Mājsaimniece vai karjeriste?

Liela platiiba tik aatri nepiedrazojas kaa 53 m2 dziivokliitis.
Daarzs ir iekaartojams taa lai tajaa nav jaarushina dobes un jaakopj ir ljoti minimaali.

Tieši tā. Nomazgāt logus 3-4x gadā? Grīdu arī nav katru dienu jāmazgā. Principā, ja māju piepucē mazlietiņ katru dienu, pāri paliek laika i ēst sataisīt, i pa dārzu pašiverēt, ja tads ir, i vēl seriālus noskatīties. Palaid i-robotu pa māju un miers. Nudien neredzu neko tik sarežģītu tajā.
Es neesmu karjeras cilvēks, nekad neesmu bijusi, un stipri šaubos, ka kādreiz būšu. Tā kā mājas man ir vissvarīgākā vieta, pati arī vēlos par tām rūpēties. Izvēles priekšā dotu priekšroku mājsaimniieces variantam, ideālā gadījumā - pusslodze extra naudiņai un sabiedrībai, mājas solis pārējā laikā.

Karjeriste viennozīmīgi.
Mājsaimniece būt nevarētu. Man patīk strādāt, būt cilvēkos, katru dienu celties ar domu, ka ir kaut kas jādara, kaut kur jābūt, visam darba stresam arī piemīt savs šarms, protams, sava nauda arī ir neatņemams pluss. Nebūšu es nekad tā tipa sieviete, kas katru vakaru sagaidīs vīru mājās ar vakariņām. Tas nav man.

Karjeriste,ja atradīšu profesiju,kura man būs arī kā hobijs,aizraušanās.

Mājsaimniece,ja atradīšu īsto vīrieti.

Tad jau redzēs,ko atradīšu pirmo.. :D

Ja pa nopietno,tad man patīk abas lietas,tikai es būtu mājsaimniece,kas neprot gatavot un ,kurai riebjas aiz citiem vākt. :D

Citreiz arī pat 2 istabu dzīvoklī ir vēlme algot uzkopēju. Nav svarīgi 200 kvadratmetri vai 20 , bet svarīgi ir tas kā sieviete vēlas pavadīt savu vienīgo! brīvo laiku. Veltot svētdienu visas mājas uzkopšanai vai atpūtai.
Tas ka sieviete ir mājsaimniece arī nenozīmē, ka nu ies un šrubēs visu laiku.

Šobrīd, savos gandrīz 26, noteikti nevēlos būt mājsaimniece... un arī ne karjeriste. Man patīk strādāt, saņemt atalgojumu, par kuru varu sevi iepriecināt.
Vienai mājas tīrīšana ir meditācija, citai - galvassāpes.
Iespējams, ka pēc gadiem divdesmit viss mainīsies, es ar prieku varēšu rušināties dārzā, tomēr šobrīd domā, ka jāsēž mājās un jārūpējas par to, lai viss būtu skaisti, mani smacē nost.

2) vai arī strādāt un algot mājkalpotāju, kas parūpētos par iepriekšminētajām lietām?

Izvēlos šo variantu :) Bet ar nosacījumu, ka man tas darbs, ko daru tik tiešām ļoti patīk!

Tehnoloģiju līmenis attīstījās tik ļoti, ka sistemātiska sievietes būšana mājās vairs nav tik ļoti vajadzīga. Senos laikos sievietēm nebija veļasmašīnu, dažādu virtuves piederumu, ūdens spaiņi bija jāstaipa, govis jāslauc utt. Darbu bija vairāk un katrs no tiem aizņēma daudz laika. Bet tagad, spriežot pēc sevis, man nav nepieciešams katru dienu berzt lielu kaudzi šķīvju un taisīt lielos uzkopšanas darbus, jo man māja tiek uzturēta kārtībā, nevis divas nedēļas neko un tad vienā dienā beršana nu tik sākas :D Protams, tas dzīves ritms , kad ir bērni, noteikti mainās, tāpēc redzēs ko es teikšu tad, bet tagad neredzu iemeslu nestrādāt algotu darbu.

Neesmu karjeriste, bet mājsaimniece netik. Es tiešām prātā sajuktu, ja būtu vislaik jādzīvojas pa mājām - nepatīk man ne šrubēt, ne rušināties dārzā... Man nepieciešams apgrozīties cilvēkos.

Liela platiiba tik aatri nepiedrazojas kaa 53 m2 dziivokliitis.

Taa arii taisniiba zinaamaa meeraa.
Es piekriitu,ka inteligents viirietis veelaas sev blakus inteligentu sievieti-tur noteikti nav saubu!Katram viiirietim ir "sava sieviete".

Quince, es sevi ļoti labi pazīstu :) Man tagad ir 3istabu dzīvoklis, kur kur ir tikai 6 logi. Un tie tiek mazgāti tikai 2x gadā, un pat tad es to nedaru, samaksāju cilvēkam, kurš to izdara. Un es nedomāju, ka šī mana nostāja mainītos, vai man būtu 1istabas dzīvoklis vai villa. Ja man nepatīk šādi darbi, tad es tos nedarīšu. Tur nav nozīmes tam, cik daudz laika tas aizņem, ir brīvs laiks vai nav tam.

Neesmu ne mājsaimnieces, ne karjeristes tipa sieviete.

Pašlaik gan nestrādāju, jo nolēmu, ka ir pienācis laiks paņemt pārtraukumu, lai saprastu, ko īsti vēlos no dzīves.

