Nezinu, kā to nosaukt, bet tagad esmu nonākusi pie kaut kādiem stulbiem ēšanas traucējumiem. Kad biju stāvoklī, tad nekas negaršoja un nevarēju daudz neko ieēst, turklāt visi baidīja ar bērna nobarošanu un to, ka būs grūti tikt vaļā no liekā svara. Turklāt bija arī tūska, līdz ar ko izskatījos labi ēdusi. Piedzemdēju mazuli septembra beigās un nedēļas laikā zaudēju 15 kg svara, strauji pazuda tūska. Izskatījos tiešām tieva. Vēl nedēļas laikā -5kg. Tikpat kā neko neēdu, jo taču nedrīkst, mazajam vēders var sāpēt. Apetītes arī nebija. Ja neatcerējos, varēju neēst visu dienu. Tad palika ļoti slikta pašsajūta, nebija spēka. Pamazām sāku sevi piespiest ēst. Pirmās dienas pēc ēšanas rīstījos no sliktās dūšas. Tagad jau ēdu normāli, bet arī tikai 2 reizes dienā. Nu vairs atkal nevaru paskatīties spogulī, jo liekos resna. Uzņemti ir +3kg, kuri rēgojas vēdera riepā un uz ciskām. Droši vien, ka nekas reāli redzams nav, bet es tāpat sev nepatīku. Riebums uz ēdienu nekur nav pazudis. Ēdu un šausminos par apēsto, katrs kumoss liekas kā speķa klucis. Sliktākais, ka vīrs neļauj uz plikiem rīsiem dzīvot, viņš vaktē, ko un cik es apēdu. Ar prātu saprotu, ka problēma man ir galvā, bet riebums jau no tā nepazūd :(