Pirms kādiem 2 gadiem man arī likās, ka dzīve sabrukusi , raudāju diendienā, ilgi nevarēju neko ieēst. Bija daudz un dažādas problēmas attiecībās ar mīļoto, darbā, attiecībās ar vecākiem . Kādu laiku paraudāju, pačīkstēju un tad jau sapratu, ka tas neko nedos, savācu sevi, mainīju savu dzīvi, nospraudu sev mērķus , sāku sportot. Un viss lēnām nokārtojās, kāda gada laikā viss pilnībā pārvērtās. Nu es saprotu, ka tas viss ir bijis tikai uz labu un tagad esmu daudz laimīgāka, kā biju pirms šī trakā posma un priecīga, ka tāds sliktais posms vispār bija, jo tas pilnībā izmainīja manu dzīvi , vērtības, skatījumu uz lietām, un padarīja mani daudz stiprāku.