Attiecības bez mīlestības

344

Reģ: 29.01.2009

Vai jūs piekristu būt attiecībās, ja nemīlat otru? Un neesat pat iemīlējusies.

Man ir bijušas tikai divas īstas attiecības (par atsevišķiem randiņiem nerunāšu). Un abus vīriešus esmu mīlējusi. Esmu bijusi iemīlējusies sākumposmā, viss rozā briļļu laiks, tauriņi vēderā, kad satieku un tamlīdzīgi. Un pēc tam pārauga jau nopietnās attiecībās ar mīlestību. Bet vai tā mīlestība kaut ko labu man ir devusi? Nē... Abas attiecības beidzās ļoti traki un sāpīgi, kam vajadzēja pat vairāku gadu atveseļošanos. Bet nu ne par to stāsts.

Un pēc otrajām smagajām attiecībām es sev noteicu, ka vairs netaisos iemīlēties vīriešiesa, kas tāpat salauž manu sirdi un visām tām sekām. Kaut kā "nakarkala" laikam, ka tā arī ir noticis. Pie apvāršņa parādījies vīrietis, ar kuru man ir iespēja veidot attiecības. Simpātisks, patīkams. Bet te nav mīlestības. Un domāju, ka varbūt tā arī vajag, ka tā būs labāk un vieglāk.

Vai jūs tā darītu? Varētu? Vienkārši man nav tādas pieredzes, ka būtu kopā ar kādu, pret kuru man nav mīlestības jūtu.

11.11.2014 12:41 |

Zakjis*

15092

Reģ: 29.01.2009

Negribētu...

Varēt gan jau ka varētu... līdz brīdim, kamēr pie apvāršņa uzrastos kāds, kurā samīlētos..

11.11.2014 12:43 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

Nu es nezinu... it kā jau bieži ir tā, ka, jā, cilvēks patīkams, var mēģināt, un tad laika gaitā tā vienkāršā simpātija pārvēršas totālā mīlestībā. Bet var gadīties arī pretējais - sapratīsi, ka nav, un sāpināsi vīrieti, kurš būs tevi iemīlējis...

11.11.2014 12:44 |

Brunette

874

Reģ: 29.01.2009

Kādu laiku varētu, bet tad tikai aiz aprēķina.

11.11.2014 12:45 |

watchingandtalking

6676

Reģ: 07.02.2009

Tad labāk būtu viena nekā kopā ar kādu pret kuru nav jūtas, tad kāda jēga?

11.11.2014 12:46 |

Lotte

605

Reģ: 09.04.2009

Man arī liekas, ka no sākuma nav jābūt mīlestībai, ja liekas patīkams un viss ok, tad var mēģināt. Es parasti šādās situācijās iedomājos vai varētu ar to cilvēku bučoties :D ja jā, tad atbilde ir skaidra :) jo ir daudz vīrieši kuri ir simpātiski, labi, gudri utt, bet nu nevaru pieļaut domu par bučošanos, tad saprotu, ka nekas tur nesanāks :)
Laikam muļķīgs veids kā saprast vai ir vērts mēģināt vai nē :D

11.11.2014 12:48 |

cassandra

344

Reģ: 29.01.2009

Šitāds variants man bija ar otru puisi.
Ar pirmo puisi mums bija abpusēja iemīlēšanās un pēc tam mīlestība.
Bet ar otro bija tā, ka es biju samīlējusies, bet viņš nebija, bet tik un tā bijām pailgu laiku kopā, līdz, protams, jā, viņš mani pameta.

11.11.2014 12:49 |

cassandra

344

Reģ: 29.01.2009

Pastāstiet par savu pieredzi, lūdzu... vai esat visus mīlējušas, ar kuriem ir attiecības

11.11.2014 12:54 |

Kanēlis.

640

Reģ: 09.01.2014

Manā izpratnē tās nav attiecïbas.

11.11.2014 12:58 |

Villionota

9561

Reģ: 12.04.2009

Kad biju brīva meitene, es sev noteicu, ka vēlos tikai tādu cilvēku, kuru satiekot es jutīšu, ka tas ir mans, ka ar tādu vīrieti vēlos veidot attiecības, ģimeni, un ka viņam jābūt tieši tādam kādu iedomājos, jo tāpat labi jutos viena. Un mūsu domām ir liels spēks!
Ticu, ja pati sev ieskaidro, ka vēlies vīrieti ko nemīlēsi - tad tādu satiksi, jābūt uzmanīgiem par to ko domājam.

11.11.2014 12:59 |

undersun

4224

Reģ: 26.09.2009

Nu man abas attiecības ir sākušās bez mīlestības.

Otru iemīlēju sākot dzīvot kopā un tā spēcīgi iemīlēju. Diezgan ātri pat.

11.11.2014 13:01 |

Lioness♥

554

Reģ: 22.03.2013

Vai tad tev uzreiz tā rodas mīlestība,ja tikko sāktas attiecības?

Domāju,ja viņš tev liekas patīkams,rūpējas par tevi un visādi citādi ir jauks pret tevi,tad mēģini.

Es pati ar savu topošo vīru uzsāku attiecības tieši tāpat un ar laiku radās mīlestība, tāda forša un mierīga,kā reiz tāda,kādu esmu vienmēr gribējusi. Bez kaut kādām histērijām un citiem vētrainiem pārdzīvojumiem,neko no otra neprasot, negaidot un nemēģinot otru mainīt. Tā kā saku,ja vispār esi gatava attiecībām kā tādām,tad uz priekšu.

