Sveiki, dāmas!
Šis raksts un atklāsme šobrīd ir diezgan pamatīga problēma man.
Esmu kopā ar puisi gandrīz jau divus gadus. Viss no sākuma bija labi, kā jau vienmēr :) bet šobrīd ir tā, ka attiecības vai nu ir jāpārtrauc vai arī kardināli viss jāmaina.
LAi nedaudz rastos priekšstats nedaudz aprakstīšu gan viņu, gan mūsu attiecības.
Tātad, viņš, cilvēks ar kuru es izvēlējos būt kopā un kurš man likās kārtējais - īstais, tiešām beidzot atšķīrās no visiem maniem iepriekšējiem vīriešiem. Viņš bija gan nopietnāks, gan vairāk domāja par nākotni, nebija tikai draiskais sekss, kas bija iepriekšējās attiecībās, bet bija cilvēks uz kuru es varēju paļauties un ar parunāt. Atzīšu gan, ka man kā sievietei, ļoti patīk gan sekss gan uzmanība, gan pieskārieni, nu kurai gan tas viss nepatīk..
Tātad ir pagājis laiks, viss ir mainījies, iestājusies rutīna, kas gan mums īsti nevarēja notikt, jo abi, krasi mainījām dzīves - mainījām darbus, mainījām dzīvesvietu, nesēžam uz vietas, esam visu laiku kustībā, bet tā tuvuma paliek aizvien mazāk un mazāk.
Saprotu, ka attieībās galvenais nav tikai sekss, bet pēdējā laikā es sāku domāt, ka tomēr varbūt ir?! Es tiešām esmu šādā situācijā pirmo reizi, jo vienmēr visi partneri ir bijuši pietiekami aktīvi... Un, ja tomēr tas sekss, kas arī ir sekss, tā nav mīlēšanās starp diviem mīlošiem cilvēkiem, tas ir vienkārši parasts sekss, ja tas notiek, tad tas ilgst divas minūtes?! un tad nākas bez maz vai lūgties un prasīt, un beigu beigās dusmīga esmu es, un dusmīgs ir viņš.
Dažreiz liekas, ka vai tiešām veltīt tās 10, 15, 20, minūtes sievietei, ts tiešām ir tik daudz prasīts?!
Aprunājos ar dažām draudzenēm un paziņām un jā, viņām ir ļoti līdzīga situācija kā man.
Un tad rodas dažādi jautājumi, vai tev ir cita? vai tu mani krāp, vai es esmu neglīta, tā saucamā sieviešu loģika ieslēdzas, bet ko tad lai savādāk domā.
Dažas man ieteica, a tu nolaid pa kreisi, jā, tā laikam mūsdienās nebūtu problēma, bet es nevaru tā, pacelt cepuri un aiziet arī nav nemaz tik viegli, tomēr, aj sirdī ir tas cilvēks, tad gribas cīnieties.
Esmu jautājusi arī citiem vīriešu draugiem padomu, atbildes ir vienkāršas - viņš ir pārguris, nu klausies bet es taču arī ceļos tajos sešos no rīta, es arī braucu uz darbu un strādāju, es atbraucu mājās un gatavoju vakariņas un daru mājas darbus.
Bet tas laikam nebūtu arī viss, ir jau vēl tas uzmanības trūkums, kad palūdz kādu apskāvienu vai skūpstu, liekas, ka cilvēks vairās un pēc tam brīnās kāpēc tu esi dusmīga.
Paldies, tām kuras izlasīja un cerams uz kādu atbildi :)
Lai priecīgi svētki meitenes un lai sirsniņās vienmēr ir miers