Pamazām zūd spēki

Ja risinājums nav šķiršanās? Un ja risinājums nav sevis mocīšana ar visām šīm šaubām un bailēm? Tad kāds ir risinājums?

Nekāds. Samierinies un novērs domas uz citām lietām. Darba lietas, hobiji, draudzenes/draugi u.c. brīnumi, kas aizņems Tavu laiku un sniegs patīkamas emocijas.

Ja risinājums nav šķiršanās? Un ja risinājums nav sevis mocīšana ar visām šīm šaubām un bailēm? Tad kāds ir risinājums?

Atvaino, bet kas tas par murgu, kas tikko tika uzrakstīts? Silti iesaku izgulēties, vislabāk atsevisķi no viņa, lai vari izvēdināt savu prātu un domāt loģiski.

Ļoti bēdīga situācija un ja vīrietis skatās cittur, tad nav viņa jūtas patiesas bijušas un šķiet, ka viņš to vien gaida, lai kolēģe uz jūtām atbildētu.
Saprotu, ka mīli un sāp.
Ceru, ka man šāda situācija nebūs, bet es uzstādītu ultimātu - es vai otra, bet abas nekādā gadījumā. Ja grib draudzēties ar otru, tad es vairs Tev neesmu.

Atvaino, bet kas tas par murgu, kas tikko tika uzrakstīts? Silti iesaku izgulēties, vislabāk atsevisķi no viņa, lai vari izvēdināt savu prātu un domāt loģiski.

tiešām murgs....

Neuzskatu, ka sieviete ir mazohiste, ja viņai ļoti sāp tas viss un tomēr ir vēlme saglabāt attiecības. Reizēm to ir ļoti grūti izdarīt, daudz grūtāk, kā pateikt. Tāpat , skaidrs ir tas, ka tas tā var būt, ka attiecībās esot, mums iepatīkās kāds cits. Un reizēm tam ir ļoti grūtu turēties pretī. Ir arī sievietes, kas šādu vīriešu aizraušanos ir veiksmīgi pārdzīvojušas un turpina attiecības. Tur gan vajag atrast lielu spēku sevī. Pašlaik liekas, ka autore to nespēs.
Ja tiešām nespēj pārtraukt šīs attiecības, vienkārši nedaudz novērsies no viņa, neizrādi savas sāpes, nodarbojies ar saviem hobijiem un parādi viņam, ka stāvi tam visam pāri, ka tev ir savas intereses un spēj būt pašpietiekama , laimīga, aktīva un starojoša par spīti visam. Tas ļoti pievelk vīriešus.

Jā, zinu, ka moku sevi. Bet - tad pasakiet - kā to visu pieņemt, lai sevi nemocītu?

Ja šķiršanās tev nav risinājums, tad mans ieteikums ir mīlēt vīrieti mazāk. Izklausās reti riebīgi un grūti, bet citu risinājumu es neredzu. Tev jāpieņem situāciju tādu, kāda tā ir. Izsāpi savu sāpi un noglabā to dziļi dziļi, ap šīm jūtām apmūrē emocionālu ķieģeļu mūri un dzīvo tālāk. Jo ķieģeļu mūris būs lielāks, jo vieglāk būs sadzīvot ar vīrieša mazajām nodevībām. Ar laiku paliks vienalga, vai viņš raksta kolēģei, vai kavē pusstundu, vai skrien benzīnu liet. Šādi jūs variet līdzāspastāvēt visu mūžu, tikai rēķinies ar eksistenci, nevis mīlestību un tad arī vīrietis iespējams sapratīs, ka ir tevi daļēji pazaudējis.

Nu nezinu, samierināšanās ar to, tāds izmisušā gājiens.. Es negribētu un pat necenstos pierādīt cik stipra es esmu bez viņa, kamēr viņš pēc darba mīcās ar savu kolēģi.Un arī tagad Tu nevari būt pārliecināta, ka viņš to nedara. Protams, ka sāpīgi, bet tomēr labāk pazaudēt vīrieti, nekā sevi. Ja gribi lolot cerības un atstāt sevi par apsmieklu diviem balodīšiem, tad jā, samierinies un gaidi pastardienu, kad viņam atvērsies acis un nekāros aizliegto augli.. Bet tomēr der atcerēties, ka pasāpēs, bet nomirt nenomirsi bez viņa.

tāda sajūta, ka tu spītīgi turies pretī jebkādiem risinājumiem, un tavs vienīgais risinājums ir noturēt vīrieti, kurš jau ar vienu kāju ir aizgājis prom no tevis. apdomājies labi, kā tu no malas izskaties vīrieša acīs. bieži vien sievietes vērtība vīrieša acīs tikai krīt vēl vairāk, ja viņa tā pazemojas kā tu šobrīd...

Eh, grūti lasīt, jo diemžēl zinu (varu ļoti labi iedomāties), kā Tu jūties... Tu viņu mīli un negribi šķirties. Bet vīrietis? Padomā - ja viņš patiešām no sirds Tevi mīlētu un cienītu, viņam būtu cita simpātija?! Ok, var jau gadīties, ka attiecību laikā iepatīkas kāds cits/-a, bet, ja grib saglabāt attiecības ar esošo partneri, tad tas ir pārejoši un nedomāju, ka normāli ir ar to jauno simpātiju skriet tikties... Nu kāda ir vīrieša attieksme visā šajā? Viņš taču redz, jūt, kāda esi šobrīd. Tas viņam neko nenozīmē?

ja gribi noturēt vīrieti tad palaid viņu vaļā, pierādi, ka esi sevi cienoša sieviete, nevis lupata, neviens vīrietis negrib pie sāniem sievieti kuru var mīcīt pēc savas patikas. Ja tu necieni un nemīli sevi, kapēc ,lai tavs draugs tevi mīlētu un cienītu?

