Vēlos ar kādu parunāt.

Tev negribas sākumā apprecēties?

Cik jūs ilgi esat kopā?

Man arī ir 20 un, ja godīgi, es nesaprotu tos, kuri šādā vecumā domā par bērniem, bet nu katra paša izvēle. Katrā ziņā, es ieteiktu padomāt par to, vai draugs ir tiešām īstais ar kuru bērnu taisīt, jo pašai draudzeņu vidū ir gadījumi, kad ir licies, ka tūlīt, tūlīt jau pat precēsies, uztaisa bērnu un.. vecis aiziet pie citas. Protams, ja esi gatava bērnu audzināt viena, ja tāda situācija radīsies, uz priekšu. Līdz ar to, otra lieta par ko jādomā ir tas vai materiāli varēsiet to atļauties, jo tas ir ļoti, ļoti dārgs prieks. Un vēl man ir jautājums - vai Tev nav nekādu sapņu, kuriem bērns savā ziņā pārvilktu krustu pāri? Ne tādā ziņā, ka sapņus piepildīt vairs nebūtu iespējams, bet tādā ziņā, ka tas būtu daudz grūtāk un, iespējams, Tu visam atmestu ar roku? Vienkārši ir ļoti daudzi cilvēki, kuriem vecāki visu laiku zāģē par to, kur mācīties, par ko, jo vienkārši paši nav realizējuši savas ieceres.

Ko nu es, es Latvijā nedzīvoju… bet 20 gados bērnu, pašiem par naudu nav skaidrības, jo kolēģes jautā, kad būs bērns?

Eh. Un manas jaukās kolēģes, kas visu laiku ar smaidu sejā jautā, kad tad es domāju par ģimenes paplašināšanu..

Pff! Kāda viņām vsp daļa? Varētu padomāt, ka jūs kopā esat 15 gadus, tāpēc varētu tā jautāt.
Ņemot vērā, ka kopā esat tikai gadu + abi jauni, tad šādi jautājumi man šķiet stulbi no kolēģu puses.

Bērnu pašai nav, bet ja būtu iespēja dzīvot vēlreiz, tad šobrīd būtu kādi divi sīčuki. Tgd ir tā, ka vajadzētu jau piedomāt par pieaugumu, bet tajā pašā laikā esmu darbā līdz ausīm...Nezinu...
Pašiem jāskatās pēc sajūtām! ;)
Bet par precešanos piekrītu! Es sākumā gribu precēties, tad mazos!

Kāzas man nav pats svarīgākais, bet protams, ka kādreiz kaut kad nākotnē gribētu sev skaistas kāzas.

Kopā esam divus gadus.

Manuprāt,vecuma ziņā jums par agru. Atpūtieties vēl un iztusējieties. Ja ir stabils darbs ar stabiliem ienākumiem, tad par naudu nav ko satraukties,tās tāpat vienmēr gribas vairāk . Ja tomēr radīsiet bērniņu,tad viņa pūriņam sāciet krāt laicīgi,tad jums viss izdosies. Jo pēc savas pieredzes varu teikt,ka vislielākā nauda iziet tieši uz sagatavošanos bērna ienākšanai ģimenē- rati,gulta,drēbes (ja jaunas pirksiet) u.tml. lietām. Tikt tiksiet galā,ja vien ir atbildības sajūta un galva uz pleciem.

Viņš Tevi ir bildinājis, vai vismaz saderinājušies esat?:)

Divi gadi ir nekas. Pacieties vēl.

Piedod atvaino, bet kas jums tie par stabiliem darbiem 20 gadu vecumā? Studijas pabeigtas?

Nepārproti, es cienu jaunās mammas, bet,ja tā ir jūsu izvēle, finansiālajai situācijai un rīcības plānam ir jābūt skaidriem. Nevis- es tipa gribu, draugs arī, un ja jau kolēģes jautā…

Ā,un ja viens no lielākajiem stimuliem par labu bērniem ir kolēģu jautājumi,tad labāk atlieciet to domu līdz brīdim,kad tiešām paši to gribēsiet,nevis radīsiet bērnu kaut kādu vistu klukstētāju iespaidā.

Divi gadi ir nekas. Pacieties vēl.

