Kad bijušais uzrodas...

 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
Ilgi domāju vai aprunāties ar kādu privāti vai rakstīt šeit,centīšos netaisīt baigo penteri.
Tad nu tā-jau 3 gadus esmu laimīgās attiecībās.Pirms šim attiecībām biju kopā ar citu vīrieti,ko varētu uzskatīt par savu pirmo mīlestību,ja reiz manās domās viņš jau ir gandrīz 9 gadus... Mūsu kopā būšana tāda bērnu spēle vēl bija,bijām pusaudži.Izšķīrāmies kā ienaidnieki,lai gan bija kopīgs draugu loks.
Vēlā rudens vakarā saņēmu no viņa vēstuli,apvaicājās,kā tad man iet,pasūdzējās,ka apnikusi viņam vecpuiša dzīve un tā.Centos atbildēt atturīgi,lai gan iekšā viss vārījās un dega.Jaungada naktī,joprojām nesaprotu,kādu mērķu vadīta novēlēju viņam Laimīgu jauno gadu.Vārds pa vārdam sākām sarakstīties,visu dienu norunājām.Nezinu,pieļauju,ka tas bija alkohols vai varbūt muļķīgs joks no viņa puses,bet viņš vairākas reizes minēja,ka vēlas mani satikt.Atkal pieminēja to,ka joprojām ir vecpuisis un tas ir apnicis.Pajautāja,kā iet man ar draugu,atbildēju,ka viss kārtībā.Jau trešo dienu domās esmu tajā sarakstē,nevaru aizmirst tos vārdus,jo būtība tas ir tas,ko visus šos gadus pēc šķiršanās,esmu vēlējusies dzirdēt.
Jā,nespēju aizmirst viņu,lai arī bijām principā vēl bērni un saprotu,ka laiks iet uz priekšu-esmu citās attiecībās,citā dzīvē.Tāpat nedaudz sāpīgi,ka viņš tā atļaujas spēlēties ar vārdiem,domāju,ka nav tāds muļķis un labi zina,ko es jūtu,jo viss,ko rakstīja un jautāja,bija ar tādiem zemtekstiem,lai izdabūtu no manis to,ko abi taču zinam.Nezinu ko šeit vispār var ieteikt,gribēju sirdi izkratīt... Vai varbūt palasīt kādai līdzīgu pieredzi.
03.01.2015 21:37 |
 
Reitings 83
Reģ: 02.01.2015
Izklausās ka tu tagad centies viņu mazgāt tīru un meklēt iemeslus, lai atkal saietos kopā:D
03.01.2015 22:28 |
 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
valters2,tā nav.Nekur neesmu teikusi ka viņš ir kruts.Viņa lielākais trūkums ir tas,ka attiecībās nekad nevar justies stabīli,bet nu es to jau minēju iepriekš.Viņš ir pa gaisu,iespējams,ka tas varētu saistīt padsmitnieces,kad katra diena nes kādu jaunu piedzīvojumu,nevis sievietes,kas skatās tālāk nākotnē.Tāpat ir vēl citi,ko atceros no mūsu attiecību laikiem,kas,iespējams,sievietes arī atbaida.
03.01.2015 22:32 |
 
Reitings 2829
Reģ: 06.07.2010
Tev nerodas tādi loģiski jautājumi kā...

Kur viņš bija visu šo laiku?

Ko tieši viņš grib no tevis tagad?

