Labrīt, pēdējā svētdienā pirms svētkiem.
Situācija ir tāda, ka nākamajā mācību gadā rudens semestrī ir ļoti reāla iespēja braukt apmaiņas programmā, tas jāizdomā līdz februārim, jo tad sākas pieteikšanās 2015./2016.m.g. rudens semestrim. Es ļoti vēlos braukt, bet tajā pašā laikā mani attur tas, ka draugs paliek te. No vienas puses, es saprotu, ka man ir sevi jāattīsta un viņa dēļ nevaru sēdēt uz vietas un ka, ja ir lemts, tad mēs tos 5 mēnešus izturēsim,ja kaut kas noies greizi, tad vienkārši nebija lemts. No otras puses, ļoti sāp sirsniņa, ka neredzēšu visu, katrs būsim savā pasaules malā un ka varbūt tiešām pēc tā visa attiecības izjuks.
Erasmus man var izvērsties gan par vislabāko laiku manā dzīvē, gan par murgu, jo visu laiku dzīvošu ar stulbām domām, ka varbūt viss jau ir beidzies, bet man nav nekāda iemesla viņam neuzticēties, redzu, ka viņš mani mīl un cenšas.
Vai Jums ir bijusi tāda situācija?
12990
