Ceļošana vienatnē

Talis&Qualis

Es jau izplānoju Tbilisi ceļojumu, Rīga- Viļņa autobuss, Viļņa-Kijeva lidojums, Kijevā 3-4 dienas un tad Kijeva-Tbilisi, laicīgi pērkot biļetes sanāk ļoti lēti un pati Gruzija ir lēta valsts.

vaboleens wizzairam ir superlētie lidojumi no Viļņas uz Kutaisi. tas ir patālu no Tbilisi, bet, ja gribas pavandīties pa Gruziju, tieši laikā :) pati apsveru šo ceļojumu, Gruzijai ar vienu reizi nepietiek.

Mīlu ceļot viena.
Pirmo reizi aizbraucu viena uz Tallinu- wow, cik tas bija fantastiski. Pa nakti izstaigāju vecpilsētu, mierīgi paēdu un aizgāju gulēt uz 12st no vietas.
Protams, neviens to nesaprata.

Otrā reizē viena ar autobusu braucu jūlijā uz Kijevu. Protams, tiem retajiem, kas zināja šoks utt., bet tas bija fantastiski un drīz vien jau es atgriezos Kijevā uz ilgāku laiku.

Tagad ik pa laikam ceļoju viena, izvēlos galamērķi un dodos. Ceļoju bez tūrfirmām. Gribās uz Tbilisi aizbraukt un vēl daudz pilsētu. Vienīgi mani Eiropa vispār neinteresē, mani vairāk velk uz bijušam Padomju valstīm.

Nu, es pati nevarētu:
1) man būtu bail
2) patīk dalīties iespaidos.


Lielās grupās gan man nepatīk, visforšāk ir divatā ar vīru.

Galvenais ticēt savām sajūtām un intuīcijai, ja liekas, ka kaut kas īsti nav tā kā vajag, tad visticamāk tā arī ir. Paranoja veselīgās devās, ja esi viens, par ļaunu nenāks.
Ja plāno pārvietoties ar auto, tad vispār nekādu problēmu, ja liekas kaut kas nav labi, mašīnā iekšā, durvis aizslēgtas un aidā, prom.

Ceļojums ir dzīves miniatūrs modelis. Tie, kas nav gatavi kompromisiem un visur tikai es, es, es, ceļojumos labāk jūtas vieni. Un ilgstošas, harmoniskas attiecības ikdienas dzīvē izveidot nespēj.
Šis ir patērētāju laikmets, kas līdzcilvēki tiek uztverti kā prece-apmierina vai neapmierina konkrētā cilvēka vajadzības.

Es atkal neredzu problēmu, ja arī plāni nesaskan - tad vienkārši var pašķirties un katrs brauc tur, kur labpatīk. Nesaskatu iemeslu meklēt kompromisus un ik pa pārdienai braukt tur, kur nepatīk. Es arī bieži, ceļojot ar kādu, braucu viena pati apskatīt kaut kādas vietas, un tad vakarā var satikties ar ceļabiedru un pastāstīt par dienas notikumiem.

neesmu ticīga utt, bet jau kādus pāris gadus interesējos par šo Santjago ceļu, tas man ir must do sarakstā...kaut kad...esmu skatijusies filmu, ja nemaldos, tad ir arī grāmata, bija man kompī worda formātā, bet laikam izdzēsu..

Esmu ceļojusi viena. Bija ok, nedroši galīgi nelikās, bet nu braukāju arī pa pilsētām tikai. Tur apstaigāju apskatīju, satiku kādus CS cilvēkus, kaut kur paliku, lidoju atkal tālāk. Priekš manis tomēr daudz labāk patīk ar kādu kopā, ja ir kaut cik saskaņa par plāniem. Varbūt vienkārši esmu bailīga, bet es nejustos omulīgi, piemēram, viena ejot staigāt pa kādu dabas taku, kur cilvēki iet reti. Eju pa ielām, veikaliem, kafejnīcām, hosteļiem utt., bet tā nomaļus vienai nepatīk. Tikko kā ceļoju kaut kādās kompānijās, varu visu ko apskatīt. Bet zinu arī sievietes, kam patīk vienām pa dabu staigāt. Arī vakaros labāk tomēr patīk ar kādu parunāties. Teiksim tā - ja parādīsies atkal kāda laba iespēja aizbraukt, bet līdzbraucēji netiks, tad braukšu atkal viena. Bet plānoti es labprātāk atrastu sev kompanjonu.

