Mēs nupat paņēmām kredītā dzīvokli. No iesnieguma iesniegšanas bankā līdz brīdim, kad ievācāmies, pagāja 5 mēneši. Kredīts noformēts uz vecāku vārda, jo man vai vīram tādu summu nemūžam nepiešķirtu. Pirmajai iemaksai mamma ņēma kredītu valstī, kur strādā (mums bija nepieciešami 8,5 tūkstoši 48 tūkstošiem vērtam dzīvoklim). Plus vēl jārēķinās ar izmaksām, kas saistītas ar pirkšanu - valsts nodeva, bankas pakalpojums, notārs, utt. Dzīvoklis ir remontēts, paskaitījām, ka gatavu tomēr ņemt lētāk. Arī dzīvot uzreiz var.
Piekrītu par jaunajiem projektiem. Mūsu rajonā ir dažas jaunbūves, kur pat nespeciālists var pamanīt brāķus. Tā vienai mājai krīt nost apmetums no fasādes. Vīrs ir celtnieks, tāpēc zin, ka tā ir diezgan rupja kļūda, nebija ievēroti elementāri noteikumu darbā ar materiāliem. Viss tādēļ, ka būvniecībā ir iesaistīta liela nauda. Lai izdarīt vienu darbu, tiek iesaistīti 105 starpnieki, un katrs mēģina tikt pie sava gabala. Plusā muļķa projektētāji, kuri viscaur maina projektus. Pārtaisīšana prasa līdzekļus, zūd arī kvalitāte. Tad vēl mūždien degošie termiņi un neprasmīgi celtnieki. Uj, varētu daudz stāstīt, bet tā jau cita tēma.