Nenojautu absolūti neko, lai gan pēc tam skatoties atpakaļ, bija kliedzoša zīme, ka kkas tiek plānots - pārāk uzstājīgi viņš gribēja, lai mana māte nāk pie omītes :D
Bildināja pie omītes, esot klāt arī manai mammai. Stils, protams, atbilstoši mums - bez cukurainības, toties mamma raudāja, omīte raudāja, opītis nesaprata, kas notiek, es šokā skatījos uz viņu un vēl omes suns iemetās mums abiem pa vidu garšļaukus, lai viņam vēderu pakasa :D
Vārdu sakot - hoass, bet mīļi, nesamāksloti. Un vietā, kur patiesībā viss sākās...
Negribētu publisku bildinājumu, ko redz svešinieki - nu, tādus kā youtubē ielikti. Un negribētu cukurainu bildinājumu(a la - rožlapas visās vietās, tonnām sveces un tamlīdzīgas lubeņu klišejas, jo man tas liekas samāksloti).