11.11.2014 13:04 |

cassandra

344

Reģ: 29.01.2009

Vienkārši es jau esmu mīlējusi, un ļoti spēcīgi, un tas viss arī mani spēcīgi sadragāja... ļoti smagi, lai neteiktu vairāk. Un es negribu tam visam vēl trešo reizi iet cauri. Un tas viss tikai dēļ tā, ka iemīlos kā bez prāta.
Tāpēc iedomājos, ka varētu reiz pamēģināt tā pa mierīgo

11.11.2014 13:04 |

undersun

4224

Reģ: 26.09.2009

Nu ar pirmo dzīvoju bez mīlestības. Cilvēks bija ļoti labs un patīkams. Un tad vienā dienā satiku citu un momentāli aizgāju, salauzu cilvēkam sirdi.

Kādas vīrietim ir pret Tevi jūtas? Viņš ir lietas kursā, ka Tev pret viņu vairāk nekā par simpātijām nav?

11.11.2014 13:05 |

ddelirium

1903

Reģ: 25.04.2010

Es domāju, ka ir iespējams iemīlēt ar laiku, bet tad sākumā ir jābūt vismaz simpātijām.
Bet sevi īsti iztēloties tādās attiecībās nespēju, neredzētu tam jēgu.

11.11.2014 13:06 |

cassandra

344

Reģ: 29.01.2009

Es nezinu, kas viņam pret mani ir. Es domāju, ka viņam pašam nekā vairāk par simpātijām pret mani nav. Tāpat kā man pret viņu, tikai simpātijas, bet neesmu iemīlējusies.

11.11.2014 13:07 |

ddelirium

1903

Reģ: 25.04.2010

Un tas viss tikai dēļ tā, ka iemīlos kā bez prāta.
Tāpēc iedomājos, ka varētu reiz pamēģināt tā pa mierīgo

Es domāju, ka attiecības nav tā joma, kur darbojas aprēķins un smadzenes..
Un vai Tu jutīsies laimīga tādās mierīgās attiecībās bez īstām jūtām?

Par sevi varu teikt, ka es labāk mīlu ar visu sirdi, ieguldu sevi attiecībās, palieku ar salauztu sirdi, bet vismaz ar apziņu, ka tas viss bija pa īstam, ka tā ir mana dzīves pieredze un skaistākie dzīves mirkļi. Nevis dzīvoju kopā ar cilvēku, kuru nespēju pat mīlēt. Jo, ja nemīlu, arī nespēju uzticēties. Un kas gan ir attiecības bez uzticības? Tas ir kā dzīvot kopā ar kaimiņu. Varbūt es to visu pārāk idealizēju, jo vēl esmu jauna, bet zinu, ka vairāk nožēlotu šādas tukšas attiecības nekā 10 salauztas sirdis.

11.11.2014 13:11 |

kampanella

4320

Reģ: 24.04.2012

Pašai nav pieredzes, jo veidojot agrā jaunībā attiecības, bijām ļoti iemīlējušies. Bet apkārtējo pieredze dalās, ir arī veiksmīgi piemēri, kad jūtas vēlāk parādās, bet zinu arī cilvēkus ar negatīvu pieredzi.

11.11.2014 13:18 |

asane

358

Reģ: 22.05.2013

Reiz biju kopā ar puisi, kas man likās burvīgs, tiesa gan tikai tad, kad nebijām kopā. Stulbi jau skan, bet nu sarakstīties, sazvanīties bija forši. Kad biju kopā ar viņu, tad tādu patiku vairs neizjutu. Likās viss kaitina, nepatīk.
Tā kā likās, ka sāku iepatīkties viņam (spilgtākais, ko atceros - skatoties uz mani, smaidot kā sūdā iekāpis, gandrīz jau nobrauca no ceļa un lejā pa nogāzi) es attiecības pārtraucu, bet, manuprāt, ļoti savlaicīgi un mierīgi. :)

Šobrīd vairs nav vajadzības par to tā spriedelēt, bet laikam nemainīgi - uzskatu, ka ja nav patika pret otru, tad nav tomēr ne sevi ko spīdzināt, ne otru.
Tā arī kādreiz likās, ka man ļoti patīk puisis, kopā ir tik labi, tad arī man vajadzētu viņam patikt. Spiedu uz to "pamēģināsim vēlreiz", nekas nemainījās, bet beigās laikam biju puisim kaut kur aizķērusies, ka zvanīja- raudāja, sūdzējās citiem. Bet nu tas tā.

11.11.2014 13:18 |

Luāra

559

Reģ: 08.06.2014

Jā,varētu un varu.. Tā kā man ir ļoti grūti kādā iemīlēties un mīlēt ,tad man nemaz citu iespēju nav,ja vien negribu būt viena. :) Precēties un ģimeni veidot gan es neplānoju ar cilvēku,kuru nemīlu un neiesaku tev arī tā darīt. ;)

11.11.2014 13:18 |

Lovisa

2557

Reģ: 29.01.2009

Es nevarētu. Man vajag to iemīlēšanās sajūtu, tas man attiecībās ir pats svarīgākais. Bet vēl svarīgāk ir sajust, ka tas otrs mīl vēl stiprāk, tikai tad es varu pa īstam ļauties mīlestībai. Līdz ar to arī mazāka iespējamība, ka vēlāk sāpēs, lai gan no tā pasargāts nav neviens.

11.11.2014 13:40 |