suns

Ir cilvēki, kas tomēr neatzīst četrkājaino draugu klātbūtni viņu mājās.. Ar to suņa saimniekiem būtu jārēķinās :)

Es domāju, ka tas bij pilnīgi normāli, jo man arī nepatiktu, ja suns rietu un laizītu mazajiem sejas..

Protams, var jau paņemt līdz un tad atstāt kādā citā telpā, ja tik ļoti negribās vienam likt pa māju to laiku dzīvoties..

Ir redzēti skati, kuros viesis ierodas ciemos ar suni, kas pamanās no satraukuma izrotāt grīdu, apskādē ādas dīvānu... Par to nav sajūsmā nedz cilvēki, kas aicina, nedz arī suņa īpašnieki... Dažas h jau dzīvnieciņš var arī pagaidīt mājās..

Man jau šķiet, ka tur problēma vairāk ir saimnieku galvās nevis suņa.

Man arī ir zināms pāris, kuri pat kopā uz teātri vai kādu ballīti īsti nevar aiziet, jo čivauvām sāpot sirsniņa, ja viņas vienas atstāj mājās. :D Sviests! :D

Domāju, ka suni var ņemt līdzi tad, ja ciemiņu uzņēmējiem (organizatoriem) nav nekādu iebildumu. Ja ir iebildumi, protams, suns jāatstāj mājās. Pie tam, ja tās ir tikai dažas stundas..

nezinu cik tas pieklājīgi vai nē, bet es kā liela suņu mīle nedusmotos, ja ciemiņi ņemtu līdz mazu sunci, ja pabrīdinātu, ka gaidāms +1 ar četrām kājām. it īpaši, ja tās tādas ģimenes vakariņas un suns prot uzvesties un nekārtojas pa stūriem.
ja smalkāks pasākums, tad, protams, labāk atrast suņukam pieskatītāju, ja negribas atstāt vienu.
šis tāds tīri subjektīvs viedoklis.

nu piekrītu, galvās arī ir. Sunīts nu ļoti mīļš. Protams ir saspīlējums ka manai mātei nepatīk draugs un draugam mana māte. Lamāties nelamājas, bet vārdiski mana māte viņu noliek a draugs pretī neko nesaka, varbūt arī šādi savu trumpi parāda. a es pa vidu..

Nu Tava māja, Tavi likumi.
Esmu mazā suņa saimniece un savējo teju ņemu līdzi visur. Bet tur kur nevar neeju vispār. Piemēram, par JG IR problēma, daudzi ir ar bērniem, liels radu loks, īrētas telpas utt.. bet problēma ir šoreiz citā, nebūtu jau nekas traks atstāt sunīti vienu uz pāris stundām mājās, taču problēma ir pirotehnika visapkārt, manējam ir ļoti bail. Un tā kā tas ir ģimenes loceklis, vajadzības gadījumā, es varu arī atteikties doties uz ballīti, jā.

Man nav suņa, bet uzskatu, ka aicinātājiem ir tiesības izlemt vai viņi grib uzņemt suni savās mājās vai nē, jo tomēr katram savi uzskati.
šajā gadījumā tiešām problēma nav sunī, bet pašu cilvēku attiecībās, kuras viņi kārto šādi, bet domāju, ka sunim tomēr jāpaliek mājās kaut vai to pašu bērnu, kārtības un miera labad ;)

Mēs savējo arī parasti ņemam ciemos līdzi. Bet mums visi radi ir priecīgi un neiebilst. Ja iebilstu, vai, ja kāda iemesla dēļ šķiet, ka būs neērti ar suni (nepietiekami daudz laika, lai kārtīgi pieskatītu, bērni, kam nepatīk u.c.), protams, atstātu mājās.
Par pirotehniku - tā gan ir būtiska problēma. Mums paveicās, mūsējam vienalga, kas kur sprāgst. Bet ir suņi, kas patiešām jūk prātā no uztraukuma.

Nesaskatu neko briesmīgu, ka Tu nevēlies, lai tiek ņemts suns līdzi. Tās ir tavas tiesības izvēlēties, un ja viesiem, arī ģimenei, tas nav pieņemams, viņi var droši neierasties.
Mēs vienmēr, ja domājam suni ņemt līdzi kaut kur, vispirms uzjautājam vai nav iebildumu un nav svarīgi draugiem vai ģimenei, tā tomēr ir pieklājības norma savā ziņā.

Nu skaidrs! Paldies par viedokļiem. Mātei liekas protams ka viss griežas ap suni, tā ir, ja bērni aiziet no mājām - paņem suni un saiet sviestā.

Interesanti, tie, kam ir suņi, nekādos ceļojumos arī nebrauc, vai vienmēr ņem suni līdzi? Mūsu suns ir arī nedēļu viens dzīvojies pa māju, protams, ja sarunāts, ka kāds atnāks, izvedīs pāris reizes dienā ārā un pabaros... Vai tiešām esam briesmoņi, ka tā darām? :D

Nu Tava māja, Tavi likumi.

+
Man ir mazs suns, kuru ņemu līdzi ciemojoties, bet vienmēr pārjautāju, vai drīkst. Dažreiz nedrīkst (daži draugi negrib spalvas savās mājas,citiem liekas, ka bērns par mazu, lai iepazītos ar suni- es to visu respektēju) tad neko- suns pagaida mašīnā (atbilstošā sezonā) vai paguļ mājās uz dīvāna. Bet ja nāk ciemos pie manis, tad visi ir informēti, ka tā pirmkārt ir suņa māja, ja negrib nolaizītas sejas, tad lai nenāk, bet gaida mani ciemos :D

Kaut arī man patīk suņi, īsti neatbalstu to līdzi ņemšanu ciemos. Man īsti nepatīk, ja kāds ņem līdzi savu suni ciemos pat tad, ja ir supermazs un kluss, tāpat arī es nedodos ciemos ar suņiem (izņēmums- Jaunajā gadā, kad suni jāevakuē no Rīgas, jo jūk prātā no salūta, tad dodamies tur, kur pret suņiem nav iebildumu, bet tas nav dzīvoklī), liekas kaut kā loģiski atstāt mājās, ja vien nav kāda ārkārtas situācija, īpaši, ja ciemošanās laiks ir tikai dažas stundiņas nevis vairākas dienas. Tāpat arī nedomāju, ka saimniekiem būtu jāapvainojas, ja ne visi grib savā mājā redzēt viņa suni.

Modo - man jau arī tā liekas un piekrītu, bet mani vecāki it īpaši pēc darba brauc pakaļ sunim, izved ārā un tad piemēram brauc uz dz.d. un ņem līdzi, nevis izved ārā un atstāj mājās līdz vakaram. Un tā ir vienmēr ar draugu un radu pasēdēšanām. Manam draugam jau tas ir izbesījis, suns rej nejēgā uz iedomātiem objektiem, un es tā jūtu ka māte būs apvainojusies, jo ja negrib redzēt suni, tad arī viņu.

Nav suns jāņem visur līdzi. Ir daudz cilvēku, kas ir alerģiski pret dzīvnieku spalvām. Es arī iebilstu pret dzīvnieka vešanu manās mājās.

par ceļošanu, mēs reizēm ņemam līdzi, bet tad meklējam viesnīcas kur drīkst ar suni uzturēties. Ir arī ceļojumi, kur neņemam līdzi, tad suns tiek aizdots jeb iedots krustdēlam un viņa ģimenei, kas ļoti mīl mūsu pūkaini un kuriem nav pretenzijas un ir vēlme rūpēties par mūsu sunīti, kamēr esam projām. Vienu mājās atstāt es nevaru iedomāties, kaut vai arī tad, ja ir kāds kas atnāk un izved.. tie mazie suņuki taču kā mūžīgi bērniņi... par viņiem ir jārūpējas tāpat kā par bērniem.

vecāki it īpaši pēc darba brauc pakaļ sunim, izved ārā un tad piemēram brauc uz dz.d.

Mēs daram tieši tāpat, jo dzīvniekam ir savi iešanas laiki ārā. Tā nav lelle, kurai nevajaga uz tualeti un kura var gaidīt.
Es ļoti labi saprotu Tavu mammu, viņai sunītis ir liels mīlulis un prieks. Un noteikti viena no vietām, kur viņa neiedomājas un negaida aizspriedumus ir viņas meitas dzīves vieta.

VIT@ - daļēji piekrītu. bet es jau arī nedzīvoju viena, man ir sava ģimene. Kā varu izvēlēties starp vecākiem un draugu/bērnu?

tie mazie suņuki taču kā mūžīgi bērniņi... par viņiem ir jārūpējas tāpat kā par bērniem.

tieši tāpēc mazie suņi arī ir viskvankšķīgākie un nav apsaucami vispār, kā arī raksta zogvavere par mammas suni. Tā arī izklausās, ka, diemžēl, savā lielajā mīlestībā viņa suņuku ir izlutinājusi. Bet saimniekam ir jābūt spējīgam suni apsaukt no liekas riešanas, uzmākšanās bērnam utml. Ja vēl tādu par visām varītēm vēlas ņemt ciemos... Nē, tas nav pieņemami.
Ar mammu varētu parunāties, ka sunītis ir mazliet vairāk jāpaaudzina, lai nepārvērš ciemošanos par balagānu un uzmanības pievēršanu tikai sunim.
Tu jautāji -

Kā varu izvēlēties starp vecākiem un draugu/bērnu?

Tāpat kā Tava mamma var izvēlēties nedoties ciemos pie tuviem cilvēkiem, ja līdzi neļauj ņemt suni. Nu acīmredzot. Pajautā, vai Tu viņai arī uz visiem baļļukiem kā zīdainis tiki ņemts līdzi, vai tomēr bija reizes, kad atstāja mājās?