Gribu bērnu

Reģ: 02.12.2014

Labdien dāmas un kungi!
Sākšu ar to ka ar vīru kopā esam 12 gadus,9 no tiem esam precējušies!Ir dēls,drīz būs 8 gadi.Dēls bija ļoti gribēts un gaidīts no mums abiem.Kad piedzima puika,pirmos 2 mēnešus vis bija nu ļoti skaisti,bet pēc tam dēliņš palika ļoti nemierīgs,pa naktīm negulēja un daudz raudāja,vīrs sāka dusmoties ka izgulēties nevar.Tā nu sāka nākt mājās ļoti vēlu un piedzēries,citreiz neatnāca vispār paliekot pa nakti darbā,aizbildinoties ar to ka grib izgulēties.Es protams sapratu to,bet tomēr pārdzīvoju ļoti.Bijām par to runājuši,tikai nekas nemainijās.Tā nu ņēmos,dzīvojos praktiski viena pati,bez dēliņa iziet vispār nekur nevarēju,Vecāku mums abiem nav.Sāku palikt neapmierināta,īgna,sākās ar vien vairāk strīdu.Dēls paaugās palika vieglāk tikt galā ar visu.Bet no vīra puses nekas nemainijās.Apmēram ap dēla 5 gadu vecumu vīrs sāka uzvesties labāk,sāka piedalīties bērna audzināšanā,pieskatīšanā :) Arī mums vis sakārtojās pa plauktiņiem.Uz doto brīdi viss ir skaisti un superīgi.Tikai tagad Es atkal ļoti gribu vēl vienu bērnu,arī vīrs grib.Tikai tagad es baidos no tā kā bija kad piedzima pirmais bērns,vai tik tas viss atkal neatkārtosies.Par šo esam daudz un dikti runājuši,vīrs saka ka tā vairs nebūs,ka ir pieaudzis un nobriedis,Bet manī sēž šīs bailes un tajā pat laikā gribas to bērniņu.Tā nu es mokos ar neizlēmību jau vairākus mēnešus,Gribu ļoti,ļoti,bet baidos.Tiklīdz izlemju viss nav ko baidīties ,viss būs labi,tā atkal priekšā,a ja nu atkal viss būs kā pirmo reizi.Tad nu nolēmu uzrakstīt šeit,varbūt palasot citu pieredzi,ieteikumus beidzot izlemšu par bērnu vai tomēr pret.Mani šī šaubīšanās,lēkāšana ir nogurdinājusi.Varbūt Jums būs kādi ieteikumi!

02.12.2014 16:30 |

kampanella

4320

Reģ: 24.04.2012

Es nevaru iedomāties, ka es piedotu visu, aizmirstu, bet tajā pašā laikā neparakstītos uz otru bērnu aiz bailēm. Ja esmu , piedevusi , aizmirsusi, tad dzīvoju tālāk ar cerību, ka viss būs labāk, ka vīrs ir mainījies un arī piepildu savus sapņus par otru bērnu. bet, ja nevaru aizmirst un neticu vīram, ka viņš ir mainījies, tad ne esmu ar viņu kopā, ne dzemdēju viņam bērnus. Respektīvi, man neiet kopā tas, kas esi piedevusi un aizmirsusi, bet tajā pašā laikā velc ārā pagātni un dēļ tā nepiepildīsi savu sapni par otru bērnu. Tavā vietā, ja tiešām viss ir mainījies , tad es piekristu otram bērnam. Bet, ja neticētu, ka vīrs ir savādāks, tad vispār ar tādu pat neturpinātu būt kopā.
Un vispār jau tādi cilvēki, kā tu apraksti, kas mūk no problēmām, dzer un aizmirstās darbā, parasti šādā veidā izpaužās ne tikai pie bērna piedzimšanas, respektīvi, es domāju, ka ja viņš nebūtu mainījies un sapratis savas kļūdas, tad šāda lieta būtu atkārtojusies arī cita iemesla dēļ visu šo gadu laikā.

02.12.2014 17:15 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

DieKleineHexe- Tik skaļi bļaut nav vajadzības,esam pieauguši cilvēki,tas tā starpcitu.Neņem ļaunā;) Ja Tu pazīsti kādu cāļu māti tad tas nenozīme ka visas ir cāļumātes:) man jāglābj nekas nav,šobrīd mums iviss ir ļoti labi :) Jā vīņš vēlas otru bēŗnu,šīs sarunas parasti viņš pats iesāk :) Grūtniecības laikā tiku uz rokām nēsāta,aplidota.Takā teksts -ka viirieshi, kurus kaitina gruutnieces.Nu galīgi šeit ne pa tēmu :)

02.12.2014 17:18 |

Zelta black

664

Reģ: 31.03.2012

Izrunājies ar vīru.
Pastāsti kā tu jūties un no kā tev bail.

02.12.2014 17:20 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Man šķiet ka esmu piedevusi,tas nav tā - vot tad Tu dariji tā un šitā,man tagad liekas ka darīsi atkal.Man ir tā Mīļais kas bijis,bijis tagad viss ir super,bet vai tik Mīļais Tu atkal nenobīsies?Šis pēdējais laiks tiešām ir cepuri nost.Varianti ir tikai divi priekš manīm - vainu bērnam par un izsist baiļu sajūtu,vainu pērnam pret- izsist vēlmi pēc bērna!

02.12.2014 17:24 |

ColloSal

243

Reģ: 06.11.2014

Ja jau viss tik rožaini, tad taisiet to bērnu. Tu, acīmredzot, gribi un vīrs arī. Ja vīru sāks kaitināt mazais un nevarēs izgulēties, tad audzināsi pati, KURŠ TAD CITS? Tu taču viņam ļāvi izturēties tā un arī šoreiz, pat ja viss ir OK, vīram piedosi un kad mazais paaugsies, viss būs atkal labi.
Protams, neliels sarkasms apakšā.

02.12.2014 17:24 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Zelta black- Esam daudz runājuši.Esmu stāstijusi par savu nedrošību,viņš saka ka esot pieaudzis,vairs negribas ballēties,dzert,pa naktīm strādāt,gribas būt ar mums.Saka ka neuzpiež ja es negribu,tikai to ka viņš vēlētos kaut tā nebūtu darijis,kaut būtu redzējis pirmos vārdiņus,pirmos solīšus,ka grib šo visu piedzīvot un ļoti nožēlo savu rīcību.

02.12.2014 17:28 |

vaboleens

4942

Reģ: 18.10.2009

izturīga sieviete, 5 gadus gaidīji, kamēr vīrietis pieaugs. Es jau pēc nepilna gada sadevu piparus. Es nemaz 5 gadus negaidītu, bet ātri vien izšķirtos. Jā, es neticu ne laulībai, ne attiecībām kā tādām.

02.12.2014 17:29 |

shakira

270

Reģ: 28.11.2014

Man izklausās, ka vīram kļuva garlaicīgi un viņš grib jaunu, patstāvīgu sarunbiedru, spēļubiedru utt. Zinu, ka šī doma tiks noraidīta, bet man te drīzāk prasītos piedāvāt jau patstavīgā vecuma esošā bērna adoptēšanu vai pieteikties par mentoru.
Kaut kā šaubos, ka tiklīdz būs negulētas naktis un citi skaistumi, viņš būs mainījies. Precedents jau bija, tu viņam parādīji, kā var izturēties un ja viņam šis ir pirmais un vienīgais bērns, tad jau viņš uzskata par pašsaprotamu, ka tieši tā vajag/var izturēties, sieviete sapratīs, sieviete tiks galā.
Turklāt tagad vēl ir viens dēls, par kuru arī jārūpējas, tiksi galā viena pati ar diviem?
Ja viņš toreiz paliekot pa nakti "darbā", tevi nekrāpa, tad es gan nebūtu droša, ka šoreiz nekrāps..
Nu vispār ir pārāk daudz kā tāda, kas liek domāt, ka tas var novest pie krīzes - kāpēc riskēt, ja tagad viss ir labi?

02.12.2014 17:30 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Rožaini ir tagad,kā būs pēc tam to nezinu ne Es,ne Jūs.Protams ka Es pati.
Mana Rakstīšana šeit pēc viedokliem,pēc padoma tieši izpaužas tajā ka vēlos dzirdēt citu viedokļus,tāpat es lēmumu pieņemsu pati.Šie komentāri vienkārši ļaus paskatīes uz visu no malas.
Sarkasmu protams pamaniju :)

02.12.2014 17:32 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

es gan esmu par otru bērniņu.
protams, ir jābūt gatavai, ka vīram var atkal kaut kas uznākt, bet, paskatoties uz dēlu, visas grūtības nav tā bērna vērtas? protams, grūtības ir vairāk nekā normālās ģimenēs, bet tādu normālu ģimeņu ir ļoti maz, pārsvarā cilvēkiem jāiziet cauri pārbaudījumiem par kuriem neviens nav sapņojis precoties un uzsākot kopdzīvi. ir tādi, kas pārvar situācijas, ir tādi, kas šķirās, jums ir izdevies problēmas pārvarēt un ģimeni saglabāt :)
un vienīgajam bērnam būt ir drūmi.

02.12.2014 17:32 |

Lioness♥

554

Reģ: 22.03.2013

Atceries,ka cilvēki nemainās,ja vien paši to negrib.

02.12.2014 17:35 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Shakira,iespējams ka ir tā kā Tu saki- garlaicība.Svešus bērnus audzināt nevēlos :) Par krapšanu,domāju ka nekrāpa mani,bet 100% pārliecināts neviens neesam,takā par to nekad neesmu domājusi,man ir mierīga daba.Visu pasaku ko domāju,tā bez emocijām,Ja uzinātu ka tieku krāpta es vienkārši pieskarties sev vairs neļautu un tas ir viss,lai tālāk pats lemj ko darīt :)
Par to riskēšanu ja viss ir labi.Man pašai iekšā laikam šis mātes instinkts stipri uzdarbojas mani tirdot.Gribu lai beidz tirdīt.

02.12.2014 17:39 |

vaboleens

4942

Reģ: 18.10.2009

gribi otru bērniņu- paņem uz nedēļas nogali uz pieskatīšanu kādu paziņas/radu/draudzeņu bērniņu. Paskaties un vīru- ko šis teiks, darīs, vai palīdzēs. Un paskaties vai viena ar diviem tiksi galā.
Vēl adoptācija- adoptējiem 4-5gadus vecu bērniņu un audziniet. Atkritīs nervu kutināšana tev.

Man gan vairāk liekas pa tiem 5 atelpas gadiem gan jau mīļāko bija ieviesis. Nu kurš guļ "darbā"?

02.12.2014 17:41 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Es ļoti priecājos ka laulību mums ir izdevies saglabāt :) Un šobrīd saticīgs pāris esam.
Zinu ka nemainās ja paši negrib.Bet man gribas zināt ir mainijies vai nav,Ja nav tad bērnu nebūs,ja ir tad man prieks un gribas vēl vienu.Es laikam tā arī īsti neuzināšu ir mainijies vai nav kaēr praksē par to nepārliecināšos vai ne? bet tad ja nu nav mainijies var smagi aplauzties !

02.12.2014 17:43 |

Gita42

3157

Reģ: 19.04.2014

Hmm, bet manuprāt, lai cik stipra laulība nebūtu arī pie pirmā bērna radīšanas sievietei ir jābūt gatavai bērnu audzināt arī vienai pašai. Tāpēc, nav ko puņķoties, kad vīrs iekrīt pēcdzemdību depresijā un pazūd uz laiku. OK, jūsu gadijumā tas laiks bija pārāk ilgs un ir rodas jautājums par attiecībām ar reālām jūtām vai arī aiz pieraduma un ērtuma.

02.12.2014 17:46 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Viņam darbs ir celtniecība,paņem objektu,Privatmājas jāceļ.Viens objekts parasti ilgst 1-2 gadus,atkarīgs no platības,Esmu arī palikusi ar viņu objektos.Takā palikt tur droši var un ja grib protams atvilkt arī mīļāko var :) Garantijas protams nav tā pat kā visiem citiem :) par krāpšanu pilnīgi un galīgi neuztraucos kamēr lidz manīm tas nav nonācis :)

02.12.2014 17:48 |

Lalya

367

Reģ: 28.06.2013

Ak, nu te jau tādu traģiku samālēja, ka nu tik turies. Otrais ne pirmais, jau zin, kam gatavoties. Kādēļ būtu jāatsakās no tāda prieka kā mazulis, ja visiem viss labi? Vīrs jau pieaudzis, saprot, ka viss pārejoši, nedomāju, ka viss būs tā kā pirmoreiz. Turklāt pirmais bērns nekur nepazudīs, kādam būs jāvelta arī viņam laiks. Tā arī var sadalīt pienākumus - ja tētim būs grūti ņemties ar zīdaini, lai ņemas ar vecāko.
Nav ideāla pāra, vecāki vienmēr piedzīvo krīzi bērniem parādoties. Jums ir pozitīva pieredze tiekot galā ar nesaskaņām, tāpēc es tik ļoti neuztrauktos :)

02.12.2014 17:50 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Varbūt pieradums,ērtums :) Bet ja Es jūtos labi,tieku aplidota,aprūpēta tad kāpēc ne ? Es jau nejūtu to ka mani nemīl,ja justu tad varbūt būtu ko apdomāt par šo Te :)

02.12.2014 17:51 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Ar Drauga meitiņu tā ņemas ka prieks skatīties :)

02.12.2014 17:53 |

Bellavita

Reģ: 02.12.2014

Paldies meitenes :) Izlēmusi protams vēl neesmu,bet šie viedokļi laika aizdomāties :) Vēl labprat uzklausītu kādus viedokļus :)
Varbūt kāds vīrietis varētu izteikties ?

02.12.2014 17:55 |