individuālisms

Atceras tikai tos individuālistus, kuriem sekmējies tajā, ko dara. Un arī ne vienmēr, sevišķi jo to dzīves laikā. Lielā mērā paveiktā nozīme redzama to mūža norietā vai ilgākā laika posmā (t.i. - ilgakā par cilvēka mūžu).

Pirmkārt, tas nav viegli un nekad nebūs. Jo vairāk dara, jo spilgtākas *kā dadzis acī* izpausmes. Diemžēl tas jāsaka arī par cilvēkiem, kuri turas pat pie tik vienkāršas lietas kā savi principi, kāda vīzija par samērīgumu un taisnīgumu. Neesmu individuālists, bet cilvēks ar (argumentētu) viedokli un jau pat tas lielākajai daļai liek spuras celt gaisā, tā kā .. nu man, šobrī, nevelk kāDonam Kichotam cīnīties ar vējdzirnavām. Enerģiju veltu, primāri, savai attīstībai un tuvajiem.

frivolous,

Atceras tikai tos individuālistus, kuriem sekmējies tajā, ko dara. Un arī ne vienmēr, sevišķi jo to dzīves laikā. Lielā mērā paveiktā nozīme redzama to mūža norietā vai ilgākā laika posmā (t.i. - ilgakā par cilvēka mūžu).

Nu es nerunāju tik daudz par vēsturiskām personībām, kas bieži ir bijuši ģēniji. Par ģēniju sevi neuzskatu :) Un neceru, ka mani pēc nāves atcerēsies. Bet arī man apkārt ir individuālisti, un man viņi šķiet tādi, kāda es arī gribētu būt. Neatkarīgi, pašpārliecināti, daudz dara.

Domāju, tev ļoti lielā mērā taisnība par tiem vēlajiem sasniegumiem. Man šķiet, tāpēc man arī ir tik zema motivācija ko darīt, jo drīzus rezultātus neredzu un tuvākajos gados arī neredzēšu. Tādēļ zemapziņā sāk šķist, ka viss ir veltīgi un bez rezultātiem, labāk iziet kaut kur ar draugiem vai palasīt grāmatiņu...

Bubblegum999, mani motivē mazās uzvaras.
Nosaku sev "mazos" mērķīšus. Kad tos sasniedzu, rodas azarts iet tālāk.
Slinkums ir, nogurums ir. Dažkārt esmu pārmocījusies un krītu no kājām, bet tad atgādinu sev, kādēļ es to visu sāku darīt. Tas palīdz saņemties.
Man ļoti labs motivators ir sāncensības faktors. Iedomājos kādu ļoti veiksmīgu cilvēku, kas ir sasniedzis vairāk. Tad sadusmojos uz sevi un eju uz priekšu ar divkāršu sparu.
Man laikam gluži vienkārši patīk pārbaudīt savus spēkus.

frivolous,

Pirmkārt, tas nav viegli un nekad nebūs. Jo vairāk dara, jo spilgtākas *kā dadzis acī* izpausmes.

Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka sievietēm ar šo ir īpaši sarežģīti. Cik esmu ievērojusi, pret sievietēm parasti ir lielāka pretestība apkārtējiem, it kā mēģina viņas ''nolikt pie vietas,'' jo parasti jau vīrieši ir tie izlēcēji, un no vīrieša individuālismu pat sagaida. Man tāds iespaids ir radies, jo zinu tomēr vienu meiteni, kas ir diezgan skaļa un vienmēr pauž savu viedokli, nekautrējas strīdēties ar jebkuru. Viņa nav īpaši mīlēta. Zinu arī dažus tādus vīriešus, un viņi skaitās gudri un interesanti. Varbūt izņēmums, bet nu nezinu.

