Kara apstākļos noteikti, bez šaubām ņemtu ieroci rokās, nazi, jebko ,kas vajadzīgs. Es jūtos piederīga savai valstī, neatkarīgi ,cik " interesanti " mums te ietu. Es sevi, personīgi nekur citur neredzu, kā vien te ar savu ģimeni.
Un, manuprāt, karu režīma ir jābūt vienlīdzigiem. Ja esi fiziski spējīgs, tad rīkoties, savus bērnus tikmēr atstāt vecākai paaudzei noslēpjot to.
Esmu par to domājusi, jo vienmēr pastāvu uz to, dzīvē vismaz jābūt A,B,C plāniem, ja ,nu ,kas.
Kā arī varētu pilnīt primitīvāko ārstēšanas lomu ir sanācis nestandarta apstākļos, man tas ,liekas pārāk pašsaprotami.