Izkāp no mocekļa lomas, tu nēesi mocekle, tu esi uzverētāja, tu ieguvi brīvību no cilvēka, kas tevi necienīja, tagad tu esi brīva un vari dzīvot!

Tu vari, lūdzu, atbildēt, kāpēc šķiršanās nav risinājums?

kordelia - nu pirmkārt jau tāpēc, ka es viņu mīlu un nevēlos šķirties. Otrkārt - arī viņš to nevēlas - jā, ir pats tieši tā teicis..redz, ka man sāp, mīļo mani, cenšas ar vārdiem pārliecināt, ka esmu tuvākais cilvēks..
treškārt... ir ļoti daudz treškārt.. jo mūsu kopīgā pasaule nav pirmo dienu..

Otrkārt - arī viņš to nevēlas - jā, ir pats tieši tā teicis..

Un ko viņš vēlas? vēlas, lai tu pieņem, ka būsiet divas sievietes viņa dzīvē? kāds ir viņa mierinājums?

Ļoti žēl autores.
Kāpēc tu tik neatlaidīgi gribi šo cilvēku, ja viņam ir citas intereses? Es nespēju iedomāties iemeslu, kāpēc cilvēkam vajadzētu sevi mocīt šādās attiecībās?
Es gan nepazīstu tavu vīrieti, bet, manuprāt, ar klaju paziņošanu, ka viņam ir simpātijas pret šo sievieti un viņš turpina ar viņu uzturēt kontaktu, viņš tev liek saprast, ka jūsu attiecību dēļ necentīsies šīs simpātijas apslāpēt un sievieti aizmirst, gluži pretēji- viņš turpina, izrāda rūpes par viņu, brauc uz slimnīcu utt. Tas ir kā signāls tev, ka, ja starp viņiem viss notiksies, tu neko nevarēsi pārmest, jo viņš tev godīgi bija atzinies, bet tu to pieņēmi.
Tev pašai nešķiet, ka esot šādās attiecībās tu tikai bojāsi sev nervus, domāsi sliktas domas, zaudēsi pašcieņu, kopumā jutīsies slikti tikai dēļ veča??

redz, ka man sāp, mīļo mani, cenšas ar vārdiem pārliecināt, ka esmu tuvākais cilvēks..

tur jau tas atduras. Ar vārdiem jau daudz ko var solīt. Lai pārliecina ar darbiem.. Ja viņš nevar izbeigt savu ampelēšanos ap kolēģi, tad nekādas mīlestības tur nav, bet gan egoisms.

Piekrītu vairumam meiteņu!
Arī pati tikai ar laiku esmu iemācījusies aiziet no vīriešiem, situācijām, darba vietām u.c. tikai tāpēc, ka skaidri saprotu, ka man tas par labu nenāk, nav jau tā, ka negribētos iesaistīties, negribētos būt kopā, gribās tā, ka sāp.. bet vnk saproti, ka otrs nenovērtē, nav tādu jūtu kā tev.. Protams, jēdziens "man" un "es" šādās situācijās spēlē lielu lomu. Bet kkā jāmāk nošķirt tā sevis daļa, kas runā egoisma vadīta jeb negrib ticēt, ka vīrietis tiešām ir ieķēries citā un viss vēl būs labi.. Jāmāk paskatīties uz sevi nedaudz no malas un izlemt, ka, lai vai kā sāpētu un cik grūti būtu- es izdarīšu tā, kā būs labāk tieši MAN!
Un kādā "gudrā" grāmatā lasīju, ka vīriešiem ir nepieciešami konkrēti norādījumi- tikai tā viņi ir spējīgi ko izpildīt un patiesi cienīt savu sievieti! Viņš taču zin, ka baidies pazaudēt un nekad nenostādīsi viņam jautājumu- "es" vai "viņa". Bet man tas būtu vienīgais variants. Es skaidri liktu saprast, ka vai, nu viņš saglabā attiecības un izslēdz šo sievieti no savas dzīves, vai es eju prom.. Nu un, ja arī jāiet prom.. Vismaz būsi saglabājusi cieņu viņa acīs un būs lielāka iespēja, ka viņš tiešām pārdomās un sapratīs, ka negrib Tevi pazaudēt- nekā tad, ja sēdēsi un ar suņa acīm skatīsies uz viņu ik dienas..
VEIKSMI!

autore- kāda būtu atbilde, ja viņam prasītu izvēlēties vienu no jums?

Otrkārt - arī viņš to nevēlas - jā, ir pats tieši tā teicis..redz, ka man sāp, mīļo mani, cenšas ar vārdiem pārliecināt, ka esmu tuvākais cilvēks..

Nu neiet man te kopā tas, ko viņš Tev saka un kā rīkojas...

Ja gadi ir ap 50, tad jaunu dzīvi sākt grūtāk, bet jaunībā - PROM!!! ja vien nav materiāla atkarība/izdevīgi kopīga dzīvesvieta (šis visbiežāk ir iemesls NEaiziešanai).

sagrauž mani no iekšpuses.

šādi dzīvojot drīz kļūsi par lupatu ar sviestu smadzeņu vietā (piedod, ka tik skarbi)