Smaidu, mani arī sāncensība ļoti motivē, gandrīz nekas nemotivē tā kā kāds, kurš ir labāks par mani vai grasās apsteigt :D Reizēm iedvesmo arī ļoti veiksmīgu cilvēku, kam līdz sasniegumiem ir nācies ilgi un smagi iet, dzīvesstāsti. Bet jā, mēģināšu izdomāt sev kādus mazos mērķīšus, lai gan šobrīd grūti kādu iedomāties. Paldies par ideju.

Sveicināta!

Man par šo visu Tavu sāpi, daudz kas būtu stāstāms, bet to visu īsi raksturojot, katrs mēs izkopjam to atsevišķi.Jo katrs mēs esam individuāls un ar dažādu noslieci uz mācīšanos, jaunas informācijas apguvi.
Nelasīju visu Tavu diskusiju, tikai ātri pārskreju pāri dažām Tavām ziņām.

Man šķiet, ka vīriešiem jau tā emociju pasaule ir tāda pati, kā sievietēm.

Nebūt nav tāda pati, sievietes vienmēr domā vispirms ar emocijām, bet vīrieši ar loģiku.
Vēlies būt labāka, atšķirties no citām,citiem pilnveido sevi dažādās jomās.Ieteikšu tikai dažus, kur pats esmu ņēmis sev vajadzīgo informāciju.TIKAI NEPADODIES!
http://www.nlpcentrs.lv/lv
http://gramataselektroniski.blog.com/2011/08/08/kermena-valoda-alans-pizs/
Arī vērts ieklausīties džekiem.lv forumā pieredzējušo cilvēku ziņās, savu niku neatklāšu!
Tas ir tikai sākums, ja vēlies izcelties, studē, praktizējies, apgūsti jaunu informāciju.
Jo nekas pats no sevis nenotiks sēžot dīvānā un domājot, kāpēc es neesmu tik pašpārliecināta, nesspēju pateikt atklāti ko domāju.Vēlies lai cilvēki ievēro, apgūsti ķermeņu valodu, lai vieglāk veidotos komunikācija, jau ar zināmies vai tikko iepazīties cilvēkiem.Visa informācija ir! Ir tikai viņa jāapstradā, tērējot savu laiku, bet tas ir mazākais ko varam saņemt pretī vēlāk! Veiksmi!

Egamon,

sievietes vienmēr domā vispirms ar emocijām, bet vīrieši ar loģiku.

Vari iedot kādu piemēru? Mani šis ļoti interesē, es arī iepriekš šajā tēmā jautāju meitenei sīkāk paskaidrot šo pašu izteikumu, bet viņa laikam izgāja no foruma :) Godīgi, man pēdējā laikā šķiet, ka es arī emocionāli domāju, un man tas nepatīk. Izdomāju kaut ko, izdaru, bet tad iedomājos, ka X vai Y vīrietis darītu pilnīgi pretēji, un uzreiz arī pielec, ka viņu variants ir pareizais. Cenšos ar to cīnīties, pamazām it kā sanāk. Bet nu nezinu vai varu piekrist, ka emocionāla domāšana ir sievietēm, man drīzāk šķiet ka vairumam cilvēku, un tā tīri loģiskā spriestspēja piemīt ļoti reti kuram, bet nu jā, biežāk vīriešiem nekā sievietēm.

Paldies par linkiem un grāmatu, es kāreiz meklēju kādu labu literatūru. Jo dažreiz ir tā, ka lielos vilcienos zini, ko gribi, bet nesaproti, kādi soļi jāsper, lai tur nokļūtu. Bieži grāmatas man ir palīdzējušas tos mazos solīšus atrast.

ir kāds, kas vēl redz šo nožēlojamo trollošanu?:D

Daudzi tik izmisīgi, nu tiiik izmisīgi cenšas būt šausmīgi individuāli, atšķirīgi un neatbilstoši sistēmai, noniecinot visus pārējos, ka paši kļūst par vienu lielu smieklīgu banalitāti un klišeju.