Kāds iemesls ticēt, ka ja noriskētu un "mēģinātu vēlreiz", šoreiz viss būtu ar citādām beigām? (Es personīgi, ticu, ka ja pagātnē nesanāca noturēt to mīlestību un bija jāšķirās dēļ kašķiem/ krāpšanas tml. tad nav vērts atgriezties tur, tāpat vien tas beigsies nākamajā reizē. Izņēmums varētu būt, ja cilvēki mīl viens otru, piemēram, vidusskolas laikā, bet vecāki piem. neļauj tikties(vai tml apstākļi), tad ir citas attiecības , bet nejauši pēc gadiem sastopās un atkal ir jūtas, bet apstākļi nu ir citi! Nu vairs nav šķēršļu abu mīlestībai. Tas ir savādāk.)
03.01.2015 22:37 |
 
Reitings 83
Reģ: 02.01.2015
Klausies, citi cilvēki tev to pašu saka. Aizmirsti viņu:) Tas tāpat nebūtu nopietni.
03.01.2015 22:39 |
 
Reitings 7079
Reģ: 11.10.2013
Pagātne ir pagātne. Nav ko tajā savas rokas mērcēt.
03.01.2015 22:40 |
 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
Kur viņš bija visu šo laiku?

Ko tieši viņš grib no tevis tagad?

Rodas.Es nedaudz nožēloju,ka nepajautāju tos.

Par to mēģināšanu vēlreiz.Nu tik ļoti es nepavilkos.Bet tas tāds diskutējams jautājums.Man draudzenei ir pavisam savādāka pieredze,bet tas nav arī iemesls,lai es tagad domātu tieši tā,kā sanāca viņai.Bet es pat nevēlos par to domāt.
03.01.2015 22:45 |
 
Reitings 209
Reģ: 19.12.2013
Ai,meiten mīļā,nesarežģī dzīvi!
03.01.2015 22:50 |
 
Reitings 2829
Reģ: 06.07.2010
Vai varbūt palasīt kādai līdzīgu pieredzi.


Man arī nesen vidusskolas "draugs" uzrakstīja. :D Laikam jau tekstiņi bija ļoti līdzīgi. Viņš uzsvēra, ka esot apnicis viss nenopietnais un griboties kaut ko stabilu... (Kāda gan man daļa gar to, ko viņam gribas? Un, godīgi sakot, es nenoticēju. ) Neņēmu nopietni. Atšķirībā no Tevis, es jutos tikai labi, ka viņš izrādīja nedaudz uzmanības, rakstot, nepārprotami, liekot man apzināties, ka viņam šķietu īpaša (pat ja nešķietu, paldies, par laiku, kuru tērēji radot tādu iespaidu) bet neko vairāk man no viņa arī nevajag. Varbūt galvenais šādās situācijās ir "novest līdz galam"?

tas ir tas,ko visus šos gadus pēc šķiršanās,esmu vēlējusies dzirdēt.

un Tu arī to panāci? Vai nav gana? ;)

Kaut gan, es laikam nesapratīšu tevi, jo ja būtu labas attiecības ar puisi tagadnē, noteikti neapsvērtu domu vispār atgriezties pie bijušā.
03.01.2015 23:24 |
 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
Kaut gan, es laikam nesapratīšu tevi, jo ja būtu labas attiecības ar puisi tagadnē, noteikti neapsvērtu domu vispār atgriezties pie bijušā.

Tur maz sakara tagadējam,visdrīzāk,spēj saprast tie,kas gājuši cauri kaut kam līdzīgam.Nu kaut kā tā:)
03.01.2015 23:35 |
 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
Starpcitu,tās un tie,kas izlasīja vai padalījās ar viedokļiem,varbūt var ieteikt kādu filmu šajā sakarā?:D Ļoti gribētos noskatīties kaut ko līdzīgu,piemēram The Notebook,bet tā jau simtām reižu redzēta.
03.01.2015 23:39 |
 
Reitings 1315
Reģ: 27.10.2012
Šādas sajūtas ir tāpēc, ka attiecības nav izdzīvotas līdz galam un saņemts piepildījums. Patiesībā kaut neesat kopā attiecības nav vēl beigušās, jo emocijas nav izdzīvotas, izrunāts nav viss. Kāds bija šķiršanās iemesls?
03.01.2015 23:41 |
 
