Nelasiju visu diskusiju, bet varu padalities ar savu pieredzi no otra skata punkta- Kad es ar sava berna tevu skiros, mazajam bija drusku pari gadam- 1.2 gadi, es biju attiecibu izbeiksanas iniciatore, iemeslu bija daudz, tikai pec berna piedzimsanas saparu, ka nekada gimenes galva vins nebus un berns vinam bija vairak vai mazak mazsvarigs.
Vinam attiecibas, ja tas to var nosaukt, bija vienas pec otras, pretigakais bija tas, ka vienmer, kad panema pie sevis mazo, tur bija ari karteja draudzenite, ko, protams, vins no manis slepa, kad uzzinaju, reali gaju pa gaisu, aizliedzu tikties un pardzivoju, ka nespeju nosargat savu bernu no tada viriesa un vel jo vairak- neesmu kartigak/ruigak vinam izvelejusies teevu...
Viena no reizem, kad vins pieskatija mazo, vins atveda vinu atpakal ar pilniba noplaucetu seju, vins bija aizvedis MANU BERNU uz kaut kadu dzivokli, un tur mazais bija uzravis sev virsu tikko varitu teju. :(
Sobrid mazajam ir 5 gadi, tuliit bus sesi, berna tevs ir paspejis uztaist bernu vienai no savam draudzenitem, tolaik mes bijam tikko skirusies... un nu vins ir uztaisijis vel vienu... tagad vinam sanak, ka tikko gads palicis, ar so sievieti vins kopa dzivo...
Un taja visa es nesaprotu- kur ir vieta manam bernam... tik loti sirds sap par to, ka esmu tik loti nepareizi izveli izdarijusi attieciba uz berna tevu.
Bet runajot par vina tagadejo sievieti- esmu vinu pienemusi un man vina pat patiik, pat butu gatava tevam iedot mazo, BET, mani mulsina, ka tur prieksa bus vel kads, kas sauks vinu par teevu un manejais to nesapratis un ari- kad piedavaju skolas brivlaika vinu panemt pie sevis, vins izradia tik mazu iteresi, ka es sajutos ta, it ka uzbaztos, lai gan ar vardiem vins vnm ir izradijis, ka berns vinam rupot- tik darbi nesakrit ar teikto.