Bet vispār ceru, ka nākotnē būs iespējams apvienot abas lietas. Es ļoti gribētu, ka būtu iespēja strādāt darbu kurš patīk - savam priekam, un mierīgi audzināt bērnus.
Nebūtu iebildumu arī pret privātmāju un pagalmu ar mauriņu, puķu dobēm un zaļumu dobi.

Mājsaimnieci gan nealgotu, jo nevēlētos, lai manās mājās rosās sveši cilvēki..

sanāk,ka ar sarunām par darbu pārsvarā izklaidējat viņus?

Es uzskatu, ka sieviete, kas strādā interesantu un sev mīlošu darbu un ikdienā kontaktējas ar dažādiem cilvēkiem, kļūst interesantāka un daudzpusīgāka un noteikti paplašīnās redzesloks, uzņemtā informācija un arī intereses šādām cilvēkam, manuprāt, ir daudzpusīgākas, kā mājsaimniecei. Turklāt vīrietim ir daudz interesantāk redzēt sev blakus spēcīgu sievieti, kas attīstās, komunicē un ikdienā izmanto savas intelektuālās spējas, pēc tam, iespējams, vēlāk vakarā to atreferējot vīrietim kādā sarunā, nevis redzēt, kā sieviete tikai diendienā gatavo kotletes un audzina bērnus. Protams, bērnu audzināšana nav viegla un ir cienījams darbs , bet tāpēc jau tas nav ilgstošs periods un ir iespējams pēc laika atgriezties darbā un atjaunot komunikāciju ar cilvēkiem, vai arī citā veidā pilveidot un attīstīt sevi, tādejādi paliekot interesanta vīrietim.

Noteikti vidusceļš. Nesauktu sevi par karjeristi, bet arī mājsaimniece ilgstoši es nevarētu būt.

Ja man būtu liela māja, es jebkurā gadījumā algotu mājkalpotāju. Vienalga, būtu karjeriste vai nebūtu, strādātu algotu darbu vai nē. Nu nemazgāšu es grīdas 200 m2 platībā, nu nemazgāšu es 20 logus un puķu dobes es arī nerušināšu, tāpat arī vakariņas katru vakaru negatavošu.

Tas, ka Tev nav 200 m2 maajas tas ir labi redzams. Nav jaamazgaa griidas ne katru, ne katru otro dienu. Logi ir aatri un viegli notiirami ar mikroskiedras lupatinjaam.
Liela platiiba tik aatri nepiedrazojas kaa 53 m2 dziivokliitis.
Daarzs ir iekaartojams taa lai tajaa nav jaarushina dobes un jaakopj ir ljoti minimaali.

Viennozīmīgi pateikt to vai gribētu būt tikai mājsaimniece vai karjeriste nevaru. Man ļoti patīk rosīties pa māju, gatavot, bet šaubos, vai ar to varētu piepildīt visas savas dienas. Protams, katru rītu ejot uz darbu domāju par to, cik forši būtu nestrādāt, bet dzīvoties pa māju, bet... pieļauju, ka ja nestrādātu, tad domātu pretēji - cik forši iet uz darbu, nevis visu dienu sēdēt mājās;D
Man ideālais modelis, pēc kura tiecos ir pusslodzes darbs, jo ar pilnas slodzes darbu bieži vien jūtos tik nogurusi, ka tiešām gribētos, kādu palīgu, kurš nomazgā traukus, utt.

Ja man būtu liela māja, es jebkurā gadījumā algotu mājkalpotāju. Vienalga, būtu karjeriste vai nebūtu, strādātu algotu darbu vai nē. Nu nemazgāšu es grīdas 200 m2 platībā, nu nemazgāšu es 20 logus un puķu dobes es arī nerušināšu, tāpat arī vakariņas katru vakaru negatavošu. Kaut ko minimāli ikdienā es varētu piekārtot, un reizi nedēļā ģimenei vakariņas pagatavotu. Bet ne jau katru dienu, tad labāk uzreiz nošaujos :D Es uzskatu, ka katram ir jādara savs darbs, un par to vņam maksā. Un man vispār patīk, kad ap mani čubinās daudz cilvēku. Tāpat darbā man patīk, ka ir asistenti, sekretāri, kas dara manus mazos darbus. Tāpat patīk, ka ir vizāšists, frizieris, kas mani aptekalē, lai man nav par tādām lietām vispār jādomā. Tāpat arī mājās mājkalpotāja, dārznieks, kas paveic to, ko es pati negribu darīt.

Es nedomāju, ka jebkad būšu karjeriste, negribu to, tomēr arī 100 % mājsaimniece nē. Patīk gan pastrādāt, gan viss mājas solis (gatavot ēst, uzkopt). Labi, ka tagad nav grūti šīs abas lietas savienot. Droši vien nākotnē man būs tāds tradicionālais modelis - vīrietis vairāk strādā, es vairāk rosos pa mājām.

Pohujiste.

Karjēriste viennozīmīgi, man tomēr mājsaimnieces loma neiet pie sirds, bet protams tas neapturētu mani no ēdiena gatavošanas un mājas piekopšanas, kalponi gan nenolīgtu nekad, bet drīzāk bieži brauktu ārpus mājas ēst kaut kur lai nebūtu pašai vienmēr pie plīts jāstāv.

Es laikam savā mājā neredzu neko tik kopjamu lai algotu vēl kādu un neticu, ka nav iespēja savienot labu darbu un mājsaimniecību, izņemot bērnu izvadāšanu pa skolu un pulciņiem... Vīrs taču arī ir :)