Ir cilvēki ar spilgtāku izturēšanos, pamanāmāku raksturu un lielāku tieksmi pēc lielākiem panākumiem - tas ir lieliski, taču visi nekad nebūs kosmosā lidotāji, nekļūs par slavenībām un neizgudros kaut ko wow, viens vairāk tieksies pēc karjeras, otram gribēsies piedzīvojumus, trešais sapņos par mierīgu ģimenes dzīvi, mēs visi esam ļoti atšķirīgi un individuāli savā būtībā, nav jācenšas kaut ko tēlot iedomu dēļ.

ir kāds, kas vēl redz šo nožēlojamo trollošanu?

Kur tu šeit redzi troļļošanu? Diskusija nav sevišķi provokatīva.

Bonecutie, neuztver to tik sāpīgi. Kā rakstīju, ar individuālismu saprotu: 1. the habit or principle of being independent and self-reliant. Tam nav nekāda sakara ar lidošanu kosmosā, slavu un kaut ko tādu. Kā jau rakstīju, man šķiet, ja precīzi neatklāšu savas īstās vēlmes un par katru cenu uz tām neiešu, un neuzlabošu un neizpaudīšu savu personību, tad nožēlošu savu dzīvi. Piekrītu, ka visi ir atšķirīgi. Šī tēma nav par to, ka gribu būt atšķirīga, bet gan par to, ka gribu būt pašpārliecināta, ar spēcīgu raksturu, un atrast motivāciju iet uz mērķiem. Daudzi man jau deva labus padomus. Bet nu esmu saskārusies ar šādu attieksmi arī agrāk. Ja pasaki, ka gribi būt sievišķīga, maiga, skaista, tad tev visas dos padomus un palīdzēs. Ja pasaki, ka gribi būt spēcīga un neatkarīga, tev teiks, ka no malas izskaties pēc banālas klišejas.

bubblegum999, da labi, šobrīd sāpīgi to uztver tikai tu pati, nomierinies. Es izteicos par to tēmu vispārīgi. Individuālisms un spēcīgums nav viens un tas pats, tādā gadījumā tev vajag iemācīties labāk noformulēt un izteikt savas domas, es runāju par pirmo lietu. Un jā, skaidrs, ka tie piemēri bija pārspīlēti, lai varētu labāk saprast domas.

bubblegum999 Sveika!

Palasot te pusi no diskusiju tematiem, var redzēt, ka cilvēks/ki raksta " bullshitu"! Saprastu rakstītu diskusijās, kur cilvēks ir kompetents atbildēt,nevis tikai tāpec lai būtu tas mans komentārs, nerunājot par iekarsušajiem uzbraucieni pa labi, pa kresi, sakot :" Troļļus nekomentēju, bet uz vienu fake frofila jautājumu saskrien 5 - 10 lpp ar atbildēm!Lūk kā tās emocijas izpaužas ka nespēj apstāties, jāatbild taču, jāizceļas, jānoliek pie vietas!Neredzi kā lielākā daļa aizsvilstas emocionāli atbildot,pilnīgi no ne no kā izveido kaut ko, kas tur pilnīgi neprasās.

