Cik ilgi jūs gaidītu

Man kāzas nav svarīgas, ja satikšu savu īsto un vienīgo, tad vispār negaidītu bildinājumu no viņa. Protams, priecātos, ja viņš izdarītu ko tādu, bet pati neuzstādītu nekādus termiņus vai limitus, jo, pēc manām domām, kāzas nav nekas īpašs. Mīlestība no tā nemainās.

Man kāzas nav svarīgas, ja satikšu savu īsto un vienīgo, tad vispār negaidītu bildinājumu no viņa. Protams, priecātos, ja viņš izdarītu ko tādu, bet pati neuzstādītu nekādus termiņus vai limitus, jo, pēc manām domām, kāzas nav nekas īpašs. Mīlestība no tā nemainās.

+

Bet, ko jūs darītu ja sajustu bioloģisko pulksteni tikšķam, bet vēl neesat precētas sievietes statusā? Vai bērns jau pieteicies, bet viņš nedod nekādu mājienu. Gaidītu vai ierosināti pati?

kāds jau pasteidzies priekšā

5 gadus man tiešām sanāks gaidīt, jo par pāri kļuvām tad, kad vēl bijām skolēni, tāpēc tas nešķiet kaut kas baigi wow, jo šajā dzīves posmā man ir svarīgāk iegūt izglītību un nedaudz kāpt pa karjeras kāpnēm. Nesaku, ka to nevar apvienot, bet prioritāte ir nostabilizēties. Nezinu, vai, ja es tagad šeit uzrakstītu, ka vot gaidīšu vēl 2 gadus un tad gan viss, mēs šķirsimies, tas tā arī notiktu. Noteikti, ka nē, bet, ja viņš mani nebildinātu vēl 5 gadus, tad gan es sāktu kļūt aizdomīga, jo kāzas man ir ļoti, ļoti svarīgas. Man jau tāda aizdoma ir, ka pēc kāda gada, maksimums diviem bildinājumu sagaidīšu, jo viņš mēdz bieži par to ierunāties, bet kas lai to zin, kas viņam prātā :D

No iepazīšanās dienas līdz bildinājumam pagāja diezgan ilgs laiciņš. Bet satikāmies mēs jauni, steigties nebija kur. Otro reizi protams tik ilgi nemarinētos, jo vecums vairs to neļauj.

Nu laikam ar mani ir citādāk :)
es jau reiz biju bildināta-bet nēesmu kopā ar to cilvēku...
tagad man pat negribas precēties,jo tā īsti jau nelaižu sev klāt nevienu :)

Vai bērns jau pieteicies, bet viņš nedod nekādu mājienu. Gaidītu vai ierosināti pati?

Varu pilnīgi godīgi atbildēt- esot stāvoklī, pat neiedomājos par to, ka nu būtu laiks precēties. Man šie divi skaistie notikumi šķiet nesaistīti savā starpā un mierīgi var pastāvēt viens bet otra. Kādreiz gribētu apprecēties, bet noteikti ne ar domu-ka tik ātrāk. Kaut pēc 10 vai cik gadiem. Ok, esmu jauna un nekur nesteidzos, bet nekad neesmu domājusi tā:"5 gadus gaidīšu un sestajā-tad gan viss-šķiršos" :D

Pus gadu gaidītu. Gadu maksimums. Netaisos gaidīt un entos gadus savas dzīves tērēt uz nenobriedušu vīrieti.

Es kādus max 3 gadus nogaidītu, bet ne jau gaidīšanas pēc, drīzāk ievērtētu to otru ,lai zinātu vai vispār no tām attiecībām/laulības kas sanāks-"negribētos uzkāpt uz grābekļa."

Līdz maniem 30 :D
Lai arī neuzstādu nekādus termiņus, gribētos tomēr pēc kādiem 2-3 gadiem būt precētai. Jo, jau tagad jūtu, ka he's the one, tāpēc negribas gaidīt ilgi un dikti (bet ar viņu varētu arī gaidīt :D). Pēc gada nedaudz par ātru kāzām - visādas lietas vēl jānokārto (draugam ģimenes problēmas, iespējama darba vietas maiņa, es gribu iestāties augstskolā utt.). Bet, pēc tiem 30, ai, tad jau par bēbi jāsāk domāt, nav laika pašiem sev. Bet gribētos būt precētam bezbērnu pārim kadus pāris gadiņus tomēr:)

Netaisos gaidīt un entos gadus savas dzīves tērēt uz nenobriedušu vīrieti.

Varbūt viņš domā tāpat un tāpēc neprec.

Es vnk pateiktu,ka gribu preceeties.

Mums viss bija skaidrs bez bildināšanas

Vīrieti jau pašā attiecību sākumā informēju, ka mani interese tikai attiecības ar drīzu laulību un tikai pēc tam saku iepazītu cilvēku tuvāk, man ir tiesības negribēt savu laiku tērēt pa tukšo. Protams tas vīriešus gan pārsteidz, gan biedē :D bet sievietes dēļ kuru ļoti ļoti gribas vīrieši ir gatavi uz diezgan daudz ko, tai skaita ari 20 gadnieki maina savus uzskatus ka lidz kazām ir jāndraudzejas 5 gadus. :D

Kaut kur jau rakstīju, ka priekš manis kāzām nav nekādas nozīmes. Cilvēki vai nu ir vai nav kopā.

es biju gatava gaidīt ilgāk, bet mani pārsteidza jau pirmajā kopā būšanas gadadienā.

tai skaita ari 20 gadnieki maina savus uzskatus ka lidz kazām ir jāndraudzejas 5 gadus.

Es gan pārāk neatbalstu tās 20gadnieku laulības. Cik nav redzēts, ka pēc gada, diviem izšķiras. Tik jaunā vecumā personības vēl tikai briest.

Vīrieti jau pašā attiecību sākumā informēju, ka mani interese tikai attiecības ar drīzu laulību un tikai pēc tam saku iepazītu cilvēku tuvāk, man ir tiesības negribēt savu laiku tērēt pa tukšo.

Un ja peec kazam saproti, ka tas nav tas ko gribaas? Shkjirsies un precesies ar nakamo? Negribas kazas vienu reizi dzive un viss???