Ieteikums - nespēlēties ar savu dzīvību bez jēgas. Nomirt tāpat nenomirs, tikai pasliktinās savu veselības stāvokli, turklāt to skaitīto laiku, kas viņai palicis dzīvot (ja pareizi saprotu to visu: ,bet tagad es saprotu ka gribu visu izbeigt ātrāk jo nenovēlu nevienam gaidīt savu nāves dienu dzīves plaukumā un zināt ka tā būs drīz un ļoti iespējams sāpīga ,mokoša ), pavadīs psihoneiroloģiskā slimnīcā (kas sekos pēc parastās slimnīcas, kur viņu atkačās no pārdozētiem medikamentiem) palātā ar vēl 6-7 cilvēkiem, no kuriem puse ir narkomānu, puse tiešām slimi utt. Viņai vadīs iekšā trankvilizators utt. Tas ir tas, ko autore grib? Viņa nenomirs, tikai sačakarēs sevi!! Ieteikums beigt izdomāt, ka grib tik stulbā veidā savu nāvi. No viņas diskusijas pieteikuma var redzēt, ka nav gatava viņa nāvei - ne viņa grib lekt no jumta, neko, grib mierīgi aizmigt zāļu pārdozēta, bet tas tā nedarbojas. Nebūs.
Ja viņai ir tiešām neārstējamas fiziskas problēmas, tad viņa var aprunāties ar psiholoģijas lietpratējiem vai cilvēkiem, kuri ir gribējuši nāvi līdzīgu problēmu dēļ, bet tomēr joprojām ir dzīvi. Viņa var smelties no tiem savu iedvesmu, nevis sačakarēt savu veselību un pavadīt vairākas nedēļas psih.slimnīcā, kur viņai varētu palikt tikai sliktāk.
Es atbalstu eitanāziju, bet tur, kur tas ir atļauts, nevis pašrocīgu darbošanos. Jo tur, kur eitanāzija ir atļauta, nepietiek ar mirušā vēlmi, tur tiešām izvērtē, vai to vajag, bet šeit sieviete grib kaut ko uz savu galvu un ķep ļep veidā izdarīt.
;) Žēl, ka man nācās rakstīt vairākus komentārus līdz daži prāti izprot manu domu..
8
