Orgānu ziedošana..

Mēs visi gribam izdzīvot

Vēlmes mēdz būt pretrunīgas. Tieksme izdzīvot ir viens no spēcīgākajiem instinktiem. Bet tā nav vienīgā lieta, kas ietekmē šādus lēmumus.
Ir cilvēki, kas ir pārāk noguruši no visa, pārāk neieinteresēti dzīvot. Un viņiem ļauties nāvei šķiet atvieglojoši.
Ir cilvēki, kas savas dzīves notikumos saskata kādu jēgu tieši tādos, kādi tie ir, un paļaujas, ka - ja būs jāmirst, tad tas būs pareizi.
Ir cilvēki, kam kādas konkrētas lietas šķiet tik ļoti pretīgas un nepieņemamas, ka viņi nespēj iedomāties, kā varētu tā dzīvot, un nāve viņiem šķiet mazāks ļaunums.
Ir cilvēki, kas ir gatavi mirt savas ideoloģijas vārdā (ir pietiekami stipri savos uzskatos, lai tos attiecinātu ne tikai uz citiem, bet arī paši uz sevi, ja nonāk līdzīgā situācijā).
Ir cilvēki (mūki, piemēram), kas sasnieguši tādu garīgu stāvokli, ka nāve viņus neuztrauc.

Mēs visi gribam izdzīvot. Tik vienkārši.

Nav gan viss tik vienkārši! Piemēram, es vairāk par vēlmi izdzīvot, gribu dzīvot pilnvērtīgi, tāpēc, ja visur ievērotu reanimācijas liegumu, es būtu viena no pirmajām, kas to paraksta!

stiprais_dzimums, bet ja orgānus vajadzētu , piem., tavai mammai vai puisim, tad tu gribētu, lai viņiem liek to tofika orgānus? vai lai vini mirst (dabiskā atlase).
Vai tu tikai sev negribetu?

taa jau ir vinju izveele, ne mana. Es vinu izveeli atbalstiishu jeb kuraa gadijumaa

Es nerunāju par mūkiem vai tamlīdzīgi, bet par parastajiem mirstīgajiem, vienkāršajiem cilvēciņiem, kuru ir vairums. Es tai skaitā. Ja jau aizejam līdz "dabiskā atlase", tad medicīna vairs nav nepieciešama? :D Tāpat kā antibiotikas un visi citi zinātnes brīnumi? Zinātne aug un attīstās, ļoti labi, lai tā notiek arī tālāk. Esmu pietiekami atskatījusies uz to, ko slimības var nodarīt cilvēkiem, tāpēc esmu par jebkuru manipulāciju, kas var palīdzēt. Ja kāds ir pret, lūdzu! Kā jau teicu, vismaz jums paredzētās asinis vai orgāni nonāks pie kāda, kas to tiešām pratīs novērtēt.

Esmu par. Dzīvē nekad nevar zināt, kas atgadīsies. Te mēs esam un te vairs ne, un kam man pēc nāves orgānus? Labāk izglābt dzīvību vai palīdzēt kādam. Un vispār jau parasti dzērājam Sašam nemaz nepārstādītu.. to dara tiem, kam tiešām tas ir vajadzīgs..

Es nerunāju par mūkiem vai tamlīdzīgi, bet par parastajiem mirstīgajiem, vienkāršajiem cilvēciņiem, kuru ir vairums. Es tai skaitā

Tu varbūt. Bet Tu nerunā gan tikai par vairumu. Tu runā par visiem. Pati rakstīji - "mēs visi gribam dzīvot". Pati savas vērtības un spriedumus centies pierakstīt citiem, kas domā savādāk (sakot, ka arī stiprais_dzimums dzīvībai bīstamā situācijā mainītu savus uzskatus)
Nevajag pārprast. Esnepiekrītu stiprais_dzimus pastajam viedoklim par dabisko atlasi.
Es tikai norādu uz to, ka Tu savos vispārinājumos ļoti neņem vērā to, ka cilvēki mēdz būt ļoti dažādi, un tas, kas ir svarīgs Tev (izdzīvošana) citu cilvēku vērtību skalā var ieņemt daudz zemāku vietu ļoti dažādu iemeslu dēļ. Es uzskaitīju vairākus.

Kas attiecas uz visu to dabiskās atlases lietu...
Palīdzēšana citiem sabiedrības locekļiem nav pretrunā ar izdzīvošanas likumiem. Tas ir tieši veids, kā evolūcija darbojas. Paši par sevi - individuāli - cilvēki ir samērā vārgas radības, bet viņu spēks ir savstarpējā sadarbībā un citam cita atbalstīšanā. Tieši tas ir devis daudz lielākas izdzīvošanas iespējas gan visai sugai kopumā, gan arī indivīdiem, kas izmanto sabiedrības sniegto atbalstu. Un tāpēc savus gēnus nakamajām paaudzēm labāka iespēja bijusi nodot tiem, kas ir sadarbojušies un palīdzējuši.
Protams, dabiskā atlase darbojas ļoti dažādos (it kā pretrunīgos) veidos, es nemēģinu apgalvot, ka manis minētais mehānisms būtu vienīgais.

Pilnīgi iedomājos to skatu kā tuviniekam vai mīļotajam cilvēkam, kādam draugam pie gultas palātā pasit pa plecu un nosaka:"Nu,ko pārdzīvo,draudziņ,dabiskā atlase!"

