Sveikas! :)
Šonakt ilgi domāju par vienu tēmu un nevarēju aizmigt. Varbūt tas ir bērnišķīgi no manas puses, ka es to ne visai pieņemu utt. Bet problēma ir tāda:
Mans draugs parasti mani ņem visur līdzi, nu mēs ejam kopā, bet dažkārt ir brīži, kad viņš pasaka "Rīt mēs ar draugu ejam uz bāru un tas ir puišu vakars" Ar to man ir jāsaprot, es gribu vai nē - nedrīkstu iet līdzi. Tā kā man te gandrīz nav draudzeņu, jo esmu diez gan izvēlīga un draudzene tikai patusēšanai mani neinteresē (tādas bija agrāk, kad man vēl nebija drauga).
Es to it kā saprotu - ''puišu'', ''meiteņu'' vakars, bet tai pašā laikā ir bijuši brīži, kad es labprāt aizietu arī uz bāru, taču es nevaru jo neesmu puisis/viņa draugs. Es nezinu kāpēc, bet man tas liekas nedaudz bērnišķīgi. Man personīgi meiteņu vakari nekad nav bijuši vajadzīgi. Varbūt es nepareizi domāju, vai nu mūsu viedokļi vienkārši atšķiras, bet ir bijuši nepatīkami brīži, kad es tik ļoti gribēju aiziet uz bāru kopā kaut tāpat vien atpūsties, bet nedrīkstu. Es viņu nekad neturu, viņš iet ar draugiem kur grib un kad grib, tur es vispār neko nesaku, bet ir brīži kas liek justies kaut kā stulbi.
Vai jūsu draugiem arī ir tā saucamie puišu vakari?
Ko jūs par šo domājat?
Es domāju daudzi to uztver normāli, es cenšos arī, bet es ne vienmēr to saprotu. Jā, problēma ir arī, ka man nav draudzeņu.
Atceraties to stāstu par karstvīna vakaru? Pēc tā kad mēs te mājās forši kopā patusējām ar viņa draugiem, mans draugs ar draugiem gāja uz bāru a es nedrīkstēju iet. Pat viņa draugi jautāja "eu, tu nenāksi?" tā arī gribējās atbildēt "nē, jo mans draugs neļauj".
Jauku jums šo dienu! :)
147
