Mēs parasti draugus sveicām kopistiski bariņā sametām naudu un kaut ko pirkām un taisījām.
Kas man tāds atmiņā palicis..hmm.
Atceros paštaisītu galda spēli- dzeršans spēli ar smieklīgām šotu glāzītēm;
Lēcienu ar gumiju, atceros, ka bijām iesaiņojuši milzīgā kastē, apakšā ielikuši kko smagu, lai liktos, ka tur kaut kas liels, miljons saburzītas avīzes pa virsu, bet tam visam apakšā tā biļete;
Boulingu;
Paštaisītu ballīšu komplektu ar visādām ballītei nepieciešamām lietām;
Paštaisītu rokasgramatu ar dažādām nodaļām, piemēram, "rceptes", "attiecības", "skaistums", "veselība", "smieklīgi" un tad mēs tur konkursus beigās salikām, diezgan smieklīga sanāca tā grāmata, jo viscaur bija savi prikoli un humors;
atceros lielu melnu spaini aplīmētu ar slavenībām un pilnu ar visādiem sīkumiem un katrai lietai klāt aprakstiņš, kad paredzēts lietot;
Paštaisīts dāvanu karšu komplekts- forši noformētas kartes, kurām pielīmēta nauda, pimēram, "Drogas", "Zvaigzne ABC", "humpalas" , "Maxima", kluba ieejas biļetei bija u.t.t.
Nu, parasti, kad kaut ko vērtīgāgu dāvinam, tad vienmēr kko klāt arī uztaisam, lai mīļāk. Kaut vai milzīgu apsveikumu. Atceros, ka kaut kam dāvinājām lielu, lielu apsveikumu, kuram priekšu aplīmējām ar cilvēku sejām no žurnāliem. Ilgi, ilgi taisījām, bet sanāca diezgan smieklīgs.
1816