Bet, atbildot uz Tavu jautājumu.
Loģikas domāšana galvenokārt sevī ietver informāciju apstrādes loģiskus secinājumu balstoties uz šo informāciju. Un informācija visbiežāk ir sievietes teiktais vai arī viņas rīcība. Tādā brīdī vīrietis vadās pēc loģikas un cenšas iekustināt savu racionālo domāšanu, lai nonāktu pie secinājuma. Sieviete viņam paziņo - piem -Es ar Tevi skūpštīšos tikai tad .” Vīrietis, pārliecināts par savas loģikas spējām, nāk pie secinājuma, ka, lai sievieti noskūpstītu viņam jāatrisina šis loģiskā ceļā. Un tā arī ir galvenā vīriešu problēma. Vīrieši risina problēmas loģiskā ceļā, taču aizmirst pašu svarīgāko faktu, kad runa iet par sievietēm. Un tas ir – viņas nevadās pēc loģikas bet gan pēc emocijām! No tā varam secināt, ja viņa to saka, tur zem tā var slēpties var X iemesla dēļ,” 95% gadījumu viņai nospļauties par iemeslu TO. Tu vienkārši neesi izveidojis viņā tādas sajūtas,emocijas, kas viņai veidotu vēlmi darīt ar Tevi. Šis ir ļoti svarīgs moments, jo vairums vīriešu cenšas atrisināt problēmu X ar loģiku! Patiesībā, problēmai X loģiska risinājuma nav. Atbilde ir tā, ka viņa konkrētajā brīdī nesajūt pietiekami pozitīvas/uzbudinošas emocijas, lai darītu to, ko vēlies. Tas ir tāpat, kā ja viņai Tu viņai nepatīc, un Tu viņai saki nopirkšu kokteili, tad atkal viņa parunās, kamēr viņai emocionāli labi, bet tik līdz kas nebūs, vai nepatiks, savu emocionālo pusi izrādīs, lai viņai skrien pakaļ vīrietis. Varbūt mazliet pa sarežģītu uzrakstīts.

šobrīd sāpīgi to uztver tikai tu pati, nomierinies

Es tikai paskaidroju, ko ar savu tēmu domāju.

Individuālisms un spēcīgums nav viens un tas pats, tādā gadījumā tev vajag iemācīties labāk noformulēt un izteikt savas domas

Nu es sekoju skaidrojošo vārdnīcu definīcijām, kur individuālisms ir indivīda neatkarība un pašpaļaušanās. Neatkarība un pašpaļaušanās man šķiet spēcīga rakstura iezīmes.

Lūk kā tās emocijas izpaužas ka nespēj apstāties

Nu jā, par to tev taisnība.

Par pārējo rakstīto, nezinu, varbūt ir taisnība, bet es vairāk gaidīju kaut ko citu, sievietes attieksmi pret ikdienu, mērķu uzstādīšanu, mērķu sasniegšanu, secinājumu izdarīšanu, kā tur parādās tā emocionālā vs. loģiskā domāšana, nevis kā sieviešu emocijas parādās manipulācijā ar vīriešiem. Man pašai no savas ikdienas ir piemēri, bet es redzu arī vīriešus tā rīkojamies, tādēļ domāju, ka tas drīzāk ir no rakstura, nevis dzimuma atkarīgs.

Par to, ka sievietes saka ''izdari to, tad noskūpstīšu'' vai ko tamlīdzīgu, man drīzāk šķiet, ka sievietēm bieži ir grūti pateikt stingru nē, tāpēc viņas izdomā dažādas pasakas, vai arī vienkārši koķetē. Sevi pretējam dzimumam ir jāpierāda kā vīriešiem, tā sievietēm, un ja cilvēks otrā emocijas nespēj radīt, tad nekā tur nebūs. Neticu, ka vīriešiem ir loģiska čekliste, kurā viņi ievelk āķīšus un tad vēsi, bezemocionāli pārguļ vai uzsāk attiecības.

Daudzi tik izmisīgi, nu tiiik izmisīgi cenšas būt šausmīgi individuāli, atšķirīgi un neatbilstoši sistēmai, noniecinot visus pārējos, ka paši kļūst par vienu lielu smieklīgu banalitāti un klišeju.

Par šo man vienmēr prātā nāk doma: "Visi grib būt atšķirīgi, līdz ar to visi šajā ziņā ir vienādi" :)

Es saprotu tavu problēmu, bet man liekas, ka vairāk aiz tās slēpjas vēlme būt apbrīnotai. Tas, manuprāt, nozīmē, ka neesi pašpietiekama - tev vajag redzēt, ka tevi novērtē, varbūt pat slavē.

