emm..varbūt.. atšujies??

Meitene vienkārši stulba un nesaprot daudz ko.
Man ar nervi parasti neiztur pie kā tāda, tāpēc arī tev iesaku vnk nomierināt nervus un normāli pateikt, ka tevi tas kaitina vai nomaini istabiņu

Parādi savu nostāju un iecērt pretī, lai zina robežas. Kamēr sēdēsi un gaidīsi, tikmēr tas viss arī turpināsies. Ko te vēl kāds Tev var ieteikt?

Pāris punkti, ko uzskaitīji, gan liekas dīvaini ne otras meitenes dēļ, bet tieši autores. Grūti iedomāties kā tādas lietas var nokaitināt. :D

Par matu taisnošanu - varbūt pati kādreiz esi sūdzējusies, ka mati nav ideālā stāvoklī, tāpēc meitene pārsteigta, ka vēl bojā. Vai arī taisno viņus tā, ka jau garaiņi kaut kādi gaisā.

Par cepumiem - ko Tu zini, varbūt viņa tikko kā paēdusi, varbūt viņai tajā brīdī nelabi bija, bet pieklājīgi atteicās. Vēlāk, kad sagribējās ēst, tad arī nopirka tos cepumus.
Bet varbūt arī pirms tam jums bijis kāds konflikts, meitene apvainojusies, un tāpēc nav no Tevis gribējusi cepumus ņemt.

Par ierašanos skolā agrāk - arī var saprast, ja, piemēram, viņa jau iziet pa durvīm, Tu vēl pidžamā, tomēr skolā esi pirmā, tad cilvēks pārsteigts, kā Tev tik ātri sanāca nonākt.

Par uzacu koriģēšanu - kas Tev liek domāt, ka viņa uz Tevi kaut kā īpaši skatījās, un, ja jā, tad kas Tev liek domāt, ka tas bijis tieši dēļ uzacu koriģēšanas?

Par skropstu krāsošanu - arī daudz kas atkarīgs no situācijas. Personīgi mani arī mulsina būtnes, kas nespēj iznest miskasti, pirms tam neuzkrāsojoties un nesataisot frizūru.

----------------------

Vispār pēc Tevis minētajiem piemēriem arī man paliek iespaids, ka drīzāk Tu pārāk daudz uzmanības pievērs tai meitenei (ja ievēro visu - ar kādu skatienu kurā brīdī uz Tevi paskatās vai kādus cepumus viņa pilniem vaigiem ēd).
Ja traucē uzmanība, ko viņa pievērš Tev, tad pasaki to viņai. Un arī pati tik ļoti neieciklējies uz katru sīkumu, ko nu varētu uztvert kā ko negatīvu.

Katrs cilvēks ir individualitāte ar savu informācijas pasniegšanas un izteiksmes veidu. Ticu, ka meitene neko sliktu nav domājusi un vienkārši vēlas autori iesaistīt sarunā. Pēc autores rakstības stila gan spiežas cauri augstprātīga un pat snobiska attieksme. Kaut vai tas pats par to taksi. Es autores vietā būtu atjokojusi: "Aha, esmu ātrāk, jo slotu vieglāk pie skolas pieparkot un gaisā sastrēgumu mazāk :D" Vai ko tāda garā. Par krāsošanos tas pats - jābūt vienmēr gatavai, ka varu uzskriet Rešetinam virsū (vai kādam citam smukulim). Respektīvi es neko tādu briesmīgu meitenes darbībās un teiktajā nesaskatīju. Tikai uztvert citus vajag vai nu ar iecietību vai humoru. Ieteiktu autorei vai nu pamainīt savu attieksmi vai arī izvākties no kojām.