Ja ceļojums ir ar domu kā sevis izzināšana, pārbaudīšana, tad jau citādi. Autorei - ja tev likās interesanta doma par Svētceļojumu, vari pameklēt informāciju par Santjago ceļu. Tur daudzi iet vienatnē, gan īstie svētceļnieki, gan ne-kristīgie. Un distanci arī var diezgan izvēlēties, cik sapratu.

ddelarium taadel jaatrod kompromiss. Vienu dienu apmeklee vietu ko celojuma partneris velas, otraa dienaa ko tu veelies. Tas ir tik vienkarsi. Celojums ir domats lai to izbauditu :)

nezinu man vienatnee celot butu skumji kaut kaa. Taa drosibas sajuta ir viens, bet daudz labaak ir ka ar akadu tuvvu cilveeku to kopaa piedziivo tam nav obligati virietim jaabut vvar but gimenes loceklis, draudzene:)

Ar to kasīšanos es domāju, ka bieži vien nesakrīt kaut kādi mērķi, ko viens un otrs grib darīt. Tieši tāpēc arī saku, ka nevaru atrast nevienu ar ko kopā vēlētos kaut kur braukt un būt pārliecināta, ka ceļojums neizvērtīsies par knapi paciešamu pasākumu, kura beigas es nevarēšu sagaidīt.

Mana doma ir aptuveni tāda kā deinai, sakot, ka nav pārliecināta vai ceļojuma beigās abas vēl būs draudzenes. Man ir tas pats.

Es taču nevienu nevainoju. :D Ja ir labi vienam ceļot, var ceļot viens un arī izbaudīt ceļojumu uz visiem 100%. Ja gribas ar kādu ceļot, tad jāatrod kāds tāds ar ko var arī nestrīdēties. :) Kam līdzīgas domas un vēlmes. Vienoties laicīgi par plāniem, ja kas ieplānot ''brīvo laiku'', lai nav viens otram sejās visu laiku. :D
BET (!) ja patīk vienam ceļot, tas ir tikpat normāli kā ceļot ar draugu, ar grupu, ar ... jebko.

Vo, man ir tieši tāpat kā Nihonto.

Es gan nekasos ar visiem, es vispār parasti ne ar vienu nekasos, jo citi jau nav vainīgi pie tā, ka es izbesos no viņiem. Es vnk tāda esmu :D

Cloo, es vairāk sliecos uzskatīt, ka nevis visi apkārtējie jāvaino, bet vienkārši tā ir indivīda īpatnība. Es piemēram nevaru cilvēkus ilgi izturēt, un tur nav nozīmes, cik ļoti viņi man patīk vai nepatīk. Vienkārši pienāk brīdis, kad ir par daudz. Ceļojumos ir daudz šādu brīžu.

Man vienkārši ir tāds debils raksturs :D

Nu ņemiet mugursomu ar riteņiem un punkts.

Vienatnē ceļot ir viegli, bet ik pa laikam iezgasies prātā ideja, ka šis skats kalna galā būtu daudz skaistāks, ja varētu to dalīt ar draudzeni, un vispār jebkurā foršajā ceļojuma momentā jūs varētu bez vārdiem saskatīties un smaidīt vai smieties.

Nihonto Es kaut kur teicu, ka vinam ceļot un reizē izbaudīt to ir nereāli? :D
Vienkārši, ja ar visiem kasās un nevar atrast kopīgu valodu un sastrīdas... nu varbūt nav tomēr īstais ceļojumu biedrs, ko izvēlēties. :) Bet tas nenozīmē, ka vienmēr visi būs slikti kompanjoni.

ddelirium un deina tad vienkārši vēl nav atrasts īstais cilvēks ar ko būs forši kopā ceļot

jo ir absolūti neiespējami, ka cilvēkam varētu patikt ceļot vienatnē :D sure

Esmu daudz ceļojusi viena, un man daudz labāk patika tieši šie ceļojumi, nekā tie kompānijās.

Nu par to mugursomu gan nezinu, vai būtu ērtāk. Man mugura un asteskauls nomirtu, visu laiku viņu staipot, ja karstā klimatā, tad vislaik arī svīst, + reāli pa granti/ smiltīm nu diez vai diži staigās, tāpēc ar to čemodānu kaut kā to!mēr vieglāk, manuprāt.
Un ceļot vienai ir lieliski, iepazīsti sevi un savus limitus. Tik es labāk katru dienu mainu pilsētu, neaizkavējos, citādi pati ar sevi promesot viena nojukt varu un apnīk. Grūši ar mani :D
Divatā atkal ērtāk, drošāk, divas galvas jau labāk kā viena arī ar pārtiku izdevīgāk. Komfortablāk, jo kaut hostelī divvietīgo numuriņu var paņemt un tā. Bet tā vienai kā sevis izaicinājums, ideāli. Jāskatās gan arī kur un ar kādu mērķi brauc. Un vispār nedroši var būt visur, kaut kaimiņu sētā.