Domāju, ka seksuālā audzināšana (sākumskolā pavisam noteikti), reliģiskie uzskati (manā laikā bija Ticības mācība) būtu jāatstāj vecāku ziņā. To, cik daudz bērnam zināt, manuprāt, vislabāk zina vecāki. Un, lai tā būtu vāverīte un gailītis. Pietam, klasēs ir bērni no ticīgām ģimenēm, kuriem priekšstats un vecāku stāstītais atšķiras no tā, ko stāsta skolā (par abortiem, piemēram). Es pati redzēju klasesbiedrenes šausmu pārņemto seju, kad piektajā klasē audzinātāja stāstīja par to, ka aborts, principā, nav nekas slikts. Un kāda kuram daļa, ka viņai vecāki māca savādāk, ka tas ir grēks?! Tādi jautājumi ir jāatstāj vecāku lauciņā, jo tas ir tik cieši saistīts ar pašu bērna audzināšanu, ko pirmkārt, nosaka ģimene.
Pati arī negribētu, lai bērns atnāk no skolas 7 gadu vecumā un sāk man stāstīt par masturbāciju. Nu priekš kam septiņus gadus vecam bērnam tas ir jāzina?! 7 gadu vecumā daži labi vēl pat lasīt normāli nemāk, bet vot par masturbāciju, viendzimuma attiecībām gan, tas ir noteikti jāmāca.
Es par visiem 100% esmu par. Domāju, ka tas ir nepieciešams mūsu mūsu sabiedrībā. Labāk, lai par pašapmierināšanos, seksu, viendzimuma attiecībām, abortu u.c. lietām bērni uzzina no neitrāliem, kompetentiem pieaugušajiem noteiktā mācību programmas standartā, nevis no saviem vienaudžiem vai lielākiem bērniem, kuri paši neko jēdzīgu nezina un sastāsta muļķības (pirmajā reizē un mēnešreižu laikā palikt stāvoklī nevar, pārtrauktais ir drošs utt.); no vecākiem, kuri sastāsta savus standartus, kas var neatbilst viņu bērnu vajadzībām un vēlmēm (masturbēt ir slikti - un tad bērnam vēlāk rodas aizspriedumi, kompleksi no sava ķermeņa; aborts ir nogalināšana; viendzimuma attiecības - perversija utt. un tad brīnās, kāpēc meitiņa 16 gados krīt no kāpnēm lejā, lai izsauktu SA un kāpēc dēliņš tikai 30 gadu vecumā atzīstas, ka ir gejs); no žurnāliem (Cosmo lasa pavisam jaunas meitenes un tur pilnā krāšņumā stāsta, kā pareizi atsūkāt, ka vīriešiem vajag anālo un ja tu to visu nedarīsi, tad tevi vīrietis pametīs un tu esi nekam nevajadzīga).
Bērniem IR vajadzīga seksuālā izglītošana, arī tajos mazajos gados, kad dažām liekas, ka bērni dzīvo vakuumā, neko negrib un viņiem neko nevajag zināt.
Es saprotu, ka tas raksts un diskusija veidota kā uzkūdīšana uz homoseksuālismu, bet es jau paskaidroju, kāpēc, manuprāt, ir pilnīgi normāli un pat vajadzīgi to stāstīt. Tas, ka vecāki nezina, ka viņu bērns ir homoseksuāls, nenozīmē, ka viņš tāds nav. Pati pazīstu cilvēkus, kas saviem vecākiem ir atzinušies krietni vēlāk un nedod dievs, ja tai ģimenē ir visi tie stereotipi - tad kas darās nabaga bērna galvā, kurš jau tā jūtas slikti, ka ir citādāks, bet ģimene vēl visu to nopel? Reizēm vecāki nodara ļoti lielu ļaunumu saviem bērniem pat to neapzinoties.