Labs vakars!
Attiecībās neesmu jau 2 gadus, jau gadu vairāk nav kontakta ar bijušo, bet aizmirst es nevaru.
Turpinu dzīvot ilūzijās, ka gan jau kādreiz būs labi..un būsim kopā.
Man ir tā sajūta, ka viņš bija īstais, ka tas bija cilvēks ar ko vēlos kopā veidot ģimeni. Ar šo domu arī turpinu dzīvot.. līdz ar to citus cilvēkus ielaist savā dzīvē ir neiespējami.
Nezinu, laikam ticu, ka cilvēks iemīlēt un mīlēt var tikai vienreiz..un uz visu mūžu.
Divi gadi tas ir daudz..un jau sen vajadzēja viņu aizmirst un dzīvot tālāk. Ar prātu to saprotu, bet iekšējās sajūtas izmainīt nevaru.
Varbūt kādai ir pieredze, ka pat pēc ilgstoša vairāku gadu "sērošanas" perioda esat tomēr tikušas tam visam pāri? un esat tagad laimīgas?