Reitings 1425
Reģ: 25.08.2013
Man liekās,ka diezgan liela daļa bijuso cenšas pēkšņi uzrasties.. Nu nezinu,man jau arī liekās,ka ta ir pagātne un tā tur jātstaj.
Mana pirmā mīlestība vēl joprojām uzpeld,laigan pagājuši jau deviņi gadi,nu neko esam tikai draugi,kas gandrīz nekad nesatiekās. :)
Vēl jau ir svarīgs iemesls kapēc izšķīrās. (nelasiju visu diskusiju)
03.01.2015 23:42 |
 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
Šādas sajūtas ir tāpēc, ka attiecības nav izdzīvotas līdz galam un saņemts piepildījums. Patiesībā kaut neesat kopā attiecības nav vēl beigušās, jo emocijas nav izdzīvotas, izrunāts nav viss. Kāds bija šķiršanās iemesls?

Jā,ja godīgi man visu laiku ir tāda sajūta,ka vienkārši nekas nav beidzies,tieši tā,ka mēs neko neizrunājām tad,kad šķīrāmies.Nu principā pusaudži.Ne es īsti mācēju attiecības kopt,ne viņš.Šķīrāmies muļķīgu iemeslu vadīti,nevarējām atrast kompromisu.Beigās bija arī krāpšana no viņa puses.Tas arī pielika visam beigas.Jā,un kopā bijām divas reizes.Te šķīrāmies,te atkal kopā.
03.01.2015 23:48 |
 
10 gadi
Reitings 4416
Reģ: 08.10.2013
No savas un draudzeņu pieredzes, kā arī no šajā forumā lasītā varu teikt - Tu neesi vienīgā, kas tā jūtas un neesi arī ne pirmā, ne domājams arī pēdējā, kurai, saņemot ziņu no bijušā, sirds apmet kūleni... Saku to tādēļ, ka, manuprāt, tas ir normāli un Tev par to nevajadzētu sevi nosodīt. Pirmā mīlestība kā likums bieži vien ir nelaimīga un emocionāli atstāj dziļas pēdas, jo otrais un trešais nekad nebūs pirmais (ceru, ka saproti, ko ar to domāju). Iesaku Tev apdomāt iemeslus, kādēļ izšķīries ar bijušo un kādēļ esi kopā ar tagadējo vīrieti. Un galvenais - saglabā vēsu prātu! Nesadari emociju uzplūdā lietas, ko vēlāk varētu nākties nožēlot.

Ļoti patīk šis komentārs. Daļēji apkopo manas pirmās domas par šīs diskusijas pieteikumu.
Tas, ka domās pavīd domas par bijušajiem, manuprāt, ir normāli, īpaši jau tāpēc, ka tie ir daļa no mūsu pašu dzīves pagātnē. Bet te nu ir tas moments, kas katram pašam jāsaprot, ka pagātni reizēm ir veselīgāk atstāt tur, kur tā ir bijusi no brīža, kad dzīvē ir iieņēmusi citus pavērsienus.

Pati pirms 2 nedēļām ' uzskrēju' savai 'pirmajai mīlestībai '(pēc vairāku gadu neredzēšanās ), ar kuru šķīrāmies sanaidojušies. Nieka viena sekunde saistīja mūsu skatienus, bet atslābt par to nevaru. Daudz atmiņā ataust, lai gan nu ne par ko neatgrieztos pagātnē. Pašai sava ģimene nu jau izveidota :)
03.01.2015 23:58 |
 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
Favel,ar prātu jau visu saprotu.Vispār man tas pat sanāk,bet visu apgriezis ar kājām gaisā ir fakts,ka viņš sācis izrādīt kaut kādu interesi.Zini,ja uznāk kāda nostalģija,tad ir vienkāršāk to pārdomāt,noklausīties kādu dziesmu un aizmirst,bet,ja sākas interese no otras puses,tas visu mazliet sarežģī.Ai,kā gribētos,lai man ir vienalga.Gadi iet,nekas nemainās...
04.01.2015 00:07 |
 
Reitings 367
Reģ: 30.12.2014
Favel,ar prātu jau visu saprotu.Vispār man tas pat sanāk,bet visu apgriezis ar kājām gaisā ir fakts,ka viņš sācis izrādīt kaut kādu interesi.Zini,ja uznāk kāda nostalģija,tad ir vienkāršāk to pārdomāt,noklausīties kādu dziesmu un aizmirst,bet,ja sākas interese no otras puses,tas visu mazliet sarežģī.Ai,kā gribētos,lai man ir vienalga.Gadi iet,nekas nemainās...