No otras puses - spēcīgiem tēliem, kas sabiedrībā ir plaši pazīstami piemīt kas vairāk - harizma. BET! Harizmu sevi mākslīgi neieliksi!

Man arī ir vēlme tiekties uz savu ideālu, man nav konkrēta elka, bet es labi zinu kas un kāda vēlos būt. Uz to tiecoties palīdz skaidra mērķu definēšana. Un tā soli pa solim uz savu ideālu!

Diez vai tā dēvētie individuālisti sevi īpaši cenšās pataisīt par tādiem. Tas drīzāk ir blakus produkts viņu aicinājumam, dzīves uztverei un tam ko viņi dara. Kļūt par kaut ko tikai kļūšanas pēc ir muļķīgi.

Sāc ar to, ka nesautīgi nodarbojies ar kādu lietu, ar ko pamazām vari iemantot līdzcilvēku cieņu. Bet tam jābūt kam tādam, kas pašai sagādā neviltotu prieku.

No otras puses - spēcīgiem tēliem, kas sabiedrībā ir plaši pazīstami piemīt kas vairāk - harizma. BET! Harizmu sevi mākslīgi neieliksi!

+
Interesanta diskusija.Es domaaju ,ka daudziem cilveekiem "ieksaa seez" kaut kas taads iipass,bet ne vienmeer tas "iznaak aaraa" ...un tad ,kaada briidii- saak "atmosties".

Es laikam saprotu, ko Tu ar so visu domaa. Vairaakus gadus esmu mocijusies ar lidzigam cilveku idealizaacijaam, velesanam atdarinaat, iedvesmoties utt. Neteiksu, protams, ka ari sobrid esmu no taa izaugusi. Mans stasts laikam sakaas pusaudzu gados, kad preteji citiem klasesbiedriem, kas draudzejas viens ar otru un devaas uz ballitem, es lielakoties laiku pavadiju viena (lasot gramatas, domajot par nakotni, saviem merkiem) vai runajoties ar saviem paaris pazinjaam, daudz gadus vecaakiem, kas profesionaalajaa jomaa bija daudz sasniegusi un no kuru jebkura pasaciitaa teikuma vareja just speeku, motivaciju un pasparliecinatibu. Mani ari loti iedvesmo cilveki, kas ir personibas, kas nepadodas, kas zina, ko grib un censas to sasniegt. Bet dzive nav vienkarsa un tev ir jasaprot, ka tas nak dabiigi no vinjiem, vini necensas kadu atdarinat vai darit lietas pa punktiem.. taa ir vinju dzives un gadu laika izveidotaa personiba. Jaa, tu vari iedvesmoties no miljonaru biografijam, vari lasit, kaa vini kluva par self made millionaires, vari macities, gut padomus, kas pasai ir akceptejami, bet nekad nevajag kadu atdarinat pilnibaa. Katrs mes esam personiba, un lai ari kaa to negribetos atziit, dzives pieredze un rakstura speeks paradaas tikai gadu gaitaa, guustot dazaadu, pozitivu un negativu, dzives pieredzi. Tapec tas, ko sobrid vari darit, ir censties lasiit, macities, stradaat, cik vien ir speeka, uzstaadit lielus merkus, doties tiem pretii, stradaat ar savu raksturu, plusiem un minusiem; raudaat, ja nepieciesams.. un ar to visu galu galaa pec paris gadiem tu buusi attistijusi savu personibu. Protams, lai augtu, vienmer vajag merket augstaak un piedomaat pie taa, lai slinkums nenem virsroku.

Tver dzīvi vieglāk! Liekas, ka Tu šobrīd esi iespringusi uz to, lai citi tevī redzētu lielu personību, apskaustu un apbrīnotu tevi. Vienkārši dari to, par ko deg Tava sirds un tad arī būs gan mirdzums acīs gan dzīves piepidījuna sajūta.