Es teikšu tā...
Cilvēka domas iedarbojas uz materiālo pasauli - protams, jo arī pašas domas ir šīs materiālās pasaules daļa. Tās ietekmē procesus cilvēka organismā, maina šī cilvēka noskaņojumu. Un nav tik grūti iedomāties, ka cilvēks, kas ir pozitīvi noskaņots, pats ar savu attieksmi pret lietām, uzvedību, saskarsmi ar apkārtējiem savas dzīves notikumus ietekmē pavisam savādāk nekā cilvēks, kas ir negatīvi noskaņots.
+
Uzskatu, ka ar domu palīdzību var ietekmēt apkārt notiekošo. To, kas konkrēti saistas ar pašu.
Nereālāk šķiet, dažādu cilvēku iedomāšana savā dzīvē, notikumu vizualizešana, kas vispār nav atkarīga no paša.
Manis pašas domas, viennozīmīgi ietekmē manā dzīvē notiekošo, bet bez rīcības ar neizpalikt.
Ir arī gan sīkumi, kas matrealizējas, īpaši nepieliekot pūles.
Ne vienu reizi vien ir bijis, ka gribas, piemēram aiziet uz suši restorānu, bet neesmu nevienam neko teikusi un pēc 2-5 dienām, draugs vai kāds cits pasaka: "Man gribas suši, ejam uz restorānu?" vai kādu našķi utt. Arī ar apģērbu vai apaviem tā ir bijis. Kaut kas man iepatīkas, noslienājos gar skatologu klusiņām vai vienkārši bez izteiktām emocijām pasaku draugam: "Nav slikti apavi, ne"...bet tomēr nedodu mājienu, ka tādus vēlētos utt....un pēc neilga laika, volā...apavi man priekšā.
Vai kādas izklaides, neesmu ne vārda teikusi, bet aizved mani tieši tur, par ko pirms kāda laiciņa biju domājusi.
Ir reizes, kad esmu pat nodomājusi -
cilvēki prot lasīt manas domas vai kas par lietu! :D
Ir bijis arī, ka piepildas dažas domas pēc pāris vai dažiem gadiem.
Domāju, ka katrai lietai/darbībam/notikumam/cilvēkam ir savs laiks, līdz ar to, ne vienmēr tas, ko vēlamies, mums konkrētā brīdī tiešām nāks par labu.
Tāpēc tas realizējas vēlāk, kad esam tam
gatavi.
Kā arī manas domas, emocionālais stāvoklis ļoti ietekmē manu fizisko pašsajūtu.
Ja nebūšu harmonijā ar sevi, apkārt notiekošo...dažādas slimības/kaites utt līp kā trakas.