Vai tu apsver tādu domu, būt atkal kopā? Kaut kur dziļi nav tāda vēlme?
Varbūt tas ir tavs cilvēks? Tā saikne, kura nav pārrauta?
04.01.2015 00:10 |
 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
Vai tu apsver tādu domu, būt atkal kopā? Kaut kur dziļi nav tāda vēlme?
Varbūt tas ir tavs cilvēks? Tā saikne, kura nav pārrauta?

Neliegšos,tādas domas,protams,ir nākušas prātā.Bet es cenšos tās aizgāņāt,jo pirmkārt,saprotu,ka tādas jūtas drīzāk ir tikai no manas puses,otrkārt,nestādos priekšā,kā to varētu nodarīt tagadējam vīrietim
04.01.2015 00:14 |
 
Reitings 367
Reģ: 30.12.2014
Neliegšos,tādas domas,protams,ir nākušas prātā.Bet es cenšos tās aizgāņāt,jo pirmkārt,saprotu,ka tādas jūtas drīzāk ir tikai no manas puses,otrkārt,nestādos priekšā,kā to varētu nodarīt tagadējam vīrietim

1. Domas nav jādzen prom. Tās ir jāanalizē, kā arī jāklausa intuīcijai. Sakārto pati sevi, savas domas. Esi atklāta pret sevi. Kad iestāsies harmonija starp prātu un sirdi, tad zināsi, ko patiesi vēlies.
2. Es saprotu, ka tu nevēlies sāpināt vīrieti, bet periodiski alkt pēc cita, domās imitēt situācijas - kā būtu, ja būtu nav prātīgi.
04.01.2015 00:20 |
 
Reitings 33
Reģ: 03.01.2015
Hindú,es diemžēl nezinu,kā sevi sakārtot.Man prāts ar sirdi karo nemitīgi.Pārsvarā,ja uznāk domas par atpakaļ saiešanu kopā,es cenšos domāt un iztēloties situācijas,kad esam izrunājuši visu,bet saprotam,ka tāpat nav pa ceļam.Kā justos tad,kā rīkoties,vai tiešām paliktu vieglāk utt.Piemēram,Jaungada naktī,kad runājos ar draudzeni un pieminēju šo situāciju,man uznāca nepārvarama vēlme visu viņam izstāstīt.Nu tā,lai es justos tīra,lai beidzot vairs nebūtu nekādu zemtekstu,lai saprot,ko man tas viss nozīmē.
04.01.2015 00:26 |
 
10 gadi
Reitings 453
Reģ: 10.09.2013
ingiipingii kā es Tevi saprotu! Kā saprotu!!! Runa par šo teikto-
Jā,ja godīgi man visu laiku ir tāda sajūta,ka vienkārši nekas nav beidzies,tieši tā,ka mēs neko neizrunājām tad,kad šķīrāmies.Nu principā pusaudži.Ne es īsti mācēju attiecības kopt,ne viņš.Šķīrāmies muļķīgu iemeslu vadīti,nevarējām atrast kompromisu.
- Šķiet gan, ka vispār nevar salīdzināt manu situāciju ar Tavu, jo izšķīrusies esmu tikai pirms 3 mēnešiem. Taču, esot ar tagadējo (cenšoties veidot attiecības), jau pat tagad visu laiku nepamet sajūta, ka nekas vēl nav beidzies... Un ar nožēlu un nelielu sāpi sirsniņā varu konstatēt, ka jūtu- arī mana situācija ievilksies, gadiem ritot..
04.01.2015 00:31 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits