Man nekad īsti nav bijušas draudzenes un, ja godīgi, pārdzīvots par to ir daudz un dikti.
Vienkārši Latvijā nekad nevienam nepatika tās lietas, kas man, līdz ar to kontakts šeit neveidojās.
Tagad septembrī pārcēlos prom no šejienes un, ja godīgi, iet jau visādi... Bet ja jāsalīdzina, tomēr labāk svešumā, nekā Latvijā.
Šeit ir tas foršums, ka ar lielāko daļu vienaudžu man beidzot ir kopīgas intereses, līdz ar to draudzeņ/paziņas ir daudz, bet nav tā special connection, vismaz pagaidām ne.
Long story short, esmu sapratusi, ka pirmām kārtām vajag būt pastāvīgai, doties uz saviem mērķiem, nepārstāt interesēties par lietām, kas saista u.tml. un, ja uzradīsies kāds domubiedrs/e - tad super, bet ja ne, tad jāiet tik uz priekšu :)