Cik ilgi jūs gaidītu

Nu mans konkretais indivīds ir pret kāzām, pret attiecībām. Bet sakarā ar mums, kā kas tā uzplijas ar "kad būs kāzas", "krāsniņa jau ir iesildīta?" (par bērniem) utt. Nesaprotu, kāpēc. VIenmēr ir gribējies kaut ko riebīgu atcirst pretī, bet zinu, ka tas viņu uzkurinās vēl vairāk, būs atradis manu vājo vietu. Nē, tādu prieku es viņam nedošu :D Parasti ar smaidu atbildu uz "kad būs kāzas" ar -neuztraucies, kad būs- tu būsi pirmais, kas par to uzzinās,
vai līdzīgā stilā.

Smieklīgi jau ir,ka kāds no draugiem to jautā,bet no radiem tas jau šķiet kā spiediens! :D

Šobrīd esam kopā jau diezgan pailgu laiku, taču bildinājumu vēl negaidu. Esam pārāk jauni, visam savs laiks.
Manuprāt, nevar pateikt konkrētu gadu skaitli, cik ilgi būtu gatava gaidīt. Ja, teiksim, man tie būtu pieci gadi, ne jau piektajā kopābūšanas gadadienā es sakrāmētu mantas un aizietu, bet noteikti liktu vīrietim noprast, ka bildinājumu gaidu.

Mums viss bija skaidrs bez bildināšanas

Identiski, apprecējāmies pēc 8 gadu kopdzīves :)

Pēc gada man jau būtu skaidrs, īstais vai nē (t.i., vai es pati laulībām gatava), tad arī sāktu gaidīt bildinājumu. Nu vēl gadu pagaidītu, paskatītos, vai rosās tajā virzienā. Var jau būt tā, ka puisis ir gatavs, bet krāj gredzenam :D Šajā gadījumā gabals no gaidīšanas neatkristu. Bet, ja tomēr redzētu, ka vīrietim pat tādu domu nav, visdrīzāk ilgāk par 2 gadiem negaidītu. Netaisos tērēt jaunību bezperspektīvām attiecībām.

izkopēju no tās otras diskusijas

atceros, ka vēl pavisam nesen, klausoties, kā kādu bildina vai lasot par to, bija ļoti smagi un visu laiku domāju, vai nevajag izbeigt attiecības, ja jau tās tik ilgi neattīstās un vīrietis nesper šo soli - bildināšanu.

Jums tā nav nevienai? Man ir