čau.
šajās dienās tik daudz notikumi par godu Latvijai. svinēt jau patīk, bet diemžēl svētki tiešām ir tie brīži, kad visvairāk ir jūtams tas, ka kāds ļoti mīļš cilvēciņš ir ārpus Latvijas robežām. bet nu zinu, ka nav vērts pārāk daudz skumt, jo tomēr tā diena, kad atkal tiksimies arvien ātrāk tuvojas. (l) tikai žēl, ka paies laiciņš un viņš atkal būs prom.
skumjajos brīžos cenšos atcerēties šo teicienu "katru minūti, ko Tu pavadi dusmojoties, Tu zaudē 60 sekundes laimes", jo domāju, ka to tāpat var piemērot arī bēdām, kā arī bēdāšanās īsti nepalīdzēs. tāpēc labāk domājam pozitīvi. :)