Par to krāsošanos, taisnošanu un uzacīm vēl varētu saprast, ka tā otra ir totāla lauķe un nelieto kosmētiku utt., tāpēc tā saka un brīnās.
Taču par tiem cepumiem..vot tas ir vāks. :D

Es domāju,ka meitene vienkārši tāda ir, bet tu , kā rodas iespaids, pēc tavām piebildēm, saasināti uztver visu..
Jo šie teikumi norāda uz to kā tu to uztver, nevis ,ka viņa tā būtu teikusi- tā,ka tev ir smagas uztveres problēmas.

nevis kā rūpējoties, bet tā itkā es būtu galīgi stulba

paskatās kā uz sūdiem kkādiem

nē man tev moš atskaitīties ar kādu ātrumu es pārvietojos, jūc jau

nākamajā dienā pati ar koriģē

varētu padomāt,ka viņai speciāli jāiztur kaut kāds mistisks intervāls tam, lai tik tu nedomātu,ka viņa špiko.

Neko TĀĀDU neredzu.Meitene drošivien vienkārši mēģina ar tevi kaut kā sadraudzēties,jo jums taču jādzīvo kopā.Kā lai viņa zin kā ar tevi uzsākt sarunu?Nepazīst taču tevi,nezin,kas tev interesē,tad nu spļauj uz dullo kaut ko vaļā cerībā,ka sāksi runāt.Tu uzpūt no mušas ziloni.Labāk pajautā viņai pēc brīvdienām,kā viņa tās pavadījusi

Meitene grib uzsākt sarunu, iedraudzēties (cer, ka pēc piebildes par matiem runāsit par vēl ko citu utt.), bet tu uzvedies kā psihopāte.

Man arī ar nerviem kaut kas nav kārtībā, jo mani arī kaitina retoriskie jautājumi, īpaši, kad tos uzdod viens un tas pats cilvēks un, jo vēl trakāk, ja tas notiek regulāri.

Izlasot visus tavus piemērus, man uzrodas jautājums, tu pati neesi mēģinājusi uzturēt sarunu, teiksim, pajautājot "A tu ikdienā nekrāso skropstas?", "Tomēr sagribējās tos cepumus?" un tml. Pēc dažiem piemēriem šķiet, ka tev ir nedaudz augstprātīga attieksme pret meiteni.

Es tevi ļoti labi saprotu, ka vienkārši kaitina, bet pacenties atslabst un pati nedaudz pamaini attieksmi. Jums jebkurā gadījumā kādu laiku būs jādzīvo kopā, centies to dzīvošanu padarīt pēc iespējas komfortablāku jums abām.

Es atkal ļoti labi saprotu kā var nokaitināt visādas piezīmes par sevi un savu darbību. Ja tā ir ikdiena, pat parastākās lietas var uzvilkt. Ieteikt gan neko nevarēšu, jo man par laimi nav nācies ar tādu situāciju saskarties. Ir bijuši dīvaina dzīvokļa biedrene, bet man bija sava istaba, kur no viņas nobīties.

Man reiz bija istabas biedrene, kura nekautrējoties piegāja pie trešās iemītnieces skapīša, un mūsu klātbūtnē paņēma vuņas vienreizlietojamo skuvekli, aizgāja aiz skapja(nodalīja istabu), un skuva paduses.Mums palika mute vaļā.Tā bija tikai viena no dīvainībām.Tā ka, jā, ir uz pasaules dīvaiņi.

Var gadīties dzīvot ar cilvēku, ar kuru neesi uz viena viļņa.. Bet atceries, ka daudz briesmigakas koku biedrenes: izēdīs Tavus cepumus, valkās Tavas zeķes, aiz sevis neko neaizvāks..

Centies iedraudzēties, neatkarīgi no savām negācijām... Tas tikai nāks abām par labu..

. Ir bijuši dīvaina dzīvokļa biedrene, bet man bija sava istaba, kur no viņas nobīties.

Sorry, autokorektors. :D Nevis nobīties, bet gan noslēpties. :D

sasmējos!:D
es katru dienu darbā saskaros ar ļoooti dažādiem cilvēkiem, kas reizēm šķiet pilnīgi kukūū, bet tajā pašā laikā apzinos, ka arī es pati gan jau daudziem tāda šķietu!:D

Jūs ar to meiteni vnk neesat uz viena viļņa!!))

Neredzu NEKO TĀDU, autore, problēmas drīzāk ir tev.

Piekrītu Becky. Neredzu neko, kas liecinātu, ka meitene ir slima (kā te izskanēja). Man tas drīzāk izskatās pēc parastas vēlmes sadraudzēties.

