Vai jūs kontrolē Māte???

atrodat večus sev, kuri gatavi jūs uzturēt :D

Te daļai ir visnotaļ aprobežota domāšana.
Ja dzīvo pie mammas, tad uzreiz bērns? Protams, ideāli būtu, ja tajā laikā ir savs miteklis, bet ne visiem ir tāda iespēja.
Kā arī algad cilvēkiem ir dažādas, grūti iedomāties, kā cilvēks ar kādiem 400 eiro normāli dzīvotu, ar kopēju katlu dzīvošana vismaz finansiāli vieglāka.

Bet mana situācija - dzīvoju ar mammu, par dzīvokli,maksājam kopā, kā arī katrai sava istaba, varam sadzīvot.
Vienīgi viņai reizēm lielas, ka es pavisam maza esmu, bet visu vienmēr var sarunāt.

Vienīgais, kas man nežēlīgi krīt uz nerviem ir tas, ka viņa uzskata, ka man nedrīkst būt attiecības, taču šajā jomā viņai nav teikšanas.

Vienīgais, kas man nežēlīgi krīt uz nerviem ir tas, ka viņa uzskata, ka man nedrīkst būt attiecības, taču šajā jomā viņai nav teikšanas.

Jo pašai gribās, bet nedabū... :D Ja māte nedabū, tad meitai arī jādzīvo celebāta :D

Autotes māte ir no tām, kurām bērns vienmēr ir maziņš, glups, dzīvei nepielāgots. Man ir līdzīgi. Tur neko nepadarīsi, vai nu pieņemt, vai cīnīties, bet tas būs kā pret vējdzirnavām. Savulaik arī mani presēja tā, ka galu galā aizvācos no mājām. Arī tagad, kad man ir sava ģimene, viņa pamanās pamācīt, ko un kā labāk darīt, protams, pārskaitīt finanses un nokomentēt izdevumus. Saprotu, ka ne ļaunu gribēdama, bet mani kaitina līšana dzīvē, viņu - kontroles neesamība. Māsai, turpretī, tas netraucē, problēmas mierīgi pārrunā ar mammu, labprāt pieņem padomus.
Autores vietā, kamēr nav iespējas dzīvot atsevišķi, vienkārši ignorētu mātes uzbraucienus. Sagribēju un nopirku cepumus, mana nauda, mana darīšana. Un punkts. Domāju, ka aizrādīs tāpat, bet vienkārši jāiemācās to pieņemt un reaģēt mierīgi. Tāds viņa cilvēks, neizmainīsi jau. Bet savu attieksmi vienmēr var. Veiksmi!

sukade0- nu tā nevar teikt, tur cita lieta apakšā. Un visu viņa dabū - simpātiska sieviete attiecībās.

Mani māte nekontrolē, lai gan bieži vien mēģina pamācīt dzīvot, tādos brīžos es vienkārši viņā neklausos. Kopš pārvācos dzīvot kopā ar savu vīrieti, mūsu attiecības ir īpaši sabojājušās.

Ja vari, meklē atsevišķu dzīvesvietu. Ja nevari - iemācies neklausīties viņas runāšanā. Tu esi pieaudzis cilvēks un pati labāk zini, kas tev vajadzīgs.

Tā nav kontrole :D Kontrolē būtu, ja viņa tevi tik tiešām kontrolētu, bet tu pati pērc/lieto telefonu, nerauj taču no rokām ārā un tavā vietā neizlemj :D!

Es arī dzīvoju ar māti, bet mani nekontrolē, drīzāk jau es kontrolēju. Labi, tik traki nav, bet vnk vajag parādīt kurš ir boss. Cik tu viņai dod mēnesī? Es 300 eur, tam arī ir sava nozīme. Varbūt dod pa maz?

Es viņai arī pērku visādas dārgas dāvanas.

Ar māti kopā nedzīvoju jau kopš 18 gadu vecuma, tātad 8 gadus. Manai mammai arī ļoti patīk bažt degunu, kur nevajag, mācīt, kontrolēt un sniegt daudz dažādus nelūgtus padomus, bet jāsaka gan, ka pat tad, ja mēs dzīvotu zem viena jumta, nespēju iztēloties situāciju, kad mana mamma rakņātos pa manu somu vai citām mantām. Kas tāds nenotika pat tad, kad pusaudzes gados dzīvoju ar viņu kopā. Es uzskatu, ka tāda rīcība nav pieņemama vai normāla.

Nu, bet jāpiekrīt arī viedoklim, ka zem mammas jumta mammas noteikumi. Es neredzu citu risinājumu kā aiziet no mājām un uzsākt pavisam patstāvīgu dzīvi, jo mammu, visticamāk, nepārmācīsi un veselīgas attiecības šādos apstākļos izveidot arī neizdosies. Labāk savelc jostu finasiāli, bet vismaz esi pati sev noteicēja.

Kāda starpība, cik gadu, runa ir par kontroli, kas nebūtu normāla ne 16 ne 18 gados, ja viņa pelna pati un maksā pa dzīvokli. Tev jāsāk sevi aizstāvēt un novilkt robežas. Iespējams ka nekad neesi iebildusi, tāpēc arī turpina kontrolēt, ja atļausies beidzot iebilst, tad liela iespējamība, ka viņa pārtrauks kontrolēt,sākumā pabesīsies ka runā pretim, galvenais izturi spriedzi un paliec pie sava, tad viņa sāks tevi cienīt.

Esmu jaunāka, bet arī dzīvoju ar mammu... Darbu šķiet esmu sarunājusi un drīz sākšu strādāt, bet līdz šim nekā. Tomēr saprotu, ka ir 2 izvēles -paciest to visu un mazāk naudas atstāt tieši dzīvošanai vai dzīvot kā gribi, neviena netraucētai, aicināt ko gribi, kad gribi utt., bet katru mēnesi atdot lielāku summu dzīvoklim. Nu... citu variantu nav! Man arī bieži riebjas strīdi, nesaskaņas, bet citreiz tā padomāju...vai vienai būtu foršāk dzīvot, ja vispār nebūtu ar ko parunāt, drošvien savādi būtu un tāpat gribētos braukt ciemos pie vecākiem! :D

Es domāju ka tās robežas jāiemācās novilkt jau tagad, citādi kad dzīvosi atsevišķi, viņa vienalga kontrolēs, zvanīs 10x dienā ar nelūgtiem padomiem, manipulēt utt.

Mamma pat nekontrolēja, kad ar vecākiem dzīvoju. Protams, visam ir robežas. Ja dzīvoju pie viņiem, viņu mājā, jāievēro viņu noteikumi.
Nekad nelīda manās mantās. Kad bija kaut kāds vecums, kad vēl nesapratu, ka tā nedrīkst darīt, interesēja, kas ir māsu lietās, kādas vispār ir, tad vienmēr tika mācīts, ka tā nedrīkst darīt un saņēmu kārtīgu rājienu.

Nu izsaki varbūt, ka, ja tā turpināsies, varēs palikt viena dzīvot.

Man faktā, ka viņa lien tavās mantās, kkas šķiet slimi. Viens pieaudzis cilvēks izložņā otra mantas- nu wtf?? Nav jau tev 13, kad es vēl saprastu, ka vecāki tā pābauda, vai atvase, piemēram, nesmēķē.
Padoms- izvācies, jo ātrāk, jo labāk.