Vēlos ar kādu parunāt.

Un vēl viena lieta - 30 gados ir krietni lielāka iespēja pelnīt vairāk, nekā 20 gados. Tas nozīmē, ka varēs ceļot, tusēt un darīt ko vien sirds kāro ar lielāku vērienu. 20 gados tāpat lielākai daļai nekāda dolce vita nesanāk. Un tad 30 gados, kas beidzot ir iespēja atļauties neiespringt, tam "traucē" mazs bērns.

Es atceros, ka kad man bija 12 gadi , braucu ar tēti uz kalniem slēpot un ļoti daudzi bija pārliecināti, ka tas ir mans boyfriends ne tētis .... :D :D un man baigi patīk , ka manā vecumā manai mammai ar tēti nav pat 50 .... :D :D

Man šķiet 20 gadi ir stipri par agru. Spriežu pēc saviem klasesbiedriem, kam sadzima bērni uzreiz pēc vidusskolas, un pa šiem gadiem nekādas lielās karjeras nav izveidojuši. Bet katram jau savs viedoklis.

Spriežu pēc saviem klasesbiedriem, kam sadzima bērni uzreiz pēc vidusskolas, un pa šiem gadiem nekādas lielās karjeras nav izveidojuši.

Bet spriežot pēc manis, tas ir iespējams :D (bet man bija ģimenes atbalsts, nesēdēju 24/7 ar bēbi mājās).

Bērns ir laime (ja bērniņu vēlas). Turklāt, ne katram cilvēkam ir jāveido mistiskā super-karjera.

Karjera patiešām nav arguments, zinu māmiņu, kurai 18 gados piedzima bērniņš, tagad viņa sēž Nato galvenajā mājā :) Nevar teikt, ka neko nav sasniegusi.
Bet man gribētos autorei pajautāt, vai viņa reāli aptver, cik lielus resursus prasa bērns? Cik daudz viņa ir bijusi ar zīdaiņiem kopā, redzējusi ģimenes dzīvi? Tikai ciemos uz stundiņu, vai arī pati regulāri palīdzējusi kādai draudzenei vai radiniecei? Daži pāri pēc weekenda ar sīko saprot, ka pāris gadiņus vēl pabaudīs dzīvi, bet citi atkal saprot, ka nav ko stiept gumiju. Neviens jau no malas nepateiks, kā pareizāk vai labāk tieši jūsu pārim.

Lancaster ir izņēmumi, un tie tiešām ir izņēmumi. ;) vairākumā gadījumu tā diemžēļ nenotiek. Tu nesēdēji ar viņu 24/7, bet man, piemēram, nešķiet, ka tas arī ir labākais variants. Bērnu vajag plānot tad, kad vari viņam atvēlēt daudz laika. Tādēļ jau tev arī izdevās, jo vecvecāki piesakatīja, bet daudziem nav šādas iespējas. Un pilnīgi piekrītu bērns ir laime, tad, kad arī bērnam varam sniegt to labāko, bet 20 gados tas bieži nav iespējams.

Un vairums mēs dzimām saviem vecākiem ap 20 gadu vecumu, vai nelaimīgi, trūkumā? Vai visi vecāki ir nabagi, bez karjeras šobrīd?
Es domāju, ka tas ir mūsdienās tā iegājies, tie stereotipi, ka 20 gadu ir par ātru, 30 kā reiz, tās taču ir tik individuāli, viens izveido laimīgu ģimeni 18 gados un dzīvo joprojām skaisti, cits 30 - 35 nespēj izveidot lai vai cik sapelnījuši ir naudas.
Varbūt, ka problēma ir vērtībās un sabiedrības stereotipos?
Nu ko tur salīdzināt...šķiet, ka šobrīd ir gudrāki cilvēki, kas izvērtē daudzus faktorus pirms šāda lēmuma, bet patiesas ģimenes vērtības, kas nav materiāli sasniedzamas ir daudziem zudušas.

Un neaizmirstiet lūdzu, ka bērns nav zīdainis visu mūžu , vēl 9 mēnešus atpakaļ mana dūda pat apvelties nevarēja, bet nu jau tipina apkārt gultiņai, vēl pēc 9 es viņu noķert nevarēšu :D

kad arī bērnam varam sniegt to labāko, bet 20 gados tas bieži nav iespējams

20 gados nav iespējams sniegt mīlestību, smaidu, rotaļas? Reklāmas ir labi sazombējušas mūsdienu sabiedrību -Ziemassvētkos visiem vajag sadāvināt dāvanas par simtiem, kāzām jāpaņem kredīts par pārdesmit tūktošiem, bet bērnam vajag bikses no Podium veikala un obligāti divreiz gadā aizbraukt uz Turciju. Traki.

20 gados enerģijas un dzīvespirecīguma lielā daļā cilvēku ir būtiski vairāk, nekā 30 vai 35. Kāpēc vajag meiteni biedēt, ja viņai un puisim gribas bērnu?? Īpaši ja meitenes saka, ka nedzīvo trūcīgi.

Es mammai dzimu, kad viņai bija 19. Ir forša sajūta, ka man ir jauna mamma. Pati arī gribu būt jauna mamma, bet nu kaut kur 23-24 gadu vecumā.
Un man vienmēr ir šķitis, ka bērnībā dzīve bija viegla, ka vecākiem bija viss, lai es varētu būt laimīga. Tikai tagad saprotu, cik patiesībā grūti viņiem gāja, bet es to neizjutu, jo viņi darīja visu, lai es to neizjustu. Esmu patiesi pateicīga viņiem. :)

Ja jūti, ka ir īstais laiks bēbim, tad dzemdē, bet es arī esmu par to, ka vispirms ir jāapprecas.

Izlasot Dionysus kometaarus, nesaprotu, smieties vai raudaat. KATRAA komentaaraa, kas attiecas uz dzemdeeshanas teemu, shis uzsver, ka peec 30 bez maz vai visas ir neaugliigas un jaabrauc pa taisno uz kapiem.

Daargais, Dionysus, man ir tieshi 30, un mana veseliiba un figuura ir taadaa pashaa kondiicijaa kaa 16-17 gados. Domaaju, ka neesmu taada vieniiga. Varbuut pietiks ar sho padomju laika propagandu, kad 25 plus dzemdeetaaja bija veca dzemdeetaaja?

Turklaa no pazinju loka, kuraa n-taas sievietes ir dzemdeejushas 35-40 gados, nezinu NEVIENU, kuras beernam buutu veseliibas probleemas. Savukaart sendienu pazinjas, kuras sadzemdeeja pa 3 siikajiem liidz tiem 30, izskataas peec grumbainiem divdurvju skapjiem visas kaa viena. Un es vinjaam blakus izskatos bez maz vai kaa meita nevis kaa vienaudze.

Zheel, ka mums tik atshkjiriiga pieredze shajaa jautaajumaa.

Atvainojos par plasho lirisko atkaapi no teemas. Kas attiecas uz autori, piebiedroshos taam, kas saka, ka saakumaa vajag appreceeties. Ja jau viss ir tik forshi un nopietni, tad tachu shii formalitaate nesagaadaas probleemas, vai ne? Ja viena no iesaistiitajaam puseem nav gatava regjistreet attieciibas, tad beernam taa nu pavisam noteikti nav gatava. Ja gruutnieciiba nav nejausha, ir visas iespeejas sakaartot notikumus pareizajaa seciibaa.

Bērns ir laime

Āmen! Bērns ir jātaisa tad, kad esi tam gatavs. Un nav svarīgi, vai tas ir 20 gados vai 30.

Jā, 20 gadi tas vēl nekas nav - Jūs vēl esat jauni. Dzīvojat, tusējat. Who cares, ka kolēģes prasa un uzplijās ar bērniem? Lai iet dillēs! Tu esi jauna un ārā aiz loga ir cits gadsimts, kag vispirms ir galvenais izglītība, karjera un tad tikai bērni.

Man pašai ir 23 un es par ko tādu kā bērni un kāzas nedomāju.
Man svarīgākais ir augstāk minētais.

Ja mana māsa pēkšņi 20 gados izdomātu ka šai vajag knēveli nevis izglītību, tad es viņu noteikti aplietu ar mucu auksta , ledaina ūdens un pateiktu - Tu stulba, vai?
Bet nu katrs jau savu dzīvi dzīvo. Vienīgais es par savu māsu uztrauktos, nevēlos lai viņa sačakarē jaunību, bet lai vairāk to izbauda. Un to novēlu arī Tev.

20 gados nav iespējams sniegt mīlestību, smaidu, rotaļas?

ko sniedz vecmāmiņas, kamēr mamma veido savu dzīvi. :D

Milano,

par manu bērnu neuztraucies, viņam tiek un tika mana mīlestība un laiks vienmēr ;) Tas, ka mamma ir ar bērnu 24/7 nenozīmē, ka viņa ir laba māte. Noteicošā ir kopā pavadītā laika kvalitāte. Vai tad tā nav?

Bet vispār jau tiešam pasaulē nav mazums bērnu, kurus mātes atstāj uz savu vecāku pleciem. Un tas nav atkarīgs no mātes vecuma. Zinu gadījumus. Dažas sievietes nekad nepieaug un vienmēr jūtas tā, it kā viņām ir 17 un nav saistību. Bet tas tomēr ir izņēmums

Es negribu te strīdēties. Izteicu savu viedokli, un to nevienam neuzspiežu.

Un interesanti kur manā komentādā

bērnam varam sniegt to labāko, bet 20 gados tas bieži nav iespējams.

parādās kaut kas par materiālo?! Lai saceptu šo

Reklāmas ir labi sazombējušas mūsdienu sabiedrību -Ziemassvētkos visiem vajag sadāvināt dāvanas par simtiem, kāzām jāpaņem kredīts par pārdesmit tūktošiem, bet bērnam vajag bikses no Podium veikala un obligāti divreiz gadā aizbraukt uz Turciju. Traki.

Daargais, Dionysus, man ir tieshi 30, un mana veseliiba un figuura ir taadaa pashaa kondiicijaa kaa 16-17 gados. Domaaju, ka neesmu taada vieniiga. Varbuut pietiks ar sho padomju laika propagandu, kad 25 plus dzemdeetaaja bija veca dzemdeetaaja?

Ir tāda lieta kā statistika (varbūt esi dzirdējusi). Ir sievietes kas arī +40 piedzemdē pirmo bērnu bez problēmām. Bet tādu nav daudz.
Kā arī ir pēdējo gadu statistika, kā pieaug sieviešu reproduktīvo orgānu saslimstība. Esmu nedaudz saistīts ar šo tēmu, tāpēc zinu kā pieaug cistu, audzēju, endometriāzes u.c saslimšanas vecums. Agrāk sievietēm šās problēmas parādījās +40, tagad jau no ~25 gadiem tās ir bieži vien diognasticē.
Protams arī izārstējos šīs kaites arī var dzemdēt, bet sarežģītību iespējamība ir daudz lielāka.
Un jo vecāka ir māte, jo lielāks ir bērna pataloģiju risks.

Protams katrs skatās pēc sevis, bet ja palasa speciālistu slēdzienus, tad pēdējo 20 gadu laikā ginekoloģiskās saslimstības sākās krietni agrāk.

Pieminēt kāzas šajā forumā ir tas pats, kas izveidot aborta tēmu. :D par to pat neiespringstu.
Bet. Kā man derdzas tas brīdinājums - Tu būsi vienīgā kurā paliks ar bērnu uz rokām. Viena, vientuļa, vajadzīga. Piemetiet vēl klāt - novemta un bez elektrības. :D mazums vīriešu kuri bērnus audzina vieni, jo mammas paceļ cepuri un aizšļūc? Kaut kādi viduslaiki. :D

Ja tev ir citi varianti bez "ražojam bērnu" Tu bērnam neesi gatava un punkts.

Dziivojat kopā gadu.. un cik vispār sen esat pāris? Un tiešām, jāpiekrīt meitenēm - kāds stabils darbs var būt 20 gados? Dziivojat paši savā miteklii, iirētā, pie vecākiem? Skolu pabeigt negribas?