Nesaskatu tās meitenes rīcībā neko pārdabisku un piekritīšu, ka tu saskati to kā nemaz nav. Pati esmu ieteikusi koju istabas biedrenei lietot taisnošanai speciālo līdzekli, jo viņas mati no taisnošanas bija nu tiiiiik briesmīgi, bet pati nemaz to nemanīja. Un, tiešām, tev situācija varēja būt daudz ļaunāka. Pašai bija interesantas istabas biedrenes, kuras nekaunējās divpadsmitos naktī taisīt logu vaļā, lai uzsmēķētu, pirms kontroldarba piemesties un pus nakti klačoties savā starpā, nemazgāties un vēl izēst manu pārtiku, kad nedēļu nebiju bijusi kojās.
Domāju, ka jums vienkārši vajag tā sirsnīgi izrunāties.

Taču par tiem cepumiem..vot tas ir vāks.

Kas par vāku? Ka cilvēks, lai arī viņam reizēm sagribas cepumus, negrib tos ēst 24/7?

Man tas drīzāk izskatās pēc parastas vēlmes sadraudzēties.

Tiešām? Tu arī šādā veidā paud draudzību un vēlmi draudzēties - kad tev potenciālais draudzības objekts piedāvā cepumu, skaties uz tiem cepumiem kā uz sūdu un atsakies, un bāzies virsū ar stulbiem, neprasītiem komentāriem? Šādi tagad ir normāli izturēties, ja grib draudzēties:

*es ierodos uz lekcijām ātrāk, viņa ar šausmām sejā "tu tik ātri?kā tas var būt? pag, kā tu tik ātri tiki? tu ar taksi brauci?"
*koriģēju uzacis, skatās uz mani tā kā es nezin ko darītu, nākamajā dienā pati ar koriģē

Es vienā brīdī pateiktu, lai atšujas, ka mani neinteresē viņas komentāri un turpmāk ignorētu. Protams, sākumā teiktu pieklājīgi, bet ir cilvēki, kas pieklājīgi nesaprot.

Te nav nekaa tragjiska, visdriizaak, ka shii meitene Tevi vienkaarshi kaitina kaa cilveeks. Un taadaa gadiijumaa Tevi driiz saaks tracinaat pat tas, ka vinja elpo to pashu gaisu ko Tu. Iesaku sadraudzeeties ar meiteneem, ar kuraam ir kopiigas intereses, kopiigi tusinji, kuras Tevi nekaitina, un tad nomainiit istabinju, istabas mainja kojaas taa kaa nevareetu buut neiespeejama.

Šādi tagad ir normāli izturēties, ja grib draudzēties:

*es ierodos uz lekcijām ātrāk, viņa ar šausmām sejā "tu tik ātri?kā tas var būt? pag, kā tu tik ātri tiki? tu ar taksi brauci?"
*koriģēju uzacis, skatās uz mani tā kā es nezin ko darītu, nākamajā dienā pati ar koriģē

Nu.. ja atmet auores pārspīlējumus par šausmām sejā (kam nu gan es reāli neticu, un kas manās acīs diskreditē visus pārējos viņas aprakstus), tad pirmais piemērs tiešām varētu būt vienkāršs mēģinājums uzsākt sarunu. Vai, kā jau teicu, patiess izbrīns, ka istabas biedrene ļoti ātri nonākusi skolā.
Otrs piemērs - kas tur vispār tāds? Viņai varbūt vajadzētu aizsegt seju plaukstām un par katru cenu izvairīties uz to otru meiteni paskatīties, lai tikai tā nesadomātos, ka uz viņu kaut kā īpaši skatītos?
Paskatījās, atcerējās, ka arī viņai vajadzētu uzacis pielabot, un nākamajā dienā to izdarīja. Tas arī viss stāsts.
Pēc autores izteiksmes veida man paliek iespaids, ka viņa ļoti pārspīlēti visu uztver, dažādiem sīkumiem piešķir nozīmi, kāda tiem nav, un pati ir ieciklējusies uz to istabas biedreni (nevis otrādi).