. Lielākoties gan man tie ir draugu pasākumi, kuros ir zviedru galds - tad nu vispār nav nekādu problēmu. Ja ciemos pie kādiem vecākiem cilvēkiem, tad gan ir tā skatīšanās, ka neēdu gaļu, bet neko - esmu pieradusi laipni atteikt, cerams, neviens nav apvainojies. :D
Tāpēc man patīk braukt ciemos pie tantes. Viņa zina, ka neēdu gaļu, tad nu gatavo kaut ko veģetāru jau uzreiz. Tā, ka nesanāk vienkārši kartupeļi un salāti, bet gan, piemēram, sēņu plovs ar pākšaugiem vai kaut kas tamlīdzīgs.
Ai, man gan tas šķiet jauki, vecāki cilvēki tādi ir, ka uztraucās par to, vai paēdīsi, piemēram, drauga vecāki domā, ka es kautrējos, tāpēc lieku maz un atkārtoti nekad, un īstenībā tā arī ir :D Un nekad jau nav tā, ka piekrāmē pilnu šķīvi, parasti pats vari paņemt no galda un uzlikt tik, cik vēlies, un ja piedāvā vēl, bet nevēlies - vienu reizi pieklājīgi atsaki un ar to vajadzētu visam būt izbeigtam :D :)
Ir gadījies. Pie vīra radiem. Cilvēki vienkārši nesaprot, ka esmu paēdusi un visu laiku uzbāžas, lai ēdu. Vai arī nesaprot, ja kaut ko neēdu. Nu negribu es ēst kotletes , karbonādes un plātsmaizes. Esmu pieradusi ikdienā pie savādāka ēdiena. Cenšos kaut kā pieklājīgi atteikt. Ja neēstu gaļu, tad vispār laikam būtu vājprāts :D
Tāpēc man patīk braukt ciemos pie tantes. Viņa zina, ka neēdu gaļu, tad nu gatavo kaut ko veģetāru jau uzreiz. Tā, ka nesanāk vienkārši kartupeļi un salāti, bet gan, piemēram, sēņu plovs ar pākšaugiem vai kaut kas tamlīdzīgs.
Cik jauki, ka ir cilvēki, kuri Tevi saprot. Man atkal atsaka, ak Dievs gaļiņu nepaēdi, noteikti esi badā un tad iet uz virtuvi vēl kaut ko taisīt :D a es sēžu ar jau pilnu vēderu,
bet šie cilvēki jau neko sliktu negrib, vienkārši viņiem ir cits dzīves stils un uzskati par ēdieniem / ēšanu.
Parasti mēģinu pieklajīgi atteikt un saku, ka esmu paēdusi.
Nav tādu problēmu. Protams, omītei ir tendence domāt, ka mēs ar draugu esam badā, bet mēs paēdam tik, cik gribas un pēc tam, ja vēl piedāvā, tad vnk laipni sakam, ka vairs negribas. Ar varu neviens ēst neliek.
Kas attiecas uz ēšanas paradumiem - jau sen nevienam neko neskaidrojam. Visi daudz maz zin, ko neēdu es, ko neēd draugs un viss. Virsū nebāžas.
Nekad neaizmirsīšu, kad bijām pie drauga vecvecākiem un tur bija tā: 8.00 brokastis, 12:00 launags (vai kā to sauc, bet bija jāēd daudz) tad atkal kādos 15:00 un 18:00. Un visas sātīgas maltītes.
Un cilvēkam kurš ēd 3 reizes dienā un ne daudz, tad ir daudz par daudz.
Galvenais tie ēdieni ir garšīgi, interesanti un tu tos nevari izbaudīt, jo jau esi paēdis. Tas gan žēl.
Mana ome arī ir no omem kurām liekas, ka nekad neesmu paēdusi :D Ja redz ka tukšs šķīvis tad liek pa jaunam iekšā vai pasaka (kad visu neapēdu) "nu pastaigā nedaudz, tad atnāksi vēl paēdīsi" :D
Bet tas jau ir mīļi, ka tādas rūpes, bet cilvēki dažkārt tiešām nesaprot, ka ESI JAU PAĒDIS.
147
