Attiecibu sakums

Nē vienmēr ir bijusi pārliecība, ka dzīvosim kopā ilgi un laimīgi :D

Man ir drīzāk bail, ka atklās visus manus tarakānus, nošokēsies un..salauzīs sirdi:D

Man parasti ir bijis tā, ka zinu, ka agrāk vai vēlāk tāpat izšķirsimies.

Ir reizes, kad uznāk visādas domas, bet mīlestība tik un tā paliek mīlestība un ja vēl blakus īstais cilvēks, kas par mani rūpējas jau vairāk kā gadu.
Bet nevarētu teikt, ka pašā attiecību sākumā būtu bijušas bailes, ka varētu iepatikties kāds cits, bet laikam ejot, tādas bažas šad tad uznāk un tik pat ātri pāriet. :)

Nē, tā nav bijis.

Man vienīgās bailes ir bijušas par to, ka tik šis nav tikai vasaras romāns un ka beigās nepalieku viena :D

Dažkārt uznāk šādas nelabas domas, bet tik pat ātri tās atgaiņāju. Ja ir attiecības, tad citus vīriešus pat satiekot uz ielas cenšos nepamanīt, vienkārši nav interese nekāda. Tāpēc itkā nevajadzētu par to raizēties.

Man parasti ir bijis tā, ka zinu, ka agrāk vai vēlāk tāpat izšķirsimies.

Šī sajūta ir šausmīga!
Intuīcija, kuru centies noslāpēt, bet tāpat jūti, ka viss beigsies.

Nē, tā nav. Man tādi argumenti neliekas īsti adekvāti. Ja Tev patīk cilvēks pa īstam, tad patīk. Ja tādas domas uzpeld - grozi kā gribi, bet stipru jūtu tad nav. Tas ne ne labi, ne slikti, vnk šoreiz nav Tavs..

kopš pēdējām attiecībām man ir kaut kādas neizsakāmas bailes - un ja nu pēkšņi kaut kas... ne tas...

es tieši šodien par šo tēmu iedomājos :)
man vairāk bail ka man atņems manu brīvību-ka ieliks kautkādos rāmjos.
tagad esam pāris,ka tagad esam MĒS utt bla bla.. :D
katram ir savas vajadzības un nav visu laiku jadara viss kopā..
katram i savi draugi-ejam atseviški..
vai ejam kopa ar draugiem,
vai sēžam mājās..
vai viens iet -otrs ne..
nevis viss jadar kopā un regulē :D :D

kad tikko esat uzsakušas attiecības jums nav tā baiļi sajūta - un ja nu sastapšu citu un man viņš iepatiksies vēl vairāk?

attiecības uzsāku, ja otrs tiešām patīk un tad nav tādas domas prātā par citiem, jo patīk tieši tas cilvēks un visas domas tik par un ap viņu :)

Man ir tieši otrādi... bail, ka viņš satiks kādu citu.

Man ir bijušas tikai divas attiecības. Abās esmu neglābjami iemīlējusies bijusi, kur domāju, ka viņš ir mans īstais, ar kuru gribu līdz mūža galam būt kopā. Diemžēl neviens no viņiem tā nedomāja par mani :( Tāpēc tagd ir bail... vēlreiz iemīlēties un palikt ar salauztu sirdi

Kad satiku savu topošo vīru, nodomāju, ka ar šo mums točna nav pa ceļam :D Par to, ja iepatiksies cits, nekad nedomāju, jo neredzu tajā problēmu. Nav taču jāprecas vai bērnu jādzemdē, lai būtu par vēlu skatīties uz citiem.

un ja nu sastapšu citu un man viņš iepatiksies vēl vairāk?

Šī iemesla dēļ arī attiecības netika uzsāktas. Manuprāt, ļoti slikta prognoze sākumam, ja ir šāds pārliecības trūkums pār savām jūtām :)

Tieši tāpēc es nedomāju, cik ilgi ar kuru vīrieti būšu kopā. Jā, esmu romantiķe, cerot, ka mīlestība ilgs mūža garumā, bet ar kājām pie zemes, ka vienā jaukā dienā ceļi var šķirties. Tāpēc ar cilvēku esmu kopā tagadnē. Man laikam nav tik bail par to, ka viens vai otrs uzsāksim attiecības ar lādu citu. Vairāk baidos no tā, ka varu zaudēt savu partneri viņam aizejot no dzīves. Ar vai bez manis- galvenais, lai dzīvs un vesels!

Favel, speeciigi pateikts!:)

Favel tu gan esi stipra sieviete :)
Es gan laikam neesmu tik ļoti stipra, kaut gan šobrīd esmu pilnībā pārliecināta par savām attiecībām ar vīru tomēr reizēm iezogas nelielas bailes, ka kaut kas var manā idillē nojukt, un nespēju iedomāties, ko darītu, ja mani pamestu citas dēļ. Salasoties Cosmo vēl vairāk tikai bailes uzrodas :D
Un jā, arī iedomājos ik pa laikam, ko es darītu, ja kas slikts notiktu ar kādu no man tuvajiem. Salasos negatīvo apkārt un tad rodas tādas domas. Tomēr atliek vien cerēt, ka viss būs kārtībā un tās sliktās domas aizdzīt prom.

Man ir drīzāk bail, ka atklās visus manus tarakānus, nošokēsies un..salauzīs sirdi

+++ :D

Jo vairāk es dzīvoju, jo vairāk man, personīgi, ir bailes no nāves...no savas nē, varu mirt,ja mans laiks pienācis, bet man visvairāk bailes,ka notiek kas slikts ar viņu. Jā, nevajag domāt negatīvi un tā, bet šāda doma man galvā ir ienākusi...jo šķiet,ka es neesmu tik stipra,lai to pārdzīvotu.
Tad nu viņš man apsolīja,ka nekad nemiršot :D lika roku uz sirds un apsolīja. Viņš pirms 5 gadiem man arī esot iebarojis nemirstības zāles un mēs dzīvojošot mūžīgi :D Tā nu mēs dzīvojam. Mūžīgi.