Darbs, mājas, bērni............... Nu kaut kā tā ir sanācis, ka ar agrākajām draudzenēm esam tikai paziņas, jo dzīve izšķīrusi un nu jau man 36 gadi.
Patiesībā gribas, lai būtu viena, forša draudzene, ar kuru aiziet uz kafe, piezvanītu, kad gribas u.t.t.
Ja kas, raksti privāti!
Draudzenes it kā ''labākās'' bijušas, kopā izklaidējāmies, līdz manam puisim (tā laika puisim) mēli pa muti žvidzināja :D Kopš tā laika ''malku uz mežu līdz nenesu''.
Jebkurā dzīves posmā iespējams iegūt labus draugus.
Man visnoturīgākā draudzība ir izveidojusies tikai pēdējos dažos gados, kad esmu jau pieaudzis cilvēks un atradusi dzīvē savu vietu. Visas bērnības draudzības ir pajukušas, jo katram dzīve sanākusi savādāka, intereses atšķirīgas un kopīga vairs nav nekā. Bet pieaugušā vecumā ir iespēja atrast cilvēku, kurš ir domubiedrs, kuram ir līdzīgi uzskati, dzīves ritms. Un arī iespēja, ka cilvēks varētu ļoti mainīties, kā tas ir izaugot no bērna par pieaugušo, ir visai maza.
Man no agras bērnības nav saglabājušās draudzenes. Ir no vidusskolas, studiju gadiem. Labprāt iegūstu jaunas paziņas (un kas zina, varbūt ar laiku ko vairāk) arī tagad, lai gan man jau arī pāri 30.
Emmanuelle :D Es gan piekrītu Librai, man tieši liekas daudzība tāda ilgnoturīga izveidojas tikai azpinātā vecumā balstīta uz darbu, interesēm utt. Bērnības draugi jā viņi ir un viņi ir lieliski, bet intereses un dzīves ritms ir pavisam cits...
1010
