Tik smieklīgi bet reizē arī bēdīgi...
Viņš nevēlas pieļaut kļūdas, tāpēc taustās.Cenšas izturēties draudzīgi un ap vaicājas kā ar laikiem.Jo nevēlas sabojāt jau iesākto komunikāciju, bet bieži vien tas jau ir sabojāts tik ilgi gaidot, jo zūd ar katru atlikto dienu pašpārliecinātība tajā ko dara.Tas ir tāpat, kā ejot klāt klubā kādai sev patīkamai sievietei, jo ilgāk baidīsies, minstināsies, jo pārliecība ar vien vairāk zudīs.Kamēr domāsi, kā pieiet ko teikt, pa to laiku kāds cits būs jau piegājis pie šīs sievietes! Ja, tiešām cilvēks interesē,nebaidies no atraidījuma un nav nozīmes tam ko citi padomā, VIENKĀRŠI RĪKOJIES!
Iedomājamies tekstus no vīrieša puses - ko tu dari šodien. Un pēc tam? Bet rīt?
Vai arī - vai tev nakošnedēļ būs kāds brīvs brīdis? Kurā dienā tev būtu vairāk laika?
Vīrietis? Varbūt nevēlas steigties, bet nē, vel tas būtu iespējams ja tās būtu pirmās viņa attiecības un nezinātu kā piedāvāt satikties, tāpēc cenšas caur " puķēm" vedināt, kad pati pretī nāksi ar atbildi :)
Bāc, nu, ja gribi uzaicināt uz randiņu, taču vienkārši aicini! Tad un tad, tur un tur. Un sieviete tiks, ja gribēs. Citādi kaut kāda tāda ņerkstēšana, es nesaprotu... Bez maz vai jāsāk domāt, ka viņš gaida, ka es viņu uzaicināšu?
Tad esi pati sarunas iniciatore, ja nevēlies, lai viņš mokās ar laika precizēšanu un citām ar to saistītām lietās, kas jau Tevi sāk noskaņot pret satikšanos.Tad tā arī viņam pasaki, ko viņš gaida? Vismaz sapratīs beidzot, ka Tu esi sapratusi uz ko viņš vedina, bet kāpēc to nepasaka konkrēti!