Tā jau ir katra brīva izvēle, ziedot sevi zinātnei , vai būt apraktam Māras zemīte.
Esmu medicīnas studente, mums ir līķis , neteiksim labā stāvoklī, bet principā visu var atrast , ar mokām :D jo formalīna ir brūns, līdz ar to baigi jādomā līdzi.
Esmu Par.

Tas, ka atļauj izmantot savus orgānus pēc nāves, nemaz nenozīmē, ka viņus varēs uzmantot. Vēl ir arī 'pareizi' jānomirst, kā variants - autoavārija. Pēkšņi un mediķi uzreiz klāt. Bet, ja cilvēks mirst un viņu atrod 5-jā dienā, diezin vai orgāni būs derīgi transplantācijai, pat ja viņš devis piekrišanu.
Starp citu, par tēmu, ja pašiem nepieciešama transplantācija. Realitātē sanāk, ka cilvēkam jācer, ka kāds mirs viņa vietā. Nav tā labākā doma, tāpēc pieņemu, ka kāds var atteikties. Bet nu tas, kā uz mums nostrādā izdzīvošanas instinkts, nav paredzami. Viss var būt.

Nē, neziedotu un pati ilgi domātu vai gribu cita orgānu. Man tas šķiet kaut kā nepareizi. Un negribu lai mani kremē... Gribu lai mani apglabā klasiski

Daudzi iedomājas tikai skaisto "izglābt kādam citam dzīvību" scenāriju. Bet iedomājoties par savām ķermeņa daļām anatomikumā, medicīnas studentiem par paraugu, bik savādāk..

Man jau liekas, kad busim mirusi, musu kermenim nav vairs nozimes. Varbut tuviem cilvekiem tas butu svarigak. Bet ja es mirstu, kada nozime vairs musu kermenim. Kapec gan nedot kadam citam cilvekam dzivot. Tadi cilveki ir ari berni, kuri pat ta isti nav sakusi dzivot.

Kas lemts tas lemts. Aha. Pupi bija mazi, bet ar tādu likteņa pavērsienu negribējās dzīvot. Bet ja jāmirst kādam tad nu lai. Ni tiešām-kam man bez dzīvības niere vajadzīga?! Pēkšņi tik reloģiozas dažas. Negrib iejaukties procesos. Smieklīgi.

Noteikti nee.

Saprotu, ka var negribēt dzīvam esot, ziedot nieri vai ko, bet grūti iedomāties, kā kāds varētu būt tik ļoti savtīgs un neļaut kādai daļai no sevis, kas pašam nav nepieciešama, glābt citu. Reāli suns uz siena kaudzes variants.

+

ne jau jūsu svēto nieri kādam dzērājam atdotu. Ar galvu jādomā. Kuram katram, īpaši dzērājiem tos orgānus nedala apkārt. nav jau arī TIK bezatbildīga tā medicīna.
piederu pie tiem, kuri neredz nekādu iemeslu, kādēļ veselīgus, labus orgānus rakt zem zemes vai nodedzināt, ja tie var palīdzēt kādam bērnam veselīgi uzaugt vai kādam cilvēkam, kurš netīši iekļuvis, piemēram, ugunsgrēkā kāda idiota vainas dēļ, atlabt ar ādas transplantāciju.
Protams, katra paša izvēle, atļaut vai neatļaut, ko tur diskutēt.
Skatoties bildes, kā jaunie mediķi šuj ciet `brūces` uz veca matrača, žēl paliek, ka medicīna ķipa laba te, bet mācoties jāiztiek ar veciem matračiem. :D

Selīna[/b

Koma no komas atšķīras. Pie mums valstī orgānus izņēm pēc smadzeņu nāves konstātēšanas: visu refleksu trūkums + ķermeņa nespēja uzturēt sirdsdarbību un elpošanu + smadzeņu nāves konstātēšana ar angiogrāfiju (tas nozīme, ka aisnis vairs neplūst smadzenēs). Tikai tad sākas sarunas par transplantāciju.
Citas valstīs ir pieņēmta arī orgānu transpaltācija arī pēc sirds nāves.


Uzskatu, ka ja cilvēks ir miris, un var izglābt citu cilvēku dzīvi - tas ir tikai apsveicami. Oficiāli vēl neesmu noformējusi šo lietu, bet visiem radiniekiem teicu, ka ja ar mani kaut kas notiek - ka gribu, lai manus orgānus saņēm citi cilvēki.

Arielle

Cilvēkiem, kuru orgāni gāja bojā pašu vainas dēļ (alkohols, vai smēķēšana, vai narkotikas) ir atļauts stāties rindā tikai tad, kad viņš atbīvosies no savam ieradumiem.

Nē. Pa savu ķermeni, kaut arī mirušu, negribētu ļaut rakņāties, kaut ko izgriezt, kaut ko paturēt. Man tas šķiet...nepareizi. Ļautu tikai un vienīgi tādā izņēmuma gadījumā, ja zinātu, ka kādam manam ģimenes loceklim vajag. Svešinieku dēļ pa savu mirušo ķermeni rakņāties neļautu.
Man ir pilnīgi pie pakaļas moralizētāji un kaut kādi suns uz siena kaudzes piesaucēji. Ja tu gribi, tad piesakies un ziedo visu kaut rīt. Es negribu un to nedarītu. Neviens nevar mani piespiest.