Manā paziņu lokā visi vīrieši ir ar manierēm. Cits vairāk, cits mazāk, bet būtībā visi zina kā apieties ar sievieti. Bija reiz viens puisis, kurš spērās pa durvīm iekšā pirmais, no sabiedriskā transporta kāpa laukā pirmais rokas turot kabatās un nemaz neatskatoties, uz izmaksāšanu bija paskops utt. Es šim aizrādīju, nolasīju lekciju par manierēm... Un tad sākās tāds teātris! Viņš visu darīja tik mākslīgi pompozi uzspēlēti, ka man tas vēl vairāk riebās, nekā šo manieru neesamība. Tāpēc piekrītu, vai nu ir, vai nav un nekā to mainīt nav iespējams. Mans vīrs mani "paņēma" tieši ar manierēm, kuras viņa uzvedībā bija tik harmoniskas, ka pilnīgi nebija manāmas, taču bija sajūta, ka mani nepārtraikti pietur, rūpējas, novērtē, aplido, "dejo man apkārt", rada tādu drošības un visaptverošu sajūtu pilnīgi bez uzmācības. Tas nebija traucējoši vai neveikli nevienā mirklī. Vienmēr jūtos kā karaliene sava vīra klātbūtnē. Un tā ir tik kaifīga sajūta! :D