Es nesaistu labu attieksmi ar būšanu par lupatu. Kā var tā teikt?
Man ar bijušas dažādas attiecības, pret saviem partneriem esmu attiekusies ar sirsnību, labestību, nekā nav bijis žēl, bet saņēmusi esmu rūgtumu, un to nekad neesmu saistījusi ar lupatas būšanu.
Cilvēkam ir jābūt tādam kāds viņš IR, nevis jācenšas no sevis izveidot to kas viņš IR, nav jābūt maitai, tas ir muļķības.
Būs cilvēks, kas novērtēs un cienīs Tevi kāda esi, un tieši, tas ka esi laba būs šim cilvēkam dāvana.
Es tā spriežu pēc savām attiecībām, vīrietis ar kuru esmu kopā augstu vērtē manu labestību, atdevi, mīļumu un rūpes, jo pats tāds ir un audzis tādā ģimenē.
Varbūt agrāk ar domāju, ka pareizāk ir būt sliktākai, vienaldzīgākai, raupjākai - bet tagad tā vairs nedomāju itin nemaz.
Jābūt tādam kāds esi. Slikti ja esi riebīga, rupja, pacel balsu, nelīdzsvarota - vot tas ir bēdīgi.