Pēkšņi uznācis izteikti hipohondrisks periods, kurš nu jau ilgst teju visu oktobri. Slimoju un beidzu slimot, bet dažādi simptomi ir palikuši un parādījušies no jauna, kas bojā man nervus un traucē dzīvot. :D
Tātad: slimoju kādas divas nedēļas ar Epšteina Barra vīrusa izraisītu alerģiju pret antibiotikām (pats vīruss izslimots senāk). (To, ka tas ir konkreti tas, nezināju un šeit arī sākās manas hiponondriskās izpausmes, jo nevarēju nomierināties un domāju, ka man ir visas iespējamās slimības, kas izraisa limfmezglu pietūkumu... nomierinājos, kad tiku pie analīzēm, ka nav). Izveseļojos un jutos labi, piektdien nogāju 14 km, kas parastos apstākļos man nebūtu bijis nekas, bet šoreiz sākās sāpes labajā paribē, kas sāp gan mugurā, gan arī dažreiz plecā, starp ribām, vēdera lejasdaļā, utt. Zinot, ka tur atrodas aknas, paspēju salasīties informāciju par dažāda veida hepatītiem un pie citu simptomu izlasīšanas pilnā nopietnībā domāt, vai man tādu nav. Ģimenes ārste ar tausti noteica, ka aknas nav palielinātas, bet nosūtīja uz USG (kuru nu jau vairs nevaru sagaidīt), analīzes ar visiem aknu rādītājiem ir perfektas.
Ar to jau būtu bijis jānomierinās, bet sāpes jau nepāriet. Problēma tikai tā, ka tās palielinās, tikko es par to sāku vairāk domāt un iedomāties dažādus briesmu scenārijus. Kopš vakar uzzināju, ka analīzes ir ideālas, kopš vakardienas atradu sev jau jaunu slimību, kas varētu radīt tās sāpes. Un, ak mans dievs, tas stress, ko rada pašas sadomāšanās, ir daudz traucējošāks par pašām sāpēm. Protams, tas varētu būt vienkārši apsaldēts starpribu nervs, jo iespējas to izdarīt bija lielas. Bet, protams, mans prāts jau zīmē sliktākos iespējamos scenārijus ar žultspūšļa plīšanu un neizbēgamu operāciju. :D Iespējams, rītdienas USG šo scenāriju izslēgs.
Labākais, ka vienreiz jau man šāda neatklājama slimība piemetās pirms dažiem gadiem, kad neizsakāmi sāpēja nieres. Protams, veicot izmeklējumus, atklājās, ka nieres vispār ir zemāk un tām nekas nekaiš. Vainīgs izrādījās nervs, bet pirms tam man, izlasot nieru slimību simptomus, sāpes bija precīzi atbilstošas slimām nierēm.
Šādi man izpaužas veģetatīvā distonija. Jautājums citām, ko šī kaite skārusi - kā atbrīvojaties no tādām uzmācīgām domām par savu veselību un simptomu meklēšanu? Ilgi jo ilgi man šī paranoja nebija uzmākusies, bet nu, kā par nelaimi, klāt ir. :D
6037
