Kā jau daudz reizes stāstīju, pati strādāju būvniecībā. Esmu Pasūtītāja labā roka jeb ieņemu vienu no vadošām lomām būvniecības procesā. Izmācījos arhitektūru, būvniecību un tagad mācos nekustamo īpašumu ekonomiku, gāju neskaitāmās bezmaksas praksēs un strādāju par mazām naudiņām daudzās būvniecības jomās (būvvalde, arhitektu birojs, restaurācija u.c.), lai iegūtu tādu pieredzi, ar kuru nav kauns Pasūtītājam rādīties acīs. Ilgs un smags process.
Būvlaukumā jaunai sievietei, īpaši simpātiskai (pie kurām laikam es arī piederu - blondīne ar lielām krūtīm, slaida un sarkanām lūpām :D ) sākumā izcīnīt savu vietu zem saules ir traki grūti. Visi apkārt vadošajos amatos ir vīrieši. Turklāt vīrieši, kam bieži patīk pajokoties par "seksīgām" tēmam. Jāspej saglabāt seja, uztverot viņus ar veselīgu humoru, tomēr nenolaižoties līdz viņu līmenim. Par vīrieša attieksmi pret sievieti būvlaukumā var daudz ko saprast no viņa rokas spiediena - vārgs rokas spiediens, tad neuzskata tevi par nopietnu spēlētāju. Zināšanām jābūt lielākām kā attiecīga amata un pieredzes vīrietim, raksturam - pretīgam (negribas izmantot klasisko vārud "maita", bet nu tā ir. Vārdu sakot, būvlaukumā valda džungļu likumi. Arī Pasūtītajam visu laiku jāpierāda, ka viņš maksā bargu naudu par maniem pakalpojumiem ne tāpat vien. Jāmāk vismaz 3 valodas tekoši. Valodai jābūt bagātai (komunicešanai ir Pasūtītājiem visbiežāk vajag zināt daudz ko no dažādu valstu literatūras, jo bieži tikšanās laikā ir atsauces, piemēram, uz Ostapa Bendera izteicieniem utt. Tas nav ar visiem Pasūtītājiem, bet daudzi, kas iegulda būvniecībā miljonus, ir tomēr izglītoti cilvēki. Vismaz manā praksē). Vārdu sakot, sēdēt pie viena pārrunu galda ar vīriešiem ir grūti unprasa attiecīgas zināšanas un prasmes, arī rakstura iezīmes. Daudz jālasa, jāapmeklē kursi un jāmācās. Sieviešu praktiski nav nemaz, tās kas ir, manī raisa apbrīnu :D
Būvvalde: trako nams ar kafijas dzeršanu un klačošanos. Īsta sieviešu kolektīva "paradīze". Nekad tur neatgriezīšos. Nav jābūt pārāk gudram, lai labi iekārtotos, noder spēja labi laizīt pēcpu**. Sieviešu ir ļoti daudz.
Arhitektu birojs: līdz kādu vismaz 30 gadu vecumam nopelnīt vismaz vidējo algu valstī būs grūti. Jāpierod, ka termiņus kāds no kolēģiem noraus 99,999% gadījumu, un tāpēc būs jācieš arī tev. Mierīgi var uzkraut uz rītdienu izdarīt tik daudz darbu, ka birojā būs jāsēž līdz naktij. Darbs ārpus darba laika vispār ir norma. Darbs var ilgāku laika posmu būt ļoti maz, tad pēkšņi tāda kaudze uzkrīt virsū, ka bez sirdszālēm galā nevar tikt. Gan arhitektūrā, gan BK un MEP projektēšanā sieviešu ir daudz.
Būvuzraudzība: esmu ar to cieši saistīta, parasti mans darbs automātiski iekļauj sevī arī būvuzrauga palīga funkciju. Sieviešu lielajos objektos ir maz, taču tās, kas ir satiktas, ir augstākās raudzes profesionāļi, kuras visi ciena un klausa (bet jaunas sievietes nekad neesmu satikusi). Tas pats ir darba vadīšana.
Lietvedība: Būvlauka lietvedes pārsvarā ir meitenes līdz gadiem 30, bieži bez izglītības būvniecībā. Būvlaukuma vagoniņā ir mini kleitiņās un uz augstiem papēžiem (atzīšos, ka ļoti augstus papēžus uz būvlaukuma sapulcēm velku arī es). Taču ir ļoti izdarīgas un apķērīgas. Ja būs izglītība būvniecībā, tad pakāpeniski ir iespēja kļūt par projektu vadītāja asistentu.
Mērniecība: daudz sieviešu, neesmu pati šajā jomā īpaši apgrozījusies. Situācija varētu būt līdzīga, kā projektēšanā.
Vēl jau ir Zemes dienests, Valsts kontroles birojs (tur noteikti būs līdzīgi, kā būvvaldē), pašvaldību attīstības departamenti, teritorijas plānošana, ietekmes uz vidi novērtēšana, Vides dienests, Ekonomikas ministrija ar tās būvniecības departamentu (šausmas, kas tur notiek), nekustamo īpašumu attīstītāju kantori, u.c.