Rutīna

Es nedomāju, ka mani vecvecāki, vai pāri, kas kopā 10 un vairāk gadus, pāri, kas kopā gadu vai 4, pāri, kas dzīvo kopā un dzīvo joprojām, nekad nav piedzīvojuši rutīnu. Ir tik šausmīgi stulbi teikt - rutīna - tātad gals attiecībām. Tipa paspēlējos, apnika, jāmeklē kaut kas cits?
Manās attiecībās ir bijušas rutīnas un krīzes un mēnešiem ilgas netikšanās, izlietas asaras, bet... Ja jānovērtē tas, kas ir tagad, tieši šobrīd pēc visiem šiem gadiem ar kāpumiem un kritumiem, es sāku domāt, cik nopietni kā pāri mūs vispār uztver apkārtējie. Pa vienam esam klusi, samērā nopietni cilvēki, bet kopā - ālējamies, lēkājam, uzvedamies kā mazi bērni. Bet tad atkal varam visu dienu nosēdēt dīvānā neko nedarot.
Rutīna sākas galvā, aiz slinkuma un lielas sapņošanas.

Ir zināmas attiecības, kuras rutīnas dēļ izjuka, jo, acīmredzot, ne vīrietis, ne sieviete nav bijuši gatavi censties kaut ko mainīt, un viņiem viss palika tik garlaicīgi, ka izlēma doties katrs savu ceļu.
Atceros, kā pati cīnījos pret rutīnu, kas izveidojās iepriekšējās attiecībās. Tagad zinu, ka viens cilvēks to izmainīt nevar. Ja viens cenšas, bet otrs - nē, tad nav tur ko ņemties! Protams, ja vēlme attiecības uzlabot un izskaust rutīnu ir abiem, tad tik uz priekšu!
Un, runājot par kašķiem - kas ķīvējas, tas mīlējas! :D

Ir jārīkojas. Abiem! Ja tas nāks tikai no tavas puses, bet otra puse laiski gulēs pie TV ekrāna un neko negribēs mainīt, jā, tad tas būtu jāuztver kā attiecību beigas. Savādāk, ja abi to vēlas un ir tajā ieinteresēti. Ir taču tik daudz lietu, kā var atsvaidzināt kopdzīvi, ieraudzīt otru citā gaismā un atdzīvināt ierūsējušos taureņus vēderā.

Manas iepriekšējās attiecības beidzās rutīnas dēļ.
Bija arī kašķi par sīkumiem u.t.t
Isaku uz tiem atbildēt ar mieru, un jā no rutīnas nevar tik ārā ja cenšas viens cilvēks!