implicit bias

Pagaidām pati neesmu ne ar ko tādu saskārusies, bet esmu dzirdējusi par dažiem tamlīdzīgiem gadījumiem. Starp citu, ir vēl viens aspekts, kāpēc sievietes reproduktīvajā vecumā daži darba devēji īsti negrib noalgot - jo viņas, nekrietneles, var palikt stāvoklī un aiziet dekrētā vai arī ņemt brīvdienas, kad saslimst bērns.
Man arī viens potenciālais darba devējs pat ne caur puķēm deva mājienu, ka tuvākajos gados nevajadzētu palikt stāvoklī...

Pagaidām pati neesmu ne ar ko tādu saskārusies

To jau nevar zināt.

Nešķiroju citus pēc dzimuma, interesē tikai sasniegtais un apgūtais, absolūti vienalga, vai starp kājām krāniņš vai aliņa.
Nesen restorānā redzēju `uzņēmumam atbilstošu` cilvēku klāstu, kas tur strādāja. Visas sievietes brunetes, bez meikapa, aboslūti neviena blondīne un neviena sakopusies (kārtīgi ieveidoti mati un vismaz minimāls meikaps, lai izlīdzinātu ādas toni, jo, manuprāt, viesmīlim ir jāizskatās kārtīgi, strādājot ar klientiem).
Nešokējos par darba devēju vēlmi šajā valstī teikt sievietēm, lai nepaliek stāvoklī. Laiks ir nauda!

Nu, es līdz šim vienkārši esmu dabūjusi visus nopietnos darbus, uz kuriem esmu pretendējusi. Manā primārajā darba vietā vispār ir pēdējā laikā pieņemtas ļoti daudz 20+ sievietes, tikko no universitātes.

Pagaidām pati neesmu ne ar ko tādu saskārusies, bet esmu dzirdējusi par dažiem tamlīdzīgiem gadījumiem. Starp citu, ir vēl viens aspekts, kāpēc sievietes reproduktīvajā vecumā daži darba devēji īsti negrib noalgot - jo viņas, nekrietneles, var palikt stāvoklī un aiziet dekrētā vai arī ņemt brīvdienas, kad saslimst bērns.

Ir divas pilnīgi pretējas lietas:
1) Bizness
2) Sabiedrības (lielākoties individuālas ģimenes) attīstība ar jauno paaudzi
Un šīs lietas nav apvienojamas. Kādreiz man arī likās, ka nekrietneļi uzņēmēji, kas negrib ņemt darbā sievietes ar maziem bērniem. Manas domas kardināli mainījās tad, kad ģimenes loceklis kļuva par uzņēmēju. Tā teikt - iepazinu to otru pusi un ja pilnīgi godīgi, ja man vajadzētu kādu pieņemt darbā un būtu līdzvērtīgi kandidāti - vīrietis vai sieviete reproduktīvajā vecumā ar bērniem vai bez bērniem es pilnīgi nedomājot ņemtu vīrieti. Ja vien, protams, nav runa par izteikti sievišķīgu profesiju.

Ir divas pilnīgi pretējas lietas:
1) Bizness
2) Sabiedrības (lielākoties individuālas ģimenes) attīstība ar jauno paaudzi
Un šīs lietas nav apvienojamas. Kādreiz man arī likās, ka nekrietneļi uzņēmēji, kas negrib ņemt darbā sievietes ar maziem bērniem. Manas domas kardināli mainījās tad, kad ģimenes loceklis kļuva par uzņēmēju. Tā teikt - iepazinu to otru pusi un ja pilnīgi godīgi, ja man vajadzētu kādu pieņemt darbā un būtu līdzvērtīgi kandidāti - vīrietis vai sieviete reproduktīvajā vecumā ar bērniem vai bez bērniem es pilnīgi nedomājot ņemtu vīrieti. Ja vien, protams, nav runa par izteikti sievišķīgu profesiju.

Vienalga neuzskatu to par normālu situāciju.

Elizabete, kāpēc gan? Uzņēmēja motivators ir bizness, sievietes-mātes motivators ir bērns. Katram dzīves mērķis ir cits, kas nozīmē, ka abiem vienkārši nav pa ceļam.

Nešķiroju citus pēc dzimuma, interesē tikai sasniegtais un apgūtais, absolūti vienalga, vai starp kājām krāniņš vai aliņa.

Tur jau tā lieta, ka pilnīgi visi to saka. Bet kad sāk veikt eksperimentus, tad atklājas šis implicit bias. Tādēļ to arī sauc par implicītu, jo cilvēki paši to neapzinās.

sarkans, tu vēlies pateikt, ka zini par mani labāk? ka zemapziņā šķiroju visus?

ja man vajadzētu kādu pieņemt darbā un būtu līdzvērtīgi kandidāti - vīrietis vai sieviete reproduktīvajā vecumā ar bērniem vai bez bērniem es pilnīgi nedomājot ņemtu vīrieti.

Šis man šķiet diezgan nepārdomāts solis. Nu nav taču garantijas, ka darbinieks (vienalga sieviete vai vīrietis) to darbu tāpat nepametīs pāris gadu laikā, jebkādu iemeslu dēļ, kaut vai lai ietu strādāt citur. Lielākā daļa cilvēku reproduktīvajā vecumā tos darbus maina kā cimdus. Un principa pēc atteikties ņemt darbā sievietes vecumā no, teiksim, 25 līdz 30, ir tomēr visai stulbi.

sarkans, tu vēlies pateikt, ka zini par mani labāk? ka zemapziņā šķiroju visus?

Vēlos pateikt, ka zvēresti par pilnīgas vienlīdzības ievērošanu ir mazticami jebkurā gadījumā.

Vienalga neuzskatu to par normālu situāciju.

Elizabete, jo Tu tādā neesi bijusi. Es, kā darba devējs, varu pievienoties Cerise viedoklim. Protams, uzņēmumā, kurā strādā desmitiem vai pat simtiem cilvēku, tas nav tā jūtams, bet, ja man ir 3 darbinieki un 1 no tiem nav, tad to ļoti, ļoti var izjust! Nu labi, man gan ir viena darbiniece, kura ir vientuļā māmiņa, bet jau darba intervijā viņai pilnīgi atklāti pajautāju vai viņa tiks ar visu galā, jo es fiziski nevaru atļauties darbinieku, kurš salīdzinoši bieži neierodas darbā šāda vai tāda iemesla dēļ. No cilvēciskā viedokļa, protams, gribas, lai abi dzimumi tiek vērtēti vienādi, bet realitātē tas nav iespējams. Tāpat jau ir arī daudz profesijas, kurās sievietei tiks dota priekšroka tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete.
Taču izglītības/sasniegumu ziņā vīriešus un sievietes nevērtēju atšķirīgi. Atklāti sakot, es vispār izglītību un pieredzi neuztveru kā būtiskāko, man svarīgākais ir cilvēka personības piemērotība darbam, pārējo var iemācīties :)

Interesanti kaa dabra deveejs vispaar uzzina informaaciju par to, ka sievietei ir vai nav beerni?... Cik zinu, shaadu informaaciju nav atljauts izpaust tieshi taadeelj, lai nepieljautu diskriminaaciju.

Manā gadījumā viņa pati pateica. Bet nu viņa man vispār tāds īpašs gadījums :D ļoti noveicies, ka esmu tikusi pie tik lieliska darbinieka :)

Neons, to var uzzināt pajautājot. Jā, pēc likuma nevar jautāt, bet ja gribēs - pajautās. Tev, protams, ir iespēja neatbildēt vai samelot, bet nu, attiecīgi, tas visdrīzāk atstās tevi bez darba. Iesi tiesāties, vai? Kā pierādīsi savu versiju?

Vēl var uzzināt soc tīklos :) Neprasot, viss pēc likuma.

Nu par soc. tiikliem zinu un visa info par to ir novaakta svesho aciim. Taa kaa tur nekas nesanaaks... Bet nu jaa - ja man jautaatu, es visdriizaak noraadiitu, ka tas ir nekorekts diskrimineejoshs jautaajums. Vai tikai taapeec mani nepienjemtu darbaa? Diez cik gudri no darba deveeja puses tas nebuutu un tad jau bez maz ir jaapriecaajas, ka netiku pie taada idiota straadaat.

Interesanti kaa dabra deveejs vispaar uzzina informaaciju par to, ka sievietei ir vai nav beerni?

Man atklata teksta ir prasijusi vai ir berni un vienmer intervijas nobeiguma.

tad jau bez maz ir jaapriecaajas, ka netiku pie taada idiota straadaat.

Tas ir vienīgais, ko tu šādā situācijā vari reāli darīt :)

Elizabete, kāpēc gan? Uzņēmēja motivators ir bizness, sievietes-mātes motivators ir bērns. Katram dzīves mērķis ir cits, kas nozīmē, ka abiem vienkārši nav pa ceļam.

Kaut vai tāpēc, ka ar likumu ir aizliegts jautāt par ģimenes stāvokli. Es uzskatu (un valsts man piekrīt), ka ir tādas cilvēku intereses, kas ir augstākstāvošas par uzņēmēju interesēm. Padomā pati, kā būtu, ja visi uzskatītu kā tu. Kļūstot par vientuļo māti, sieviete varētu uzreiz iet kārties.

Kā tu vari zināt, ka tas sievietes vietā pieņemtais vīrietis divas reizes gadā nenoliekas uz divām nedēļām gultā ar plaušu karsoni? Vai ka viņš nesalauzīs kāju un nevarēs strādāt mēnesi? Ja tu pieņem darbā dzīvu cilvēku, tad tomēr ir jārēķinās ar cilvēcisko faktoru, ka var gadīties (un, visticamāk, arī gadīsies) neparedzētas situācijas.

Un, protams, vēl arī tas apsvērums, ka es kā sieviete negribētu spļaut akā, no kuras man kādreiz būs jādzer.

Nu, es nezvērēju un uz manu jautājumu tu tā arī neatbildēji. Izskatās pēc tupa mēģinājuma apliecināt, ka šeit arī visas cosmo lietotājas ir dzimumu diskriminējošas sievietes.

Realitātē bērna neesamība darba tirgū ir liels pluss, nevis trūkums, tā kā čīkstēšana par ļauno darba devēju nenesīs nekādas pārmaiņas.