Neiespējamā misija- attiecības?

Noteikti nē, savādāk nebūtu populārais "daddy issues". Vienkārši nav paveicies. Es arī tā bieži jūtos, uzaugu parastā ģimenē ar māti un tēvu, bet nu tā dzīvē gadās - galvenais nenodur degunu un cīnies uz priekšu, gan ar laiku viss atnāks pats.. ;)

Jāsakārto galva, jānolaiž latiņa, jāizdomā savā prātā,kādu cilvēku gribi sev blakus,jāatslābst un jābauda dzīve. Kad to visu izdarīsi,visnegaidītākajā un varbūt arī visnepiemērotākajā brīdī satiksi cilvēku,kurš atbildīs tam aprakstam,ko biji iztēlojusies, un kurš būs tevis cienīgs.

U n tās tavas kategorijas ir kaut kas dīvains. Kāds sakars ir mīlestībai ar darbu un izglītību?

Es arī uzaugu bez tēva un mammai tā arī neviens cits neuzradās , man arī ir grūti.

Otrajā pusītē vēlme saskatīt to kā bērnībā trūcis.

Lioness♥ Es pēc pēdējām attiecībām nebiju kopā ar nevienu 2 gadus un tajā laikā biju nolaidusi gan latiņu,gan nevienu negaidīju,tikai pavadīju laiku vīriešu sabiedrībā kuri man neizraisīja emocijas,jo reti kad kāds ieinteresē, bet neesmu no tām kas iespringst tajā ka gaida īsto un vienīgo visu laiku ;)
Sakars ir tāds,ka mēdz teikt,ka loti bieži ir tā,ka ir skaista un veiksmīga darbā sieviete,bet bez attiecībām, bet mēdz būt parastas meitenes, kuras ir laimīgi precējušās,un reti ir tās,kurām ir viss. Nekādā gadījumā neesmu teikusi,ka tā ir,bet esmu pamanījusi šo kategoriju sevī.

Leeseda, Jā,tas ir tas pats par ko runāju es.
Piemēram, man nav bijusi tā laime redzēt,kā veidot veiksmīgas attiecības tāpēc es nezinu vai to maz spēju.
Bet gribētos,lai beidzot ir kāds vīrietis,kas par Tevi parūpējas,jo bērnībā tāda nav bijis...

Es esmu uzaugusi pilnā ģimenē ar abiem vecākiem, taču veidot attiecības tik un tā bija grūti. Domāju, ka galvenokārt rakstura dēļ, jo esmu noslēgts, introverts cilvēks un uzticos tikai ļoti nedaudziem. Bet tomēr esmu atradusi savu mīlestību, tāpēc galvu augšā - viss tev būs, bet ne uzreiz:)

TwistTheLeaf, bet kā pēc kārtējā sāpinājuma var piespiest sevi atkal just?
Un es priecājos par Tevi, ir lieliski atrast cilvēku,kas ir gatavs izurbties cauri Tavai čaulai, lai paliktu kopā :)

Varbūt tavas neveiksmes attiecībās rodas no tā, ka tu pavelcies uz vienu konkrētu vīriešu tipu, ar kuru nav tā prātīgākā domā kaut ko veidot? Maniem vecākiem bija tādas ne pārāk labas attiecības un viņi izšķīrās, kad biju maza, tā kā vēlajos pusaudža gados man bija visai vārgs priekšstats, kas ir veselīgas attiecības un kas tādas noteikti nav. Un tā nu es vairākkārtīgi atkārtoju +/- vienu un to pašu kļūdu... Gan jau darītu to joprojām, jo no apļa man palīdzēja izrauties nejaušība. Respektīvi, tagadējais draugs izskatījās pēc "sliktā puiša", kas tolaik bija topā, lai gan patiesībā ir ļoti sakarīgs cilvēks.
Varbūt padomā par tām vērtībām, kas tev šobrīd ir svarīgas. Piemēram, ja gribi ģimeni, tad neej pēc inerces pie tusētājiem un babņikiem, bet dod iespēju kādam klusākam un kautrīgākam vīrietim, uz kuru citā situācijā varbūt pat nebūtu skatījusies virsū.

Mani tas nav ietekmējis. Es gan neuzaugu bez vīrieša ģimenē, bet attiecības ar patēvu lielakoties bija vēsas, tikai kādus pēdējos 4 gadus varam kopā pasmieties, parunāt un tā.
Es domāju, ka nevajag iespringt uz vīrieti, kā jau minēja, uzradīsies, kad vismazāk to gaidīsi un tāds, kādu gribēsi. Vismaz man pēc perioda - visi vīrieši ir pēdējie cūkas - uzradās puisis, kurš atbilda ideālam, kādu biju izsapņojusi savā galvā un kādu es gribētu savu vīru.
Ja tā padomā, tad laikam tomēr tas ir mani ietekmējis, jo tagad tinot filmu atpakaļ, saprotu, ka katru reizi, kad mani ļoti lutināja, izrādīja mīlestību, rūpes, man galvā nostrādāja kaut kāds klikšķis, ka kaut kas nav pareizi, sākās panika un es pati visu sabojāju, ar domu, ka ja nu viņš iedomāsies mani pamest, labāk izdarīt to pirmajai. Laikam tas ir tāpēc, ka tēvs bērnībā pameta, nezinu. Varbūt tā vienkārši ir tāda mana rakstura īpašība, ka pirms kāds paspēj mani sāpināt, labāk es pati visu sabojāšu, lai nebūtu tā pazemojuma sajūta.

Man ģimenē ir bijuši tik daudz pazemojumi, ka es sapratu, kādu vīrieti es sev noteikti negribu, tagad man ir tiešām labs puisis, kurš nāk pats no sirsnīgas un ciešas ģimenes, rūpējas un uztraucas par mani, no sava puiša esmu sajutusi tik lielu mīlestību, kādu ne no viena vīriešu dzimtes pārstāvja neesmu jutusi. Man ir 20 gadi, patēvs neatbalsta, ka man ir draugs, cenšas mani ierobežot, uzvedas, it kā man būtu 14, bet esmu sastapusi cilvēku, kuru noteikti nelaidīšu vaļā, tāpēc arī tev noteikti viss būs un atradīsies kāds, ar kuru dalīties priecīgās vai ne tik priecīgās dienās!

sūdīgi tev

pašlaik domāju par čīkstuļu foruma izveidi, kur var tādas kā tu pačīkstēt

Elizabete, tagad pēdējais puisis ar ko mēģināju ir lielisks cilvēks-vismaz šķita. Netusējās apkārt,strādā,visu laiku satika mani kad radās iespēja,bet pēc strīda vienkārši noslēdzās sevī un pa lielam vienkārši atmeta visam ar roku.
Varbūt mani piesaista tie ''sliktie'', bet godīgi,kad cenšos iziet no Tevis nosauktā apļa uzduros uz tiem,kas maskējas :D

bet godīgi,kad cenšos iziet no Tevis nosauktā apļa uzduros uz tiem,kas maskējas

Nu jā, tā jau ir jauna problēma :D

Vienīgais padoms ko es tev varu dot - vērtē cilvēkus tikai pēc darbiem, nevis vārdiem. Varbūt tad būs vieglāk atkost ātrāk ;)

Tieši šis vīrietis piesaistīja ar to,ka vārdi sakrita ar darbiem, bet pēc viena strīda spēj ūdens glāzē uztaisīt vētru es sapratu,ka es tā nespēšu...
tie ''sliktie'' maskējas,kā meistari :D

Domāju,ka iepriekšējās attiecībās,nu,pareizāk sakot, pēc tām,neesi apguvusi kādu "mācību",kas tev bija jāapgūst,neesi izdarījusi secinājumus,kur bija tavas kļūdas,kur otra cilvēka kļūdas,neesi noformulējusi,kādas attiecības un attieksmi pret sevi vairs kategoriski nevēlies piedzīvot nākamajās attiecībās,tāpēc visu laiku uzraujies uz viena tipa vīriešiem. Un ar karjeru/izglītību te nav sakara,lielā problēma ir tavā galvā.

Man ir jautājums, ko Jūs domājat par to- Ja meitene ir uzaugusi bez tēva 80% no tām ir problēmas veidot attiecības?

Vairāk kā 80%.

Vai tiešām liktenī jau ir ieprogrammēts,ja cilvēks ir norakstīts?

Jā, tu tur neko nevari mainīt. Tev nekad nebūs normālas attiecības, vienkārši pieņem to.

Es vairs negribu pieķerties,lai kā gribētos ko nopietnu,tas sāp kā ellē. Jūtas pret kādu paceļ Tevi debesīs un tad izšķaida pret zemi. Es vienīgā tā esmu jutusies?

Šajā atkāpē tu apraksti ļoti dīvainu pieredzi, šaubos, vai vēl kāds cilvēks pasaulē ir piedzīvojis tādu anomāliju.

Kā redzi, viss norāda uz vienu. Tu vienkārši esi ieprogrammēta šādi, un viss.

Interesanta diskusija. Mana tēma. P.s. arī es neesmu uzaugusi ar normāla tēva modeli. Mammai arī nepaveicās( vismaz līdz šim) ar vīriešiem, mazums vēl var kādu atrast šajā dzīvē... :D

Varbūt tavas neveiksmes attiecībās rodas no tā, ka tu pavelcies uz vienu konkrētu vīriešu tipu, ar kuru nav tā prātīgākā domā kaut ko veidot?

Ar mani ir tieši tā. Un es tur īsti neko nevaru darīt. Traki pievelk un viss. Viss, kas ir slidens un riskants. Un parasti, protams, sanāk tomēr paslīdēt un nomaukties...

Nu ok...parasti tie jaukie varbūt liekas pēc izskata nepiesaista, bet tagad, piemēram, puisis, no manas pilsētas, SIMPĀTISKS, bet...pārāk jauks? Un nevaru nu nekādi saņemties ar viņu tikties! Un pat negribas. Tā vietā izdomāju uzrakstīt kādam, kuram interesēju visdrīzāk kā vienkārši seksa objekts. :D

Kerija,

bet kāpēc nevar vnk aiziet un satikties? Tev jau nav ar viņu momentā jāliekas gultā vai jāprecas... iedomājies,tu aizej satiecies un viņš izrādās tieši tāds,par kādu vnm esi sapņojusi?!

Man arī draudzenei bija šitāds niķis-vajag čali četrdurvju skapi,lai viņa blakus viņam izskatās maza un smalka. A smadzenes ta aizmirsa palūgt. Tad nu visu laiku trāpījās tādi čaļi,kuriem smadzeņu vietā ir salmi un bodibilderu pulverīši... un arī prasīja-nu vot kāpēc vienmēr tikai tādi trāpās. Tāpēc,ka pati sevi ir ieprogrammējusi,ka viņai interesē tikai tādi. Kad sakārtoja pati savas prioritātes,tad arī viss nokārtojās.

Kā es to visu saprotu,ar mani arī ir līdzīgi...
Iepatīkas tie ar kuriem īsti nekas neiznāk,neiepatīkas atkal tie,kuriem es patīku...
Vairs nesaprotu kāpēc tā,jau apnicis vienai...
It kā jau neko tādu neprasu,bet laikam jau vienkarši vēl nav paveicies sastapt to cilvēku...