Sveikas! Taa kaa tuvojas Z-svetku brivdienas, planoju izlasit kadas paris gramatas. Sen nav sanacis tam laiks. Taa kaa klasika daudz lasita, shoreiz velos ko vieglu un sievishkigu. Varbut Jus varat kadu labu gramatu ieteikt?
Manuprāt, vieglam un sievišķīgam der jebkurš romāns bibliotēkā, tādu ir milzum daudz - jaunāki un vecāki par sievietes likteņiem, dzīves gaitām, milestību, karjeru un tā. Lielākā daļa visai līdzigas, bet, lai izklaidētu sevi - der ideāli. :)
Šobrīd lasu Sāras Makojas sarakstīto "Maiznieka meita" - tiešām iesaku! Mūsdienas mijas ar pagātni - Otrā pasaules kara Vāciju. Viegla un aizraujoša lasāmviela.
Nelasi, lūdzama, Kontinenta romānu klasisko. (Ir arī pāris labu šīs izdevniecības izdotu grāmatu, izņēmuma kārtā). Esmu dzirdējusi, ka to blakusparādība ir sarkanas, kasīgas pumpas un pelēko šūnu drūma žāvāšanās garlaicībā.
No vieglā gala iesaku Kolīnas Makkalovas, Frederika Beigbedera, Annas Gavaldas, Vonnegūta, (viegli lasāmi gabali, bet ne saturiski iztukšīši!), mūsu pašu Rukšāni, Bankovski, Laimu Muktupāvelu, Joņeva Jelgavu.
Palies, hanna, par ieteikumu. Esmu lasijusi loti daudzus labus darbus, klasiku, lielos pasaules shedevrus, ar trivialo literaturu man loti maza pieredze, tapec gribu kaut ko vieglu, bet ne gluzji tukshu.
Piekritīšu hannai :) no Kontinenta labas ir tikai vēsturiskās, piemēram, Filipas Gregorijas grāmatas. Protams, katram savs, bet, ja esi lasījusi klasiku un esi spējusi to izlasīt, neapstājoties pusceļā, diez vai tev baudu sniegs Kontinenta vieglie dāmu romāni :)
Viegla un sievišķīga - es teiktu, Kinselas ''Man ir tavs telefons''. Jā, tur nav pārpasaulīgās filozofijas vai kaut kādu tur lielo domu, bet atslodzei man likās ok. Nekas par kā saturu ģībt, bet ja gribas kaut ko vieglu, ātri lasāmu un atpūtai, varbūt derēs :)
Viegli lasāma un ar krietnu asprātības devu ir Pītera Meila "Gads Provansā". Grāmata nav nekāds šedevrs, bet ir ļoti labdabīga un nav muļķīga. Var izraisīt vēlmi aizceļot uz Provansu. Nedaudz līdzīga stila grāmata ir Stīvena Klārka "Ellīgs gads Parīzē" - uzjautrinoši palasīt par angļu-franču savstarpējo ecēšanos un mērīšanos ar krāniņiem:)
Jau pieminētā "Ellīgs gads Parīzē" patiešām lika gan pasmieties, gan pasmaidīt :) bez Kolīnas Makkalovas darbiem citus romānus diez cik daudz neesmu lasījusi, bet viņas grāmatas man patiešām ļoti patīk, ja redzu,ka ir kāda jauna viņas grāmata, bez jebkādām šaubām ielieku to savā sarakstā, jo vēl neesmu viņā vīlusies :)
izlasīju visas 3 daļas angļu valodā, sākumā diezgan aizrāva, beigās lasīju vienkārši ar domu -ka ja esmu iesākusi, jāpabeidz. Bet patiesībā nebija slikti, beigās man ļooti prasījās vēl kāda daļa, kur viss būtu parādīts no Greja puses. :) bet katrā gadījumā šīm grāmatām nav pēcgaršas, lasāmviela ar kuras palīdzību vienkārši atslēgties un nedomāt, ja ir vēlme pēc kaut kā, kas liek domāt līdzi, tad šis nav tas :)
Vieglas un sievišķīgas ir visas Džilas Meneselas grāmatas. Tā laikam latviski burtojas viņas vārs, pati lasu tikai dzimtajā-krievu valodā, bet zinu, ka viņas romāni ir tulkoti arī latviski. Tādas smieklīgas, aizraujošas grāmatas.
2836