Es laikam piekritīšu. īpaši tāpēc, ka esat jauni un agri satikušies.
Ja jūs būtu vecāki, krietni vecāki, tad es teiktu, ka 2 gadi ir pietiekami, bet šādā vecumā...Vēl tak var padzīvot tāpat. Paši sev! :)

Domāju, ka bērns ir par agru. Izbaudiet to brīvību! Ejiet uz kino, uz teātriem , uz klubiem, uz veikaliem. Izbaudi laiku, kad vari staigāt papēdenēs, nēsāt savu rokassomiņu, nevis pamperu somu :D
Ar bērnu viss mainās. Viss!
Jā, tu varēsi atstāt bērnu vecvecākiem un aizlaist un klubu, piemēram, bet visu laiku domāsi par to , ko tas mazais dara, vai neraud, vai ir paēdis, vai viss kārtībā.
Konstantā neizgulēšanās, nogurums...
Ohhhh
Es savām draudzenēm arī saku, lai vēl netaisa bērnus :D
Es arī ļoti gribēju un piedzemdēju 21 gada vecumā, protams, nekad to nemainitu pat ja varetu.
Bet jaunību un brīvību taču ir jābauda! (l)

Nav par ātru? Labi tas it kā ir katra paša lēmums- bet man liekas krietni par agru- tā arī rodas lielāka daļa vientuļās mammas, ja ražo bērnus pēc gada kopdzīves. Man ir 23 ar puisi esam kopā vairāk kā 5 gadus- kopā dzīvojam vairāk kā 3 , bet tāpat liekas strauji par agru precēties vai kaut vai domāt oar bērniem.

Un tā nu es katru dienu raujos uz pusēm, jo viena puse saka, ka viss būs labi, bet otra puse kas saka lai vēl nesteidzos..

Tā pirmā puse ir Tavas vēlmes, otrā puse- saprātīgā, kura domā ar galvu, iespējams, pat intuīcija.

Es ieteiktu vēl izbaudīt dzīvi! Man pašai paliks 21, kad redzu mazus bērnus liekas, kā gribētos savu, bet ikdienā esmu aukle! Skatos mazu puiku! Redzu no malas vecākus, tas ir diezgan grūti! Saprotu, ka līdz ar bērna piedzimšanu daļēji uz laiku jāatsakās no savas dzīves, Tu visu laiku velti bērnam! Okei, forši, kad viņš ir maziņš, bet, kad paaugas, nespēj vākt visu, viss jāslēpj, istaba bezmaz vai jāatstāj tukša! Protams, tas būs jebkurā vecumā dzemdējot, bet iesaku vēl izbaudīt jaunību! :)

Sākuma apprecies, tad domā par bērniem. ;)

tas ir kaut kāds stils pa priekšu bērns un tikai tad viss pārējais? Nu ok, daudzas jau te ir izteikušas , ka viņām precības nav svarīgas, bet gan jau tur visdrīzāk visa pamatā ir vienkārši fakts, ka neviens jau nebildina.. Bet nu jā, gan jau piederi pie tām, kurām tas vienalga :D Bet vai Tev neinteresee vismaz kaut kaads mantiskais formaliitaates garants, tiesiibas uz kaut ko pasham beernam , no teeva puses?

shiis teemas jau ir maltas jau 100 x reizes , taapec atkartoti, buutu malshana uz rinkji..

Es jau arī esmu tā kas šo visu attiecībās bremzē, bet draugs ir ieņēmis prātā, ka viss būs labi, ka mēs tiksim ar visu galā. Viņš tik ļoti vēlas bērnu..

Palasot visus Jūsu komentārus saprotu ka ir par agru. Ne tas ka es būtu baigā tusētāja kura katru nedēļas nogali pavada vecrīgā, bet vienkārši ir par agru.

Bet, nu kā lai to viņam ieskaidro. Viņš ir ieņēmis galvā, ka viss būs kārtībā un viss..

Mūsdienās tas liekas par agru, bet kādreiz tas bija ok. Maniem vecākiem pirmais bērns piedzima tieši šādā vecumā, abi bija studenti. Protams, mūs daudz auklēja vecvecāki. Vai jūs augstskolas esat pabeiguši? Cełojumos esat bijuši? Savs miteklis ir (t.i., nepārvācaties katru gadu uz jaunu